Katrs no dieviem gribēja nokļūt tur pirmais un valdīt pār jaunatklāto zemi. Tika slēgtas derības — uzvarēs tas, kurš pirmais spēs tur nokļūt un atgriezties. Loģiski, ka dievi paši neriskēja tur līst, bet sūtīja savus padotos. Debesu Dievs sūtīja vēja garu, bet tas izčibēja kaut kādā Zahāra tuksnesī. Taču, lai uzvarētu, viņam bija jāatgriežas atpakaļ sveikam un veselam. Uguns Dievs sūtīja pūķi, kas esot iestrēdzis kaut kur starp abām pasaulēm. Leģenda vēsta, ka tieši viņš esot sapūtis tos dūmus, Prizmo palūkojās augšup, uz sarkanmelnajiem mākoņiem.
Zemes Dieva akmens dēmons pat lāgā neizkustējās no vietas. Neiespējamo paveica Ūdens Dieva sūtītais dēmons — viņš nonāca Augšzemē un atgriezās sveiks un vesels. Kopš tā laika šie ūdens dēmoni jeb žļarkāli sargā ejas starp abām pasaulēm. Nu, tie paši, kas tevi ievilka ezerā. Tie bija žļarkāli. Ceļošanai starp Apakšzemi un Augšzemi viņi izmanto gan okeānus un ezerus, gan jūras un pat akas, ja nav nekā lielāka… Tomēr ļoti nešpetni radījumi ir tie žļarkāli, nudien, arī man pašam ar tiem ir gadījies saķerties, Prizmo piebilda, pamanīdams Danas sejā bailes un nepatiku. Danai ienāca prātā viena valsts, kurā, lai ceļotu starp pasaulēm, tiešām būtu nepieciešama aka, jo nekādu lielāku ūdens krātuvju tur nav, — Vatikāns! Vismaz viņai šķita, ka tur nav nedz ezeru, nedz dīķu.
Prizmo tikmēr turpināja:
Bet tad notika kaut kas ārkārtīgi dīvains — mūsu varenie dievi tika nogalināti! Kas to paveica un kādēļ — par to vēl šobaltdien mūsu pētnieki, vēsturnieki un zinātnieki strīdas. Sazvērestības teoriju piekritēji katru gadu nāk klajā ar kādu jaunu ideju. Bet tas uz tevi neattiecas.
Tātad, pēc dieviem pie varas tika kāds apleicigs — tas ir tāds, kas nav ne īsti Augšzemes cilvēks, ne īsti šejienietis. Nu, kaut kas cits. Iespējams, vispār no citas pasaules. Šā konkrētā apleiciga vārds bija Netons. Viņš te, lejā, visu ātri iekaroja, jo nekādu nopietnu pretestību nesastapa — dievu vairs nebija, bet cita vara vēl nebija uzradusies. Kā viņš visu sev pakļāva? A, Nctonam bija milzu vara, ne mazāka kā dieviem. Viņš mēģināja ieņemt arī Augšzemi, bet tur viņam kaut kas nojuka, un iekarojumi ieilga. Aizņemts ar cīņām Augšzemē, Netons pārāk maz pievērsa uzmanību tam, kas notiek te, Apakšzemē, un tas deva iespēju šeit rasties spēkam, kas bija spējīgs stāties iekarotājam pretī un beigu beigās uzvarēt to.
Tirāna krišana visiem bija liels atvieglojums, bet diemžēl ar laiku mēs uzzinājām, ka Netons augšāmcelsies un atgriezīsies ne mazāk varens kā pirmo reizi. Un te nu nāk Pareģojums un tava loma tajā. Vienīgie, kas zinātu, ko iesākt pret Netonu viņa atgriešanās gadījumā, ir dievu pēdējie radījumi — Aizbildņi, kas viņu toreiz uzvarēja un nodibināja mieru. Vara Apakšzemē kopš tā laika ir Elderu rokās. Tie kopā ar Aizbildņiem apspriedās, un tika nolemts, ka līdz Netona atdzimšanai ir vēl ļoti daudz laika, tāpēc mūsu glābēji apgūlās druīdu burvju miegā. Viņiem jāpamostas īsu brīdi pirms pareģotās Netona atgriešanās, lai iegūtu kaut kādas tur enerģijas un no jauna varētu stāties tam nelietim pretī.
Tagad par tevi. Pareģojumā ir teikts — kāds ieradīsies pēc… Prizmo no aploksnes izņēma vecu, nobružātu papīra gabalu un uzmanīgi to atlocīja, pēc deviņsimt deviņdesmit deviņiem gadiem nāks kāds, kas dzimis bla, bla, bla… Tos pantus par tavu dzimšanu un Mēnešu aptumsumu tu labāk apspried ar Veco. Vārdu sakot, Prizmo sacīja, paceldams acis no Pareģojuma,
- tavs uzdevums ir pamodināt šos Aizbildņus no druīdu miega. Droši vien no malas izklausās vienkārši un nesvarīgi — modināšanai meklēt kādu īpaši izredzēto, bet tā nu ir sanācis, ka ar šo lietu tiksi galā tikai tu, Prizmo īsi rezumēja Pareģojuma saturu. Un labi, ka viņš tā darīja, jo Dana, uzmetusi acis Pareģojuma tekstam, aptvēra, ka pati neko nesaprot. Viss tik tēlaini un episki, un sliktās atskaņās, gandrīz vai speciāli, lai parasts cilvēks neko nevarētu uztvert.
- Šo es iedošu tev. Vari paturēt, tev tas vairāk noderēs. Visi četri dievu Aizbildņi jeb Sargātāji ir paslēpti kaut kur šeit, pie mums Uguns zemē, bet, kur tieši, to neviens vairs nezina. Tie, kuriem vajadzēja glabāt un nodot tālāk šo noslēpumu, diemžēl paņēma to sev līdzi kapā. Nebaidies, aptuvenas vietas ir zināmas. Man ir pāris idejas, kur tev vajadzētu doties meklēt vispirms.
- Tātad man būs jāpaceļo pa jūsu Uguns zemi?
- Jā, bet mums šeit gan nav nekā apskatāma. Tikai kalni un… vēl kalni. Paskat tik, tur arī kalni! argeklis smiedamies noteica, norādot uz visām debespusēm, kur vienīgais, ko pamalē varēja redzēt, bija kalnu grēdas. Vienīgās vietas, kur te aug normāla zāle, ir pie Mežu loka, ap Drūbļu ciemu un Mākoņu alejā.
Dana jautājoši paraudzījās uz argekli.
- Ak, nu jā! Prizmo attapās un no aploksnes izvilka vēl vienu papīra gabalu. Tā šoreiz izrādījās karte, arī saburzīta, bet tajā vismaz nebija aizvēsturisku un nesaprotamu tekstu.
- Te nav iespējams apmaldīties, Prizmo turpināja.
