Luka pastūma lāpu Pēterim un, pakļāvies bailēm tikt iesprostotam tumšajā pagrabā, no kura tik noslēpumainā kārtā bija izgaisušas abas sievietes, rāpās augšup pa kāpnēm pretī gaismai. Lords Lukretili saņēma Lūkas roku un, uzvilcis augšā no pēdējiem pakāpieniem, paturēja jaunekļa roku savējā. Luka apjauta, ka viņa plauksta lorda siltajā tvērienā ir ledusauksta, un viņu pārņēma atvieglojums, jūtot cilvēka pieskārienu.
- Nezaudējiet dūšu, izmeklētāj, lords Lukretili sacīja. Šie ir tumši un baisi laiki. Tā noteikti ir burvestība. Nekas cits. Mana māsa ir ragana. Esmu viņu zaudējis sātanam.
- Kur viņas varētu būt pazudušas? Luka vaicāja vecākajam vīrietim.
- Jebkur, kur vien vēlas, ja jau spējušas atsvabināties no aizslēgtām ķēdēm un noslēgta pagraba. Viņas varētu atrasties jebkur uz šīs pasaules vai aiz tās.
No tumsas iznāca brālis Pēteris, rokā turēdams lāpu. Izskatījās, ka viņš iznirst no akas un aiz viņa sakļaujas tumšie ūdeņi. Brālis Pēteris aizvēra lūku un aizšāva bultu, it kā baidītos no dziļās tumsas zem kājām. Ko mēs tagad iesāksim? viņš jautāja Lūkam.
Luka, neziņā vilcinādamies, pameta skatienu uz lordu Lukretili, kurš mierīgi uzņēmās vadību. Sarīkosim pakaļdzīšanos, izsludinot viņas par raganām, tomēr neceru, ka viņas atradīsim, lords teica. Manas māsas prombūtnes laikā es pasludināšu viņu par mirušu. Viņš aizgrieza galvu, lai apslēptu skumjas. Es pat nevaru pasūtīt viņas dvēseles aizlūgumu… Svēts tēvs un nolādēta māsa abi aizgājuši četru mēnešu laikā. Viņš nekad savu meitu nesatiks pat debesīs.
Luka deva viņam brīdi, lai saņemtos. Ielaidiet saimniecības māsu, viņš sacīja brālim Pēterim.
Sieviete gaidīja ārpusē pie durvīm. Luka uztvēra Freizes ziņkāres pilno sejas izteiksmi, kad saimniecības māsa klusi ienāca telpā un aizslēdza aiz sevis durvis. Viņa ievēroja noslēgto lūku un paraudzījās uz Luku, gaidot paskaidrojumu. Piesardzības dēļ viņa nevērsās pie lorda Lukretili. Luka pieņēma, ka māsas zvēresti aizliedz jebkādu, izņemot pašu niecīgāko saziņu ar vīriešiem, kuri nav ordinēti garīdzniecībā. Kas noticis, manu brāli? viņa klusām vaicāja.
- Apsūdzētās sievietes ir pazudušas.
Sieviete strauji pacēla galvu un pārmija ašu skatienu ar lordu Lukretili. Kā tas ir iespējams? viņa noprasīja.
- Tas mums ir noslēpums, Luka īsi attrauca. Lai gan es gribu zināt, lūk, ko: kas mums jādara tagad, kad mums vairs nav aizdomās turamo, kad viņu pazušana un tas, kā viņas tikušas projām, noteikti pierāda viņu vainu? Vai man jāturpina izmeklēšana? Vai arī tā ir noslēgusies? Jūs esat saimniecības māsa un abates prombūtnes laikā galvenā saimniece abatijā. Kādas ir jūsu domas?
Jauneklis redzēja, kā sieviete pietvīkst no labpatikas, ka viņš ir pajautājis viņas viedokli un nosaucis viņu par galveno saimnieci abatijā. Domāju, ka jūs savu izmeklēšanu esat beidzis, viņa Lūkam rāmi sacīja. Šķiet, esat izdarījis visu, kas no jums varētu tikt prasīts. Jūs uzgājāt šo nelaimju iemeslu, pierādījāt, ko abate dara, aizturējāt viņu un viņas ķecerīgo verdzeni un nosaucāt viņas par raganām. Un nu tās ir prom. Bēgšana pierāda viņu vainu. Jūsu izmeklēšana ir noslēgusies, un ja Dievs ir žēlīgs abatija ir šķīstīta no viņu klātbūtnes. Mēs varam atgriezties pie savas ierastās dzīves.
Luka pamāja ar galvu. Vai jūs iecelsiet jaunu abati? viņš vērsās pie lorda Lukretili.
Saimniecības māsa sakrustoja rokas piedurknēs un kautri nolaida skatienu.
- Es to labprāt darītu. Lords Lukretili apklusa, joprojām ļoti satraukts. Ja vien atrastos kāda, kam es uzticētu ieņemt manas melīgās māsas vietu! Kad es iedomājos par ļaunumu, ko viņa būtu varējusi nodarīt!
- Ko viņa ir nodarījusi! saimniecības māsa atgādināja. Nams ir iznīcināts un ievests ārprātā, viena mūķene mirusi…
- Vai tas ir viss, ko viņa izdarījusi? Luka skaidri noprasīja.
- Viss? lords Lukretili izsaucās. Atbrīvoties no ķēdēm un piekopt burvestības, turēt pie sevis mauru verdzeni, nodarboties ar ķecerīgām lietām un slepkavot vai ar to vēl nepietiek?
- Ļaujiet man brīdi apdomāties, Luka domīgi sacīja. Viņš piegāja pie durvīm un kaut ko klusām pateica Freizem, tad atgriezās pie pārējiem. Piedodiet! Es zināju, ka viņš te gaidīs visu dienu, līdz izdabūs no manis kādu vārdu. Esmu licis viņam sakravāt mūsu mantas, lai šo pēcpusdienu varam doties prom. Vai esat gatavs nosūtīt savu ziņojumu, brāli Pēteri?
Luka palūkojās uz brāli Pēteri, bet ar acs kaktiņu pamanīja, ka lords Lukretili un saimniecības māsa jau otrreiz aši pārmij skatienus.
- Ak, protams. Luka pagriezās pret sievieti. Saimniecības māsa, jūs noteikti gcātojat, kuru es ieteikšu par nākamo abati.
- Tas man ļoti rūp, viņa atteica, no jauna nodūrusi acis. Jūs saprotat, ka šeit ir mana dzīve. Esmu jūsu rokās. Mēs visi esam jūsu rokās.
Luka mirkli klusēja. Nevaru iedomāties nevienu citu, kas varētu būt labāka abate par jums. Ja sieviešu klosteris netiks nodots vīriešu klostera pārvaldībā, bet paliks māsu nams, neatkarīgs māsu nams sievietēm, vai jūs uzņemsieties abates pienākumus?
