Premjerministrs nopūtās un izslējās krēslā. Viņš ierunājās vilcinoties: Laikam jau, Henrij, laikam.
Divāla kungs uzsita knipi, un no istabas aizmugures parādījās Nakts policijas darbinieki, katrs nākamais lielāks par iepriekšējo. Viņi devās pāri istabai pie gūstekņa, un galvenais izvilka aiz jostas aizkabinātos rokudzelžus. Tobrīd Netenjels, kas kādu laiku bija mēģinājis atbrīvoties no saitēm, sāka pretoties tik mežonīgi, ka pat izdvesa aizžņaugtas skaņas cauri saitēm. Likās, ka premjerministrs ir kaut ko atcerējies, jo pacēla roku.
- Pagaidi, Henrij. Mums jāļauj zēnam izteikties.
Policijas priekšnieks nepacietīgi sarauca uzacis. Vai patiešām, Rupert? Uzmanies. Šim velnēnam ir veikla mēle.
- Pateicos par rūpēm, to es izlemšu pats, Devro uzmeta skatienu Mortensenam, kas beidzot atlaida saites, kuras bija apvijušās ap Netenjela galvu. Zēns izvilka kabatlakatiņu, lai noslaucītu sviedrus.
- Saki, kas tev sakāms, un nedomā melot, Devro sacīja.
Netenjels izslējās un pārlaida mēli pār lūpām. Gandrīz visu
ministru acīs bija lasāms atklāts naidīgums. Vienīgais, kas skatījās citādi, bija Devro kungs, un Netenjels tad arī vērsās pie viņa. Premjerministra acīs bija lasāma neticība un aizkaitinājums. Netenjels noklepojās. Viņš ilgi bija lepojies ar to, ka viņam ar premjerministru ir īpaši labas attiecības. Tagad bija laiks to pārbaudīt.
- Paldies, ka ļāvāt man izteikties, viņš iesāka, mēģinādams piešķirt balsij mierīgu, nosvērtu toni, bet bailes lika tai izskanēt aizžņaugti. Doma par Taueru un nopratināšanas telpām lika viņam nodrebēt. Bartimajam bija taisnība rīkojoties tik neapdomīgi, viņš bija pakļāvis sevi draudiem. Tagad vajadzēja pārliecināt Devro, ka taisnība ir jaunā burvja pusē. Divāla kunga apsūdzībām nav pamata, Netenjels turpināja, un Ferēras jaunkundze ir pārsteigusies ar secinājumiem. Ceru, ka joprojām varu labot to, ko jūs gandrīz jau esat izjaukuši.
Zēns dzirdēja Džeinu Ferēru nicinoši nošņācamies. Divāla kungs gribēja iebilst, bet premjerministrs ar skatienu viņu apturēja. Tas iedrošināja Netenjelu. Mana vizīte Prāgā un meitenes izsekošana ir divas pilnīgi atšķirīgas lietas. Es palieku pie tā, ka pēdējie uzbrukumi Londonā ir golema roku darbs, tomēr izmeklēšana šajā sakarā vēl nav pabeigta. Šobrīd es izmantoju šo jaunekli, viņš norādīja uz Hairnēku, lai izvilinātu no slēptuves nodevēju Kitiju Džonsu. Viņš ir meitenes sens draugs, un es biju pārliecināts, ka Kitija metīsies viņu glābt. Notvēris Džonsu, es piespiestu meiteni atklāt zižļa atrašanās vietu un tad nodotu šo maģisko priekšmetu jums tieši rokās. Ferēras
jaunkundzes vilku ierašanās šo plānu pilnībā izjauca. Ceru, ka
viņa par to tika sodīta.
Džeina Ferēra izdvesa niknu saucienu. Mani vīri bija meiteni ielenkuši! Tavs dēmons viņu aiznesa prom!
- Protams, Netenjels pārliecinoši atteica. Jo tavi vilki būtu viņu dzīvu saplosījuši, viņi jau bija sajutuši asins garšu. Un kā tad mēs būtu uzzinājuši, kur viņa paslēpusi zizli?
- Tā bija Karaliskā policijas vienība, kas tieši padota Divāla kungam…
-Jā, un nežēlīgākus un nelīdzsvarotākus policistus būtu grūti atrast, Netenjels pārgāja pretuzbrukumā. Atzīstu, ka esmu rīkojies slepeni, viņš ļoti pieklājīgi vērsās pie Devro, bet šī bija ļoti smalka operācija. Meitene ir ietiepīga un mežonīga. Man bija jārīkojas ļoti uzmanīgi, lai atrastu zizli. Apmaiņai pret to es būtu piedāvājis šo zēnu. Es baidījos, ka Divāla kungs ar savu smago roku visu izjauks kā tas diemžēl arī ir noticis.
Bija redzams, ka policijas priekšnieks tikko valda dusmas. Viņa seja piesarka kā biete, vēnas uz kakla un rokām piepampa kā virves un nagi, kas likās nedaudz garāki nekā iepriekš, iecirtās galda virsmā. Viņš gandrīz aizrijās, mēģinādams dabūt vārdus pār lūpām. Sardze! Vediet prom šo nekauņu! Es pats ieradīšos pie viņa kādu stundu vēlāk!
- Jūs pārlieku aizraujaties, Henrij, Devro kungs ierunājās klusi, bet nikni. Šajā valdībā es esmu tiesnesis un zvērinātie, un es izlemšu Mandrāka likteni. Un es neesmu tik pārliecināts, ka viņš ir nodevējs. Džon, viņš turpināja, vai tavs dēmons šobrīd apsargā to meiteni, Kitiju Džonsu?
- Jā, ser, Netenjela seja bija saspringta. Viņš vēl nebija brīvs, Nožēlas akas ēnas joprojām gūlās pār viņu. Vajadzēja būt ļoti uzmanīgam. Liku viņu nogādāt kādā nomaļā vietā, kur es varētu turpināt īstenot savu plānu. Ceru, ka šī ilgā kavēšanās nebūs visu izjaukusi.
- Un tu biji plānojis atdot zizli man? Devro vērīgi nopētīja zēnu.
- Protams, ser! Es cerēju, ka kādudien tas atradīsies blakus Samarkandas amuletam valdības dārgumu krātuvē. Viņš apklusa un gaidīja. Protams, tas bija viņa trumpis atgūstot amuletu, viņš bija izglābis Devro dzīvību, un tagad šķita īstais laiks to atgādināt. Es joprojām varu to izdarīt. Varu aizvest Hairnēku pie Kitijas un apsolīt viņu saudzēt, un garantēju, ka meitene atdos zizli stundas laikā.
- Un pati meitene? Vai arī viņa tiks cauri sveikā?
Netenjels pasmīnēja. Nē, ser. Tiklīdz būšu ieguvis zizli, es
