- Vai tu spētu pasargāt arī Orinu? Nasuada vērsās pie Elvas.
Viņas violetās acis likās iegailamies. Ja viņš mani mīļi palūgtu.
Nasuada steigšus prātoja, kā vislabāk novērst šo jauno apdraudējumu. Vai visi Galbatoriksa aģenti pārzina maģiju?
- Dreila prātā valdīja pamatīgs apjukums, tāpēc droši to apgalvot es nevaru, Triāna atbildēja, taču pieļauju, ka zināšanas par burvestībām ir ne vienam vien.
Maģija, Nasuada klusībā nošķendējās. Lielākais apdraudējums vārdeniem no burvju vai citu prāta izmantošanā apmācītu cilvēku puses likās esam tieši spiegošana, nevis slepkavības. Burvji spēja nolasīt ikviena domas un uzzināt informāciju, ko Galbatorikss varēja izmantot, lai iznīcinātu vārdenus. Tieši tāpēc gan Nasuada, gan citi vārdenu vadītāji bija apmācīti sajust, kad viņu prātam pieskaras kāds svešinieks, un pasargāt sevi no šādas nevēlamas uzmanības. Nasuada pieļāva, ka arī Orins un Hrotgars ir spēruši līdzīgus soļus, lai pasargātu sevi un savus valstsvīrus no spiegošanas.
Tiesa, bija teju neiespējami iemācīt aizsardzības prasmes ikvienam, kurš nonāca saskarē ar iespējami bīstamu informāciju, tāpēc viens no Duvrangragātas daudzajiem uzdevumiem bija medīt katru, kurš meklētu šādas ziņas cilvēku prātos. Šādas piesardzības rezultātā Duvrangragāta izsekoja vārdenus ne mazāk kā vārdenu ienaidniekus. Šo apstākli gan vārdenu vadone slēpa no vairuma savu padoto, jo tas tikai izraisītu lieku saspīlējumu, neuzticēšanos un neapmierinātību. Nasuadai pašai prātu izspiegošana diez ko negāja pie sirds, taču citu iespēju viņa nesaskatīja.
Ziņas par Melno Roku tikai stiprināja Nasuadas pārliecību, ka burvjus nepieciešams kontrolēt, taču pagaidām viņa nesaprata, kā to izdarīt.
- Kāpēc, viņa vaicāja, jums neizdevās to atklāt agrāk? Es saprastu, ja caur maģijas tikla acīm izslīd vientuļš slepkava, taču vesels burvju tīkls, kas darbojas, lai mūs iznīcinātu? Vai vari to paskaidrot, Triāna?
Pārmetums lika burves acīm iedzalkstīties. Tas notika tāpēc, ka šeit atšķirībā no Farthenduras mums nav iespējas pārbaudīt ikviena prātu. Aberonā ir pārāk daudz cilvēku, lai mēs, burvji, spētu izsekot visiem. Tāpēc mēs uzzinājām par Melno Roku tikai tagad, kundze.
Nasuada mirkli klusēja, tad pielieca galvu. Skaidrs. Vai jums izdevās atklāt citu Melnās Rokas locekļu vārdus?
- Dažus.
- Labi. Izmantojiet viņus, lai noskaidrotu pārējos aģentus. Triāna, iznīcini šo tīklu manis dēļ. Iznīcini, it kā tev būtu jāiznīcina žurku bars, kas apsēdis labības apcirkņus. Burve paklanījās. Kā vēlaties, kundze.
- Saki, cik daudz vīru tev vēl vajag.
Kad atskanēja klauvējiens pie durvīm, sargi izvilka zobenus un nostājās abās pusēs ieejai. Komandieris bez brīdinājuma atrāva vaļā durvis. Aiz tām stāvēja jauns pāžs, pacēlis roku, lai klauvētu vēlreiz. Viņš apstulbis noskatījās uz ķermeni, kas gulēja uz grīdas, un nostiepās kā stīga, kad kapteinis vaicāja: Ko tu, puis, gribēji?
- Karalis Orins sūtīja mani ar ziņu pie lēdijas Nasuadas.
- Tad runā un dari to žigli, Nasuada pavēlēja.
Pāžam bija vajadzīgs mirklis, lai sakopotu domas. Karalis Orins vēlējās, lai jūs apciemotu viņu padomes zālē, jo esot saņemtas svarīgas ziņas no Impērijas.
- Vai tas ir viss?
- Jā, kundze.
-Man ir jāiet. Triāna, tev ir zināms, kas jādara. Kaptein, norīkojiet vienu no saviem vīriem, lai viņš aizvāc Dreila ķermeni!
- Klausos, kundze.
- Un palūdziet, lai jūsu kareivis sameklē kalponi Fariku vajadzētu iztīrīt manu kabinetu.
- Un kā ar mani? piešķiebusi galvu, apvaicājās Elva.
- Tu, Nasuada sacīja, nāksi man līdzi. Protams, ja tu jūties pietiekami labi, lai man sekotu.
Meitenīte atmeta galvu, un no mazās, apaļās mutītes atskanēja ledaini smiekli. Es esmu gana stipra. Un tu?
Nelikdamās ne zinis par jautājumu, Nasuada sargu pavadībā devās uz karaļa padomes zāli. Karstumā pils akmeņi smaržoja pēc zemes. Aizmugurē skanēja Elvas solīšu tipināšana, un Nasuadai sagādāja dīvainu prieku apziņa, ka spokainajam bērnam nākas teju skriet, lai piemērotos pieauguša cilvēka garajiem soļiem.
Sargi palika priekštelpā pie padomes zāles, bet Nasuada un Elva iegāja pa durvīm. Zāle bija ļoti vienkārša, pat skarba, it kā atspoguļotu Surdas kareivīgo dabu. Nelielās valsts valdnieki zeltu tērēja, lai aizsargātu savu tautu un gāztu no troņa Galbatoriksu, nevis lai greznotu Boromeo pili ar tukšiem vizuļiem, kā to bija izdarījuši rūķi Troņheimā.
Telpā atradās rupji tēsts, pēdas divpadsmit garš galds, uz kura bija izklāta liela Alagēzijas karte. Katrā stūrī bija iedurts pa duncim. Kā pieņemts, galda galā sēdēja Orins, bet tālāk bija izkārtojušies viņa daudzie padomnieki. Nasuada zināja, ka ne viens vien no šiem padomniekiem kaismīgi ienīst viņu. Zālē atradās arī Vecajo padomes locekļi. Kad Jormundurs paskatījās uz savu pavēlnieci, Nasuada ievēroja viņa norūpējušos vaigu un secināja, ka Triāna paguvusi pastāstīt viņam par Dreilu.
-Jūsu Augstība, vai aicinājāt mani?
