- Žēl gan. Tas noteikti bija kāds no vadošajiem burvjiem. Vari izvēlēties, kuru gribi. Viņi visi ir vienlīdz samaitāti. Un viņiem vienmēr ir kāds, kas paveic viņu vietā netīros darbiņus, vai nu džins, vai cilvēks. Zēns samirkšķināja acis. Tad jau tu laikam neko nezini par golemu? Kitijai šis vārds neko neizteica. Viņa noraidoši pašūpoja galvu. Tā ir liela, nejauka maģiska būtne, kas pēdējā laikā rada nekārtības Londonā. Kāds to kontrolē, un es ļoti vēlētos uzzināt, kurš tas ir. Starp citu, tas nezvērs mani gandrīz nogalināja.
Zēns izskatījās tik aizvainots, ka Kitija pasmīnēja. Man šķita, ka tu esi dižens džins ar neiedomājamu spēku? viņa novilka. Kā kaut kāds golems varēja tevi pārspēt?
- Uz to neiedarbojas maģija, turklāt golems izsūc visu manu enerģiju, ja es tam pienāku par tuvu. Drīzāk tu varētu to apstādināt, nevis es. Izklausījās, ka džinam tas liktos patiešām smieklīgi.
Kitija saviebās. Liels paldies.
- Es runāju nopietni. Golemu var vadīt ar manuskriptu, kas tam ielikts mutē. Ja tu tam pietuvotos un izrautu papīra gabalu no mutes, golemam nekas cits neatliktu kā atgriezties pie saimnieka un atkal pārvērsties mālos. Es reiz Prāgā redzēju, kā tas notiek.
Kitija pamāja. Neizklausās pārāk sarežģīti.
- Pirms tam tev vajadzētu tikt cauri aukstai, melnai miglai, kas ieskauj golemu…
-Aktā…
- Turklāt izvairīties no viņa akmenscietajām dūrēm, kas var sadragāt betona sienas…
- Tik vien…
- Citādi tas ir pavisam vienkārši.
- Ja jau tas ir tik vienkārši, kāpēc burvji paši to nav izdarījuši?
Džins pasmīnēja. Jo tas prasītu drosmi. Bet burvji nekad neko nedara paši. Viņi visu laiku paļaujas tikai uz mums. Mandrāks man pavēl, un es pakļaujos. Viņš sēž mājās, kamēr es dodos uzdevumos un ciešu sāpes. Tā tas notiek.
Zēna balss pēkšņi izklausījās veca un nogurusi. Kitija pamāja. Izklausās smagi.
- Tā tas ir. Man nav nekādas izvēles. Tieši tāpēc es vēlējos, lai tu ierodies un izglāb Hairnēku. Godīgi sakot, tas bija muļķīgs lēmums un tev nevajadzēja tā rīkoties. Neviens tevi nespieda. Tu visu pārprati, bet rīkojies cēli. Tici man, tas šķiet tiešām kaut kas vērtīgs pēc tam, kad tu tik ilgi esi pavadījis laiku kopā ar burvjiem.
- Es neko nepārpratu, Kitija teica. Bet tagad pastāsti, cik ilgi tā jau ir bijis?
- Vairāk nekā piecus tūkstošus gadu. Un tas nekad nebeigsies. Mainās gadsimti, krīt impērijas, lai to vietā stātos nākamās. Lielbritānija vienkārši ir viena no jaunākajām.
Kitija palūkojās pa logu. Un arī Lielbritānija ar laiku kritīs.
-Ak jā. Impērija jau šķeļas. Ja tu vairāk lasītu, tu redzētu, ka pirmās pazīmes jau parādās. Kāds nāk… beidzot.
Zēns piecēlās, un Kitija darīja tāpat. Viņa dzirdēja kāpnēs švīkstošus soļus un lāstus. Sirds sāka sisties. Viņa atkal iedomājās, ka vajadzētu bēgt prom, tomēr noslāpēja šo instinktu.
Džins paskatījās uz meiteni un pasmaidīja, atklājot rindu baltu zobu. Man ļoti patika saruna ar tevi, viņš teica. ()eru, ka viņi nepavēlēs man tevi nogalināt.
Meitene un dēmons stāvēja blakus tumsā, klausoties, kā uz kāpnēm skan soļi.
N etenjels tika aizvests uz Vaitholu bruņotā limuzīnā, kopā ar viņu brauca arī Džeikobs Hairnēka un trīs Nakts policijas virsnieki. Viņam pa kreisi sēdēja Džeikobs, pa labi policists. Netenjels pamanīja, ka policista uniforma ir saplēsta un roku nagi aizlauzti. Gaiss smaržoja pēc muskusa. Priekšējā sēdeklī sēdēja Džeina Ferēra Netenjels prātoja, vai arī viņa ir vilkate. Tomēr tas likās maz ticams viņa šķita pārāk savaldīga, pārāk smalka. Lai gan nekad jau nevar zināt.
Vestminsterā Netenjels un Džeikobs tika aizvesti taisni uz pieņemšanas istabu, kuras griesti mirdzēja no Modrības lodēm un kur pie pulēta galda sēdēja premjerministrs ar padomniekiem. Uz situācijas nopietnību norādīja tas, ka uz galda nebija nekādu uzkodu. Katram ministram priekšā atradās tikai minerālūdens pudele un glāze. Premjerministram blakus goda vietā sēdēja policijas priekšnieks, sejai laimē starojot. Vaitvelas jaunkundze sēdēja nomaļus. Netenjels neskatījās uz viņu. Viņš nenovērsa skatienu no premjerministra, meklējot kādas zīmes, bet Devro lūkojās galdā.
Te bija tikai galvenie ministri, tātad ne miņas no Mierdara kunga.
Policisti salutēja Divālam un, paklausot viņa mājienam, devās prom. Džeina Ferēra paspēra soli uz priekšu un noklepojās.
Devro kungs pacēla skatienu un nopūtās kā cilvēks, kam jāveic kaut kas nepatīkams. Jā, Ferēras jaunkundz? Jums būtu ziņojums?
- Jā, ser. Vai Divāla kungs jums ir kaut ko sīkāk paskaidrojis?
- Viņš ir atklājis, kāda ir lietas būtība. Lūdzu, runājiet īsi.
- Jau vairākas dienas mēs sekojām Džona Mandrāka darbībai. Viņa rīcība pēdējā laikā lika mums būt uzmanīgiem Mandrāka kungs ir rīkojies nesaskaņoti, pavirši un pretrunīgi.
- Iebilstu! Netenjels iejaucās tik mierīgi, cik vien spēja. Mans dēmons iznīcināja vājprātīgo ifrītu vai šādu rīcību jūs saucat par nesaskaņotu un paviršu?
Devro kungs pacēla roku. Jā, Mandrāk. Jums tiks dota iespēja izteikties. Līdz tam, lūdzu, paklusējiet.
