- Šim slepkavam tumšās maģijas zintis mācīja pats Galbatorikss. Smagie plakstiņi daļēji nolaidās pār degošajām acīm, it kā viņa iegrimtu transā. Šis vīrs tevi neieredz. Viņš mēģinās tevi nogalināt. Un viņam tas jau būtu izdevies, ja es neiejauktos. Meitenīte atkal sarāvās un izvēmās, izšķiezdama pussagremoto ēdienu pa grīdu. Nasuadai riebumā aizrāvās elpa. Taču viņu gaida baisas sāpes.
- Kāpēc tad sāpes?
- Tāpēc es tev izstāstīšu viņš mitinās iebrauktuvē Feina ielā, kādā no augšstāva istabiņām. Labāk pasteidzies, citādi slepkava aizbēgs… aizbēgs. Elva ievaidējās kā ievainots dzīvnieks un satvēra vēderu. Pasteidzies, pirms Eragona burvestība liek man aizkavēt tavu atriebību! To tev nāktos rūgti nožēlot!
Triāna jau steidzās ārā pa durvīm, kad Nasuada uzsauca:
- Izstāsti Jormunduram, kas notika, tad ņem talkā savus labākos burvjus un notveriet šo vīru, vislabāk dzīvu. Ja neizdodas, nogaliniet viņu. Kad burve bija projām, Nasuada palūkojās uz saviem vīriem un ievēroja, ka to kājas klāja daudzas sīkas, asiņojošas brūcītes. Tikai tad viņa aptvēra: Elva bija cīnījusies, lai tā savainotu pieaugušus, spēcīgus vīriešus. Ejiet, viņa pavēlēja. Sameklējiet dziednieku, kas apkops jūsu ievainojumus.
Sargkareivji papurināja galvu, un to komandieris sacīja: Nē, kundze. Mēs paliksim jums blakus, līdz būsim pārliecināti, ka atkal esat drošībā.
- Kā teiksiet, kapteini.
Vīri aizbarikādēja logus tas padarīja Boromeo pilī valdošo svelmi vēl neciešamāku, tad viņi visi papildu drošībai nocietinājās apartamentu dziļumā.
Nasuada staigāja šurpu turpu pa telfm, sirdij strauji sitoties: viņa tik tikko bija par mata tiesa izglābusies no nāves. "Kas būtu noticis ar vārdeniem, ja slepkavas nodoms būtu izdevies?" viņa prātoja. "Kurš nāktu manā vietā?" Viņa ar šausmām aptvēra, ka nav atstājusi nekādas norādes vārdeniem, kā rīkoties viņas bojāejas gadījumā, kas šobrīd likās esam liktenīga tuvredzība. "Es taču nedrīkstu pieļaut, ka vārdenus pārņem haoss, ja esmu piemirsusi piesardzību!"
Viņa apstājās. Esmu tev parādā, Elva.
- Tagad un mūžīgi mūžos.
Nasuada saminstinājās, kārtējo reizi meitenes atbildes apmulsināta, tad turpināja: Piedod, ka neesmu piekodinājusi sargiem tevi ielaist pie manis jebkurā diennakts laikā. Man vajadzēja paredzēt šādu notikumu pavērsienu.
- Vajadzēja gan, Elva izsmējīgi piekrita.
Nasuada atsāka soļot pa istabu gan lai izvairītos no nepieciešamības uzlūkot Elvas akmens balto, ar pūķa zīmi apzīmogoto seju, gan lai izkliedētu pašas nervu spriedzi. Kā tu izkļuvi no sava mitekļa bez pavadības?
- Es pateicu savai aprūpētājai Grētai to, ko viņa vēlējās dzirdēt.
- Tik vienkārši?
Elva piemiedza acis. Tas, ko teicu, padarīja viņu ļoti laimīgu.
- Kur bija Andžela?
- Viņa no rīta aizgāja darīšanās.
- Lai nu kā būtu, esmu tev ļoti pateicīga, ka izglābi man dzīvību. Prasi, ko vēlies, un, ja vien tas būs manā varā, es tev to sagādāšu.
Elva, pārlaidusi skatienu greznajai guļamistabai, pavaicāja: Vai tev ir kas ēdams? Es esmu izsalkusi.
Pēc divām stundām atgriezās Triāna, bet aiz viņas nāca divi kareivji, stiepdami ļenganu ķermeni. Triāna pateica īsu komandu, un sargi nometa līķi uz grīdas. Mēs atradām slepkavu tur, kur Elva norādīja. Viņa vārds bija Dreils, burve teica.
Drūmas ziņkāres dzīta, Nasuada nopētīja seju šis vīrs bija mēģinājis viņu nogalināt. Slepkava bija maza auguma, bārdains, vienkārša izskata vīrs, kurš ne ar ko neatšķīrās no neskaitāmiem citiem šīs pilsētas iedzīvotājiem. Vārdenu vadone pat izjuta zināmu saikni ar mirušo, it kā mēģinājums nogalināt viņu un viņas pavēle, kura bija izraisījusi svešinieka nāvi, būtu saistījusi abus tik cieši, cik divi cilvēki vispār var būt saistīti. Kā viņš mira? Nasuada vaicāja. Es neredzu nekādus ievainojumus.
- Slepkava ar maģijas palīdzību nonāvējās pats. Mēs bijām uzlauzuši viņa aizsardzību un iegājuši viņa prātā, bet nepaguvām aizkavēt šo rīcību.
- Vai jums izdevās uzzināt kaut ko noderīgu, pirms viņš mira?
- Izdevās gan. Dreils bija viens no Galbatoriksam uzticamiem aģentiem, kas darbojas šeit, Surdā. Viņus dēvē par Melno Roku. Viņi izspiego mūs, kavē gatavošanos karam un cik nu mums izdevās ieskatīties Dreila atmiņās, pirms viņš izdzisa, ir atbildīgi par vairākiem dučiem noslepkavotu vārdenu. Acīmredzot viņi bija gaidījuši iespēju nogalināt jūs jau kopš brīža, kad mēs ieradāmies no Farthenduras.
- Bet kāpēc šī Melnā Roka nav nogalinājusi karali Orinu?
Triāna paraustīja plecus. Nemāku teikt. Iespējams, Galbatorikss uzskata jūs par lielāku draudu nekā Orins. Var izrādīties, ka tikko Melnā Roka aptvers: jūs esat pasargāta no viņu uzbrukumiem īpašā veidā, pēc šiem vārdiem burve uzmeta žiglu skatienu Elvai, Orins nenodzīvos ne mēnesi, ja viņu dienu un nakti nesargās burvji. Vai varbūt Galbatorikss atturējās no tik nepārprotamas rīcības, jo vēlējās, lai Melnās Rokas darbība netiktu pamanīta. Surda ilgus gadus ir pastāvējusi tikai tāpēc, ka viltvārdis to pieļāva. Tagad, kad tā kļūst par apdraudējumu…
