- Un tagad, bīskaps norīkoja, es jums iesaku doties katram savās gaitās līdz pusnaktij, kad mēs visi redzēsim briesmoni. Es pats došos uz baznīcu, kur noturēšu vesperes un kompletoriju, un iesaku jums visiem izsūdzēt grēkus un ziedot baznīcai, pirms ieradīsieties vērot šo diženo skatu. Viņš uz mirkli pieklusa. Dievs uzsmaidīs tiem, kuri šovakar ziedos baznīcai, bīskaps turpināja. Tā Kunga eņģelis ir nolaidies jūsu vidū, un ir labi viņu sagaidīt ar pateicības un slavas dziesmām.
- Ko tas nozīmē? Išraka jautāja.
- Tas nozīmē: "Maksā ragā par šo privilēģiju bīskapa apciemojumu," Izolde paskaidroja.
- Zini, man jau tā šķita.
Neatlika nekas cits kā vien gaidīt līdz pusnaktij. Freize zvēru pēc vakariņām pabaroja, un tas pienāca un apsēdās pie jaunā vīrieša kājām, lūkodamies augšup, it kā gribētu ar viņu runāt, tomēr neatrastu vārdus. Freize vēlējās briesmoni brīdināt, taču, redzot zvēra uzticīgās, brūnās acis raugāmies uz viņu caur sapinkotajām krēpēm, jaunais vīrietis saprata, ka nespēj izskaidrot to, kam lemts notikt. Kad lēca mēness, vīrietis un zvērs palika kopā nomodā, tāpat kā baznīcā nomodā bija bīskaps. Briesmoņa lauvam līdzīgā galva pagriezās pret Freizi; puiša tēls neskaidri iezīmējās uz zvaigznēm pielieto debesu fona, un viņš klusām kaut ko murmināja zvēram, cerot, ka tas no jauna ierunāsies; taču dzīvnieks neko neteica.
Tagad būtu īstais brīdis, lai tu pateiktu savu vārdu, manu dārgumiņ, Freize klusām ierunājās. Viens "Dievs palīdz" izglābtu tev dzīvību. Vai arī pietiktu tikai ar vēl vienu "labs". Runā, zvērs, iekams pusnakts vēl nav pienākusi. Vai runā pusnaktī. Runā, kad visi skatās uz tevi. Bet runā! Noteikti ierunājies!
Dzīvnieks raudzījās uz jauno vīrieti. Tā uzacis bija paceltas, galva piešķiebta uz vienu pusi, caur sapinkotajiem matiem spīdēja brūnas acis. Runā, zvērs! Freize no jauna uzstāja. Nav jēgas izlikties mēmam, ja proti runāt. Ja tu varētu pateikt "Dievs palīdz", viņi to uzskatītu par brīnumu. Vai tu vari to pateikt? Atkārtot pēc manis "Dievs palīdz"?
Vienpadsmitos vakarā ļaudis sāka pulcēties ārpusē pie staļļa durvīm. Daži bija paņēmuši līdzi nažus, citi izkaptis un cirvjus. Bija skaidrs: ja bīskaps nedos pavēli dzīvnieku nošaut ar sudraba bultu, vīri lietu ņems savās rokās sacirtis to ar saviem darbarīkiem vai kailām rokām saplosīs gabalos. Freize palūkojās ārā pa durvīm un ieraudzīja, ka pāris viru pūļa aizmugurē ar cirvja pietu urbina bruģi un bāž kabatās akmeņus.
Išraka iznāca no mājas un redzēja, ka Freize noliecies pār lāču bedri, lai iedotu briesmonim maizes un siera kumosu.
- Viņi ir apņēmušies briesmoni nogalināt, meitene sacīja. Viņi nav ieradušies uz tiesu; tie ļaudis ir atnākuši redzēt, kā vilkatis mirst.
- Es zinu. Jaunais vīrietis pamāja ar galvu.
- Lai vai kas tas būtu par zvēru, šaubos, vai tas ir vilkatis.
Freize paraustīja plecus. Tā kā nekad neesmu redzējis vilkati, es to nevaru pateikt. Taču vienu zinu: šis dzīvnieks tiecas pēc ļaužu sabiedrības. Tas nav slepkava kā vilks; tas ir daudz draudzīgāks kā suns. Tas vēlas pienākt tuvāk kā zirgs savā kautrīgajā lepnumā, kā kaķis savā atturībā. Nevaru pateikt, kas tas ir par zvēru, bet es būtu gatavs derēt uz savu gada algu, ka tas ir mīļš zvērs, mīlošs zvērs, uzticīgs zvērs. Tas ir dzīvnieks, kas spēj mācīties un var mainīt savus ieradumus.
- Viņi to nelaidīs vaļā, tikai pamatojoties uz maniem vai jūsu vārdiem, Išraka sacīja.
Freize papurināja galvu. Viņi pat vienu mūsu vārdu neuzklausīs. Zemāk stāvošajos neviens neklausās. Bet mazais lords varētu zvēru glābt.
- Pret viņu ir bīskaps ar saviem mācītajiem vīriem.
- Vai jūsu kundze aizliktu kādu vārdu?
Išraka paraustīja plecus. Kurš gan ieklausās, ko saka sieviete?
- Neviens, kam piemīt kaut kripatiņa saprāta, Freize nevilcinādamies attrauca un ar patiku ievēroja smaida atblāzmu meitenes sejā.
Išraka paraudzījās lejup uz briesmoni. Radījums lūkojās augšup viņai pretī, un tā neglīti plakanā seja izskatījās gandrīz cilvēciska. Nabaga briesmonis, viņa noteica.
- Ja šī būtu pasaka, jūs to varētu noskūpstīt, Freize ieminējās. Jūs varētu noliekties un nezvēru noskūpstīt, un tas pārvērstos par princi. Runā, ka mīlestība ar briesmoņiem darot brīnumus. Tomēr nē! Piedodiet man es tikai tagad atcerējos, ka jūs neskūpstāties. Patiešām, jūs iemetāt dubļos krietnu viru tikai par to, ka viņš iedomājas ko tādu.
Jaunā sieviete neatsaucās uz ķircināšanu, tomēr mirkli izskatījās ļoti domīga. Ziniet, jums taisnība. Tikai mīlestība spēj to glābt, viņa sacīja. Un to jūs izrādāt kopš pirmā brīža, kad zvēru ieraudzījāt. Mīlestību.
Es neteiktu, ka es… Freize iesāka, bet tanī mirklī Išraka jau bija prom.
