Viņš pagriezās pret jauno sievieti, juzdams, ka viss ķermenis notrīc. Viņa nodrebēja.
- Vai tu sajuti? viņa jautāja.
- Jā, Džons nočukstēja. Nerunā.
Viņa atrāvās. Tie bija mūsu sensoru tīkli, muļķi! Kāds tos aizskāra.
- Ak jā, laikam. Viņi stāvēja un klausījās malkas sprakšķos kamīnā un skaņās, kas plūda no dārza. Augstu gaisā atskanēja spalga skaņa.
- Devro aizsargtīkla trauksme, Mandrāks sacīja. Kāds ielauzies dārzā.
Džeina sarauca pieri. Dēmoni tiks ar to galā.
- Izklausās, ka viņi vajā iebrucēju. Aiz stikla atskanēja necilvēcīgi spiedzieni un tādi kā pērkona dārdi augstu kalnos. Abi burvji stāvēja klusu. Dārzā bija dzirdami kliedzieni.
Skaņas pieņēmās spēkā. Viņiem garām, murminādams buramvārdus, paskrēja vīrietis melnās saulesbrillēs un uzvalkā. Viņam rokā mirdzēja oranža liesma. Ar otru roku viņš atvēra durvis un izskrēja ārā.
Mandrāks gribēja sekot. Vajadzētu iet paskatīties…
- Pagaidi, Džon! Ferēras acis bija pievērstas logam. Tas tuvojas…
Viņš palūkojās uz logu, kas pēkšņi bija izgaismots it kā zibens gaismā. Skaņas kļuva vēl skaļākas. Likās, ka viņiem tuvojas viesulis spiedzošs, svelpjošs neprāta murskulis. Tas pieņēmās spēkā. Vēl viens gaismas uzliesmojums atklāja milzīgu, tumšu siluetu taustekļi, spārni un nagi -, kas steidzās uz logu.
Mandrāks noelsās. Ferēra iekliedzās un pieķērās viņam pie rokas.
Zibens uzliesmojumā melnais tēls piepildīja visu logu. Tas saplūda ar stiklu un…
Tankš! Pašā loga vidū, kur bija attēlots premjerministrs, stikls sašķīda tūkstoš gabaliņos. Caur to ielidoja maza, zaļa bumbiņa. Tā ar sērīgu plakšķi nokrita uz grīdas un palika guļam.
Abi burvji neizpratnē vēroja gulošo radījumu. Tā bija beigta varde.
Ārpusē skaņas noklusa, tās dzisa ar katru sekundi. Logu izgaismoja pāris zibenim līdzīgu uzliesmojumu, un tad atkal iestājās tumsa.
Mandrāks noliecās pie dzīvību zaudējušās vardes. Tās kājas bija saliektas, mute pavērta, acis ciet. No abinieka sūcās dīvains, bezkrāsains šķidrums, kas aizplūda pa grīdu. Sirdij dauzoties, jaunais burvis apskatīja vardi visos trijos plānos tā visur izskatījās pēc vardes. Un tomēr…
- Kas ir šis briesmīgais radījums? Džeina bija savilkusi seju pretīguma grimasē. Es izsaukšu savu džinu, lai apskata to augstākos plānos, un tad izdomāsim…
Mandrāks pacēla roku. Pagaidi. Viņš noliecās pie vardes. Bartimaj?
Ferēra saviebās. Tu gribi teikt, ka…
- Es nezinu. Paklusē. Viņš ierunājās atkal, nedaudz skaļāk. Bartimaj, vai tas esi tu? Te runāju es… jaunais burvis aplaizīja sausās lūpas, … tavs saimnieks.
Viena no vardes kājām noraustījās. Mandrāks atlieca galvu un palūkojās uz Džeinu. Viņš joprojām ir dzīvs! Redzēji?
Ferēras jaunkundzes lūpas bija sakniebtas. Viņa bija pakāpusies tālāk, it kā nošķirot sevi no šeit notiekošā. Zāles malās parādījās pāris ieinteresētu skatītāju. Jaunā burve māja, lai tie iet prom. Viņš ilgi neizvilks. Paskaties, kā būtība aizplūst… Vai tu liki tam atgriezties šurp?
Mandrāks neskatījās uz jauno sievieti, viņš nenolaida acis no vardes. Jā, es liku viņam atgriezties pie manis, tiklīdz būs kāda informācija par Hopkinsu. Viņš mēģināja vēlreiz. Bartimaj!
Ferēras balsī ieskanējās interese. Patiešām? Un likās, ka viņu kāds vajāja. Interesanti! Džon, mums ir maz laika izjautāšanai. Kaut kur tuvumā jābūt Devro darbistabai ar pentaklu. Tas būs sarežģīti, bet, ja mēs izmantosim vajadzīgo spēku, pirms tas radījums nav zaudējis visu būtību…
- Paklusē! Viņš mostas!
Vardes galva tagad kļuva neskaidrāka, kājas nekustējās, bet viena acs pēkšņi atvērās. Tā bija neskaidra un miglaina.
- Bartimaj…
Klusa balss: Kas vaicā?
- Mandrāks.
- Ā, tā jau man likās. Tad jau nebija vērts mosties. Acs atkal aizvērās.
Ferēra pienāca tuvāk un ar spico kurpes purngalu pabakstīja vardi. Izpildi uzdevumu! viņa teica. Pastāsti par Hopkinsu!
Varde nedaudz pavēra aci un pabolīja to uz Džeinas Ferēras pusi. Atskanēja klusa balss: Vai šī ir tava draudzene? Saki, ka es kļūdos. Ak vai.
Acs atkal aizvērās par spīti Mandrāka lūgumiem un Ferēras prasībām. Džons atliecās un izlaida roku caur matiem.
Ferēra uzlika roku viņam uz pleca. Saņemies, Džon. Tas ir tikai dēmons. Paskaties uz izšķīdušo būtību! Ja mēs tūlīt pat nerīkosimies, zaudēsim visu informāciju.
Jaunais burvis piecēlās un palūkojās uz sarunu partneri. Vai tu domā, ka mēs varam viņu pamodināt?
- Jā, ir daži paņēmieni. Mirgojošais ritulis vai Būtības satricinātājs. Bet es teiktu, ka mums ir mazāk nekā piecas minūtes laika. Tas radījums vairs nespēj saglabāt formu.
- Šie paņēmieni viņu iznīcinās.
- Jā. Bet mēs būsim ieguvuši informāciju. Saņemies, Džon! Viņa pamāja kādam kalpotājam. Jūs! Atnesiet slotu un liekšķeri mums te nedaudz jāsaslauka…
- Nē… ir vēl cita iespēja, Mandrāks runāja klusi, pārāk klusi, lai Ferēra to sadzirdētu. Kamēr viņa izkliedza pavēles, jaunais burvis noliecās pie vardes un izteica garu un sarežģītu buramvārdu virkni. Vardes locekļi noraustījās, un no tās ķermeņa pacēlās pelēka migla. Ķermenis šajā miglā strauji izkusa, tā savijās pie Mandrāka kurpēm un pagaisa.
