-    Tas ir tāds pats skaitlis kā visi pārējie, vīrs sacīja. Viņi no neesamības ir izveidojuši skaitli. Lai varētu veikt aprēķinus līdz pat neesamībai un aiz tās.

-    Aiz? Aiz neesamības?

Vīrietis norādīja uz citu skaitli: -10. Tas ir aiz ne­esamības. Desmit vienības aiz nekā; tas ir neesības ap­rēķins.

Domas Lūkas prātā virpuļoja, un viņš pasniedzās pēc papīra lapas, tomēr vīrietis mierīgi pavilka to atpakaļ pie sevis un apsedza ar plato plaukstu, turot lapu nostāk, it kā tā būtu balva, kas jānopelna. Piedurkne noslīdēja pār plaukstas locītavu, apslēpjot tetovējumu. Zināt, kā viņi nonāca līdz šai zīmei, nulles skaitlim? viņš vai­cāja.

Luka papurināja galvu. Kas tie bija?

-    Arābi, mauri, osmaņi sauciet viņus, kā vēlaties. Musulmaņi, austrumnieki, neticīgie, mūsu ienaidnieki, mūsu jaunie iekarotāji. Vai zināt, kā viņi ieguva šo zīmi?

-     Nē.

-    Tā ir forma, ko smiltīs atstāj zābaka papēdis, kad esat aizgājis. Tas ir neesamības simbols un izskatās pēc nekā. Lūk, ko tas nozīmē. Tā viņi domā. Un mums tas ir no viņiem jāmācās.

-     Es nesaprotu. Kas mums ir jāmācās?

-    Skatīties, skatīties un skatīties. Tieši to viņi dara. Viņi skatās uz visu, viņi domā par visu, un tāpēc viņi ir redzējuši debesīs zvaigznes, ko mēs nekad neesam ievē­rojuši. Tādēļ viņi izgatavo zāles no augiem, kurus mēs nekad neesam pamanījuši. Vīrietis vēl vairāk pārvilka kapuci pāri galvai, tā ka viņa seja nu pilnīgi atradās ēnā. Tādēļ viņi mūs sakaus, ja vien neiemācīsimies ska­tīties tā, kā to dara viņi, domāt, kā domā viņi, rēķināt līdzīgi viņiem. Varbūt tāds jauns vīrietis kā jūs spētu arī apgūt viņu valodu.

Luka nespēja novērst skatienu no papīra lapas, kur vīrietis bija atzīmējis desmit vietas saskaitīšanai līdz nullei un vēl zem tās.

-    Nu, kā jums šķiet? inkvizitors vaicāja. Vai jūs domājat, ka desmit neesamības ir neredzamās pasaules radītas? Kā desmit neredzamas lietas? Desmit rēgi? Des­mit eņģeļi?

-    Ja jūs spētu aprēķināt to, kas slēpjas aiz nekā, Luka iesāka, jūs varētu parādīt, ko esat zaudējis. Sacī­sim tā: ja kāda tirgotāja parādi vienā zemē vai vienā braucienā ir lielāki nekā visa viņa mantība, jūs spētu parādīt, tieši cik liels ir šis parāds. Jūs varētu parādīt viņa zaudējumus: cik daudz mazāk par neko viņam pie­der; cik daudz šim tirgotājam būtu jānopelna, lai viņam atkal kaut kas piederētu.

-   Jā, vīrietis piekrita. Ar nulli var izmērīt to, kā nav. Osmaņi sagrāba Konstantinopoli un mūsu impēriju austrumos ne tikai tāpēc, ka viņu armijas bija spēcīgākas un ka viņiem bija labāki karavadoņi, bet ari tādēļ, ka viņiem bija ierocis, kāda nav mums, tik milzīgs lielga­bals, ka vajadzēja sešdesmit vēršu, lai to aizvilktu līdz īstajai vietai. Osmaņiem piemīt zināšanas par daudz ko tādu, ko mēs nesaprotam. Iemesls, kādēļ es aizsūtīju pēc jums, iemesls, kādēļ jūs izraidīja no klostera, bet neso­dīja par nepaklausību vai nespīdzināja par ķecerību, ir tas, ka es gribu, lai jūs apgūstat šos noslēpumus. Vēlos, lai jūs tos izpētāt un mēs tos izprotam un apbruņoja­mies pret tiem.

-    Vai man jāizpēta ari nulle? Vai es došos pie osma­ņiem un mācīšos no viņiem? Vai apgūšu viņu zinības?

Vīrs pasmējās un pastūma papīra lapu ar arābu cipa­riem pretī priesterim novicim, ar vienu pirkstu pieturē­dams lapu. Es jums ļaušu šo te paturēt, viņš apso­līja. Tas varēs būt jūsu atalgojums, kad būsiet sācis strādāt manā labā un uzsācis savu misiju. Jā, iespējams, jūs dosieties pie neticīgajiem un dzīvosiet viņu vidū, un mācīsieties viņu paražas. Taču šobrīd jums jāzvēr paklau­sība man un mūsu ordenim. Es jūs sūtīšu ārpusē kalpot par manām acīm un ausīm. Es jūs sūtīšu medīt noslēpu­mus un iegūt zināšanas. Atzīmēt kartē bailes, uzmeklēt tumsu visos tās veidos un formās. Es jūs sūtīšu kļūt par daļu no mūsu ordeņa, kas tiecas visu izprast.

Vīrietis redzēja, kā atplaukst Lūkas seja, kad viņš iedomājās par pētījumiem veltītu dzīvi. Taču tad jaunais vīrietis saminstinājās. Es nezināšu, kas man jādara, Luka atzinās. Nezinu, ar ko sākt. Es neko nesaprotu! Kā es zināšu, kurp man jāiet un kas jādara?

-     Es jūs sūtīšu mācībā. Jūs visu apgūsiet pie skolo­tājiem. Viņi jums iemācīs likumus un to, kādas ir jūsu pilnvaras sasaukt tiesas sēdi vai uzsākt izmeklēšanu. Jūs uzzināsiet, kas jāmeklē un kā notiek nopratināšana. Sapratīsiet, kad cilvēks jānodod laicīgās varas pār­stāvju pilsētu mēru vai pilskungu rokās un kad viņu var sodīt Baznīca. Kad būsiet gatavs, kad būsiet to visu apguvis, es jūs sūtīšu pirmajā uzdevumā.

Luka pamāja ar galvu.

-    Jūs pāris mēnešu apmācīs, un tad es jūs sūtīšu pa­saulē ar maniem rīkojumiem, vīrietis turpināja. Jūs dosieties turp, kurp likšu, un izpētīsiet to, ko tur atradī­siet. Un man par visu ziņosiet. Jūs drīkstēsiet tiesāt un sodīt, kur vien redzēsiet pārkāpumus. Drīkstēsiet izdzīt velnus un nešķīstos garus. Drīkstēsiet mācīties. Patstā­vīgi visu apšaubīt. Tomēr jūs kalposiet Dievam un man, kā es jums likšu. Būsiet paklausīgs man un ordenim. Do­sieties neredzamajā pasaulē, raudzīsieties uz neredzēto un to apšaubīsiet.

Перейти на страницу:

Поиск

Книга жанров

Похожие книги