Priekšdziedzerim jeb prostatai ir valrieksta forma, un tas piedalās spermas veidošanā. Dziedzeris atrodas zem vīrieša urīnpūšļa un aptver daļu no tā, kā arī urīnizvadkanāla sākumu.
Labdabīgā priekšdziedzera hiperplāzija ir prostatas problēma, kas ir mazāk nopietna no izdzīvošanas viedokļa, tomēr ļoti svarīga, jo skar daudzus vīriešus. Hiperplāzija ir normālo šūnu pārmērīga augšana. Vēža gadījumā šūnas strauji dalās, bet nav normālas. Tātad labdabīgā prostatas hiperplāzija ir pārmērīga prostatas šūnu augšana, kas nav ļaundabīga.
Ājurvēdā raksturo divu veidu veselības traucējumus - mootrakruchra un mootraaghaata, kas atbilst priekšdziedzera iekaisuma jeb prostatīta simptomiem. Mootrakruchra jeb strangūrija izpaužas kā stipri sāpīga urinēšana, bet mootraaghaata - kā nespēja urinēt vai urīna izplūšana ar pārtraukumiem.
Prostatīts bieži izpaužas kā labdabīgās prostatas hiperplāzijas simptomu kopums. Šos simptomus var iedalīt obstruktīvajos (traucējošos) un kairinošajos simptomos.
Obstruktīvie simptomi ir urinēšanas kavēšanās, vāja plūsma, pārtraukumi, nepilnīga pūšļa iztukšošanās un beigās pilēšana. Kairinošie simptomi ir bieža urinēšana naktī, steidzama vajadzība, nesaturēšana vajadzības gadījumā, dizūrija (sāpīga urinēšana), hematūrija (asinis urīnā), enurēze (urīna nesaturēšana), urīnceļu infekcija un urīna aizture.
PAŠPALĪDZĪBA UN ĀJURVĒDAS LĪDZEKĻI
Jāsaglabā seksuālā aktivitāte. Ieteicams iet vannā ar karstu ūdeni. Jāizvairās no mitruma un aukstuma. Nedrīkst ļaut pūslim pārāk piepildīties, bet jāurinē, tiklīdz rodas vēlēšanās to darīt. Jāatrod laiks urinēšanai, kad vien ir piemēroti apstākļi. Urinēšanas laikā jāatbrīvojas. Ja ir garš ceļojums, bieži jāapstājas, lai
paurinētu. Ja vien iespējams, sēdēšanai jāizvēlas ciets, nevis mīksts sēdeklis.
Jāierobežo kafijas, tējas, alkohola un asu ēdienu lietošana.
• Katru dienu jāizdzer astoņas un vairāk glāzes ūdens, tomēr nevajag uzņemt šķidrumu ap gulētiešanas laiku. Jāizvairās no stresa un jāatmet smēķēšana.
• Jāizvairās no alopātiskajiem medikamentiem pret saaukstēšanos un alerģiju kuri satur dekongestantus, piemēram, pseidoefedrīnu.
• Vīriešiem, kuri slimo ar labdabīgo priekšdziedzera hiperplāziju, daži anti- histamīna medikamenti var palēnināt urīna plūšanu. Stāvokli var pasliktināt arī daži antidepresanti un medikamenti pret spastiskumu. Nav vēlami arī diurētiķi un alkoholiskie dzērieni.
• Lai aizkavētu urīna noplūdi, noder iegurņa pamatnes muskuļu vingrināšana, jo tā stiprina šos muskuļus, kuri balsta urīnpūsli un noslēdz sfinkteri. Atkārtoti jāsasprindzina un jāatslābina iegurņa muskulis. Tā kā muskulis atrodas dziļi un dažreiz ir grūti koncentrēties tieši uz tā vingrināšanu, labāk to darīt urinēšanas laikā. Muskuli sasprindzina, līdz urīna plūšana palēninās vai apstājās, bet pēc tam atslābina. Labus rezultātus iegūst, ja muskuli sasprindzina 5-15 reizes, katru reizi uz 10 sekundēm, un vingrināšanu atkārto trīs līdz piecas reizes dienā.
• Ieteicami viegli vingrinājumi, piemēram, peldēšana, lēna skriešana, pastaigas. Jāizvairās no pilnīgi sēdoša dzīvesveida, jo tad asinis uzkrājas iegurņa rajonā. Ja darbā ir jāsēž visa diena, ik pēc divām trim stundām jāpieceļas un jāpastaigājas, lai veicinātu asinsriti apakšējās ekstremitātēs. Ieteicama ir masāža, tvaika vannas un viss, kas veicina svīšanu un asinsriti.
• Indijā sen izmanto dabiskus ārstniecības līdzekļus, lai uzturētu priekšdziedzera optimālu veselību. Parasti uroģenitālo traucējumu ārstēšanai izmanto tribuļus (trejdurkļi, gokšura, gokshura, gokhru, Tribulus terrestris). Divas tējkarotes augļu rupji sasmalcina un vāra kopā ar divām tasēm ūdens, līdz atliek tikai puse no sākotnējā šķidruma daudzuma. Dzer pa vienai tasei. Ja vēlas, novārījumam var pievienot cukuru vai pienu. Augļus var vārīt arī pienā. Noderīgi ir arī divi citi ārstniecības augi. Varuna (krateva - Crataeva relfgiosa) un punarnava (skrajā burhāvija - Boerhavia diffusa) ir noderīga labdabīgās priekšdziedzera hiperplāzijas simptomu ārstēšanā. Dažādās klīniskajās pārbaudēs ir novērota nozīmīga pretiekaisuma iedarbība, sevišķi attiecībā uz uroģenitālo sistēmu.
• Shilajit (kalnu sveķi jeb mūmijs), kas karstā laikā izdalās no klintīm zemajos Himalajos, ir minerālvielu komplekss, kurš īpaši noder pret uroģenitālām slimībām. Par devām un lietošanas ilgumu jākonsultējas ar ājurvēdas ārstu.
• Kshaaras ir sārmaini sāļi, kurus iegūst no ārstniecības augu pelniem. Vienu no šiem preparātiem iegūst no izžāvētiem kviešiem, kas vākti pirms ziedēšanas. Tas satur kālija karbonātu izmainītā formā, un to iesaka, ja ir palielināti dziedzeri, īpaši - priekšdziedzeris.
