Istaba bija gaiša, ar augstiem griestiem un baltām sienām, to apgaismoja divi plaši logi ar skatu uz laukumu. Te nebija nekādu rotājumu. Šorīt sauli sedza tumši mākoņi, tāpēc Mandrāks ienākot ieslēdza gaismas. Vienu sienu klāja grāmatplaukti, bet pie otras bija liela koka tāfele ar zīmītēm un diagrammām. Koka grīda bija tumša un gluda. Uz tās atradās pieci apļi, katrā no tiem pentakls ar rūnām, vīraku un svecēm. Četri no tiem bija parasta lieluma, bet piektais, vistuvāk logam, īpaši liels, tajā atradās rakstāmgalds, dokumentu skapis un vairāki krēsli. Rūpīgi uzzīmētas līnijas un rūnu rindas šo apli savienoja ar pārējiem. Mandrāks un Paipere iegāja lielākajā aplī un apsēdās pie galda, noliekot priekšā papīru kaudzi.
Mandrāks noklepojās. Labi, ķersimies pie lietas. Paipere, vispirms tiksim galā ar ikdienas ziņojumiem. Lūdzu, iedarbiniet indikatoru, kas ziņos par dēmonu klātbūtni.
Paipere noskaitīja buramvārdus. Sveces ap diviem pentakliem uzliesmoja, un pret griestiem pacēlās dūmu mutuļi. Nosmaržoja vīraks. Pārējie divi pentakli palika tukši.
- Purips un Fritangs, Paiperes jaunkundze ziņoja.
Burvis pamāja. Purips pirmais, viņš noteica un izteica
pavēli. Sveces kreisās puses pentaklā uzmirdzēja spožāk. Tā vidū parādījās neskaidra forma uzvalkā tērpies vīrietis ar tumši zilu kaklasaiti. Viņš pamāja burvja virzienā un gaidīja.
- Atgādiniet man, kāds bija viņu uzdevums, Mandrāks sacīja.
Paiperes jaunkundze ielūkojās piezīmēs. Purips pētīja,
kā cilvēki reaģē uz mūsu kara uzsaukumiem un citiem propagandas materiāliem, viņa atbildēja. Vēroja vienkāršo ļaužu noskaņojumu.
- Ļoti labi. Purip, ko tu esi novērojis? Runā!
Dēmons viegli palocījās. Jaunu ziņu tikpat kā nav. Cilvēki ir kā lopu bars Gangas krastos pa pusei izbadējušies, bet ar dzīvi apmierināti, un nav gatavi ne mainīties, ne izteikt kādu patstāvīgu domu. Tomēr karš dara savu, un neapmierinātība pamazām kļūst arvien lielāka. Viņi lasa jūsu pamfletus tāpat kā jūsu avīzes, bet tas viņiem prieku nesagādā.
Burvis saviebās. Un kā izpaužas šī neapmierinātība?
- Viņu neitrālajā izturēšanās manierē, kad tuvojas policija. Viņu akmens cietajās sejās, kad tie iet garām plakātiem, kuri aicina iestāties armijā. Es to redzu krājamies kā puķu kalnus pie kritušo atdusas vietām. Lielākā daļa to neteiktu atklāti, bet dusmas pret karu un valdību pieaug.
- Tie ir tikai vārdi, Mandrāks novilka. Man vajadzīgi pierādījumi!
Dēmons paraustīja plecus un pasmaidīja. Revolūcijas sākums nekad nav pierādāms. Vienkāršie ļaudis nemaz nezina, ka tāda lieta kā revolūcija pastāv, bet viņi jūt tās smaržu pat miegā, izgaršo to ar katru dzēriena lāsi.
- Pietiek dzejot! Atgriezies pie darba. Burvjs uzsita knipi, dēmons izlidoja no apļa un pagaisa. Mandrāks pašūpoja galvu.
- Nekādas jēgas. Redzēsim, kas būs sakāms Fritangam.
Vēl viena pavēle, un iegaismojās otrs aplis. Vīraka dūmu mākonī parādījās otrs dēmons īss, resns vīriņš ar apaļu, sarkanu seju un žēlabainu skatienu. Tas stāvēja, acis mākslīgajā gaismā samiedzis. Beidzot! viņš izsaucās. Man ir satriecoši jaunumi! Tie nevar gaidīt ne mirkli!
Mandrāks pazina Fritangu jau ļoti sen. Cik saprotu, tu patrulēji ostā, meklējot spiegus, viņš lēni teica. Vai tavām ziņām ir kāds sakars ar šo uzdevumu?
Pauze. Netieši…
Burvis nopūtās. Stāsti.
- Es rīkojos saskaņā ar jūsu pavēlēm, Fritangs iesāka,
- kad ak, cik šīs atmiņas ir apkaunojošas! mani atmaskoja! Lūk, mans ziņojums. Es biju izprašņājis kāda vīnu veikala darbiniekus. Kad iznācu ārā, mani ielenca ielas bērnu bars, daži no tiem nesniedzās man pat līdz celim. Es izskatījos kā pieklājīgs sulainis, nekliedzu un nevicinājos ar rokām. Tomēr mani pamanīja un trāpīja ar piecpadsmit olām, un lielākā daļa no tām tika mestas ar lielu spēku.
- Kāds bija tavs izskats? Varbūt tas bija provocējošs…
- Tieši tāds, kā jūs pašlaik redzat. Sirmi mati, mierīga seja, taisna mugura visu tikumu iemiesojums.
- Acīmredzot mazie nekauņas gribēja uzbrukt tieši vīram ar šādām pazīmēm. Tev nepaveicās, un tas arī viss.
Fritanga acis iepletās un deguns piesarka vēl tumšāks. Viņi zināja, kas es patiesībā esmu!
- Ka tu esi dēmons? Mandrāks uzmanīgi nopētīja putekli uz piedurknes. Un kā tad tu to saprati?
-Aizdomas radīja viņu skandināšana: "Pazūdi, pazūdi, riebīgais dēmon! Mēs ienīstam tevi un tavu nokareno, dzelteno seksti!" .
- Patiešām? Tas jau ir interesanti. Burvis vēlreiz nopētīja Fritangu. Kas par dzeltenu seksti? Es tādu neredzu.
Dēmons norādīja sev virs galvas. Tāpēc, ka jūs nespējat saskatīt sesto un septīto plānu. Tajos mana sekste ir diža un skaista kā saulespuķe. Turklāt piebildīšu, ka tā nav nokarena, lai gan ilgais kalpošanas laiks licis tai nedaudz nošļukt.
- Sestajā un septītajā plānā… Vai esi pārliecināts, ka neļāvi maskai uz brīdi noslīdēt? Jā, jā, Mandrāks pacēla roku, dzirdot, ka dēmons jau sāk mežonīgi protestēt, esmu pārliecināts, ka tev ir taisnība, un esmu pateicīgs par informāciju. Pēc traumējošās apmētāšanas ar olām tu droši vien vēlēsies atpūsties, tāpēc tagad vari doties prom. Tu esi atbrīvots.
