Drēbes, kā parasti, atspoguļoja dramaturga"dzīvespriecīgo dabu brūnas kurpes, zirņu zaļas bikses ar sarkanbrūnām rūtīm, spilgti dzeltena veste, rozā kravate un plats lina krekls ar volāniem piedurkņu galos. Tomēr šodien piedurknes bija uzlocītas līdz elkoņiem un kravati un vesti slēpa balts priekšauts. Mierdara kungs acīmredzot bija smagi strādājis.
Viņš samaisīja tēju, divreiz piesita ar karotīti pie glāzes un pasniedza to Mandrākam. Lūk! viņš izsaucās. Cienājies! Un tad ar mierinošu smaidu piebilda: Putniņš man pačukstēja, ka pēdējā laikā viss nav ritējis, kā plānots…
Mandrāks īsi izstāstīja jaunākos notikumus. Mazais vīriņš smējās kā kutināts. Kauns un negods! viņš izsaucās. Tu tikai pildīji savu pienākumu, bet tādi muļķi kā Ferēra pie mazākās izdevības ir gatavi tevi saplosīt gabalos. Zini, kas viņiem visiem kaiš, Džon? Te Mierdaris ieturēja māksliniecisku pauzi. Skaudība. Mums visapkārt ir nekam nederīgi mullas, kas apskauž mūsu talantu. Ar mani ir tieši tāpat kritiķi ir gatavi saplosīt katru manu pirmizrādi.
Mandrāks piekrītoši pamāja. Bet tu rīt viņus noliksi vietā, viņš sacīja.
- Jā gan, Džon, tā nudien būs. Dažkārt valdības vīri ir tik nedraudzīgi bet tu jau laikam jūti to pašu, vai ne? It kā būtu viens pret visiem. Bet neraizējies, Džon, es esmu tavs draugs un būšu tavā pusē, lai kas arī notiktu.
- Paldies, Kventin. Man gan neliekas, ka būtu tik ļauni…
- Redzi, tev ir kas tāds, kā viņiem nav. Zini, kas? Nākotnes vīzija. Es to vienmēr esmu zinājis. Tu esi tālredzīgs. Un ambiciozs. To var izlasīt tavās acīs.
Mandrāks lūkojās tējas glāzē. Dzēriens, viņam nemaz negaršoja. Nezinu gan…
- Es gribu tev kaut ko parādīt, Džon. Mazu, maģisku eksperimentu. Lai redzētu tavu viedokli. Lai redzētu, vai tu arī saproti… Nāc nu. Mums nav daudz laika. Vai tu nepaķertu līdzi to dzelzs asmeni? Paldies. Jā, un neaizmirsti tēju!
Mierdara kungs ātriem soļiem devās uz istabas tālāko galu. Mandrāks vilkās nopakaļ. Maģisks eksperiments? Viņš nekad nebija redzējis Mierdari izsakām vairāk par parastiem buramvārdiem, vienmēr bija uzskatījis dramaturgu par samērā vāju burvi. Tā domāja visi. Bet ko tad viņš…?
Jaunais ministrs pagriezās ap stūri un sastinga, tik tikko noturēdams rokā tējas glāzi. Viņa acis iepletās un mute pavērās.
- Ko tu par to domā, manu zēn? Mierdaris viņam aiz pleca smīnēja.
Mandrāks ilgu laiku nespēja parunāt, tikai lūkojās apkārt. Pirms tam te bija stāvējušas dramaturga trofejas, balvas, avīžu izgriezumi, fotogrāfijas un mākslas priekšmeti. Tagad tas viss bija aizvākts. Pie griestiem spīdēja elektriskā spuldze. Uz betona grīdas bija rūpīgi uzzīmēti divi pentakli. Burvim paredzētais pentakls bija standarta lielumā, otrs lielāks nekā parasti. Un tajā kāds sēdēja.
Izsaukšanas pentakla vidū pie grīdas bija piemetināts metāla krēsls. Tas bija smags un stabils un spīdēja spuldzes gaismā. Uz tā sēdēja kāds vīrs, kura potītes un rokas bija sasietas ar auduma strēmelēm.
- Skaista glezna, vai ne? Mierdaris neslēpa prieku. Viņš no sajūsmas burtiski lēkāja.
Gūsteknis bija pie pilnas apziņas un lūkojās burvjos ar izbiedētām acīm. Viņam bija aizsieta mute, apsējs sedza arī daļu ūsu un bārdas. Gaišie mati bija sajaukti, uz viena vaiga redzama svaiga brūce. Viņam mugurā bija vienkāršas drēbes, krekls pie kakla bija atrauts vaļā.
- Kas viņš ir? Mandrāks izdvesa.
- Šis skaistulis? Mierdaris iesmējās. Viņš iekāpa savā penlaklā un sāka aizdedzināt sveces. Tu, protams, zini, ka mums bija nepatikšanas ar tēraudlietuves strādniekiem, kas bija izgājuši demonstrācijā uz ielas pie fabrikas. Pagājušajā naktī mans aģents uzgāja šo puisi aģitējam pārējos streikot. Viņš bija uzrausies uz kravas kastes, un viņam bija patiešām laba balss. Labs orators, nav vārdam vietas. Viņš apmēram divdesmit minūtes stāstīja pūlim, ka vajadzētu sacelties pret varmākām, ka pienācis laiks gāzt burvjus. Beigās šim pat aplaudēja. Bet puisim nebija vēlēšanās pavadīt visu nakti uz ielas kopā ar strādniekiem, un šis devās mājās. Mani zēni viņu izsekoja, ieblieza pa galvu, kamēr šis neskatījās, un atvilka šurp. Tagad man būs vajadzīgs tas metāla iesms. Nē, ne jau tā, kā tu domā. Es veikšu Izsaukšanu.
Mandrāks juta, ka galva griežas. Kādu Izsaukšanu? Ko? Viņš kļuva pikts. Kventin, vai tu man nepaskaidrotu, kas šeit notiek?
- Es nevis paskaidrošu, bet parādīšu, Mierdara kungs sacīja. Viņš iededzināja sveces, pārbaudīja rūnas un pieliecās pie gūstekņa. Man jau arī tas nepatīk, bet šis negribēja klusēt, sāka bļaustīties kā tāds histēriķis. Mierdaris pievērsās gūsteknim, un smaids no viņa lūpām nozuda. Tagad atbildi godīgi uz maniem jautājumiem! Ja ne, tu zini, kas tavi gaida. Mutes apsējs tika noņemts, un jaunā vīrieša lūpas pamazām atguva krāsu. Kā tevi sauc?
Vīrietis noklepojās. Nik… Nikolass Drevs.
- Nodarbošanās?
- Veikala strādnieks.
- Tātad tu esi no vienkāršajiem ļaudīm? -Jā.
- Un brīvajā laikā darbojies kā politiskais aktīvists?
- J-jā.
- Ļoti labi. Kas ir Pārogļojošā uguns, un kādos gadījumos tā tiek izmantota?
