Džeina Ferēra noklepojās. Ja drīkstu izteikties plašāk, ser, pēdējās dienās Mandrāks tika redzēts garās, vientuļās pastaigās pa Londonu, un tas bija īpaši saspringts laiks, kad visiem burv­jiem bija jāatrodas Vestminsterā, lai pildītu jūsu pavēles. Kādu pēcpusdienu, kad viņš atkal devās prom, mēs sūtījām viņam pakaļ Izlūklodes un izsekojām Mandrāku līdz kādai Austrumlondonas mājai, kur viņš sagaidīja savu dēmonu un šo jaunekli. Viņi tur apmetās, acīmredzot kādu gaidot. Mēs izlēmām nolikt sardzē dažus policistus. Šonakt mājai tuvojās meitene kad policisti viņu uzrunāja, šī nekauņa atteicās pakļauties arestam. Izrādījās, ka viņa ir labi bruņota cīņā ar viņu tika nogalināti divi policisti un ievainoti vēl četri. Tomēr mūsu vienība bija jau viņu gandrīz sagūstījusi, kad pēkšņi parādījās Mandrāka dēmons un palīdzēja noziedzniecei aizbēgt. Tāpēc es jutu, ka pienākums prasa arestēt Mandrāka kungu.

Premjerministrs iedzēra minerālūdeni. Kas tā ir par mei­teni?

-   Mūsuprāt, viņa ir no Pretošanās kustības, viena no tām, kas pēc reida izdzīvoja. Šķiet skaidrs, ka Mandrāks jau zināmu laiku ir uzturējis ar viņu sakarus, tāpēc arī palīdzēja viņai izbēgt no taisnīgas tiesas. Manuprāt, jums bija svarīgi to uzzināt.

-  Jā, Devro tumšās acis vēroja Netenjelu. Kad jūsu poli­cisti viņu ielenca, vai pie meitenes bija Gledstona zizlis?

Džeina Ferēra iekoda lūpā. Nē, ser.

-   Atvainojiet, ser, ja es drīkstu paskaidrot…

-Jūs nedrīkstat, Mandrāk. Henrij, jums būtu kas piebils­tams?

Policijas priekšnieks jau kādu laiku nemierīgi grozījās krēslā, un tagad viņš bija noliecies uz priekšu, nolicis platās rokas uz galda. Viņš pēc kārtas nopētīja pārējos ministrus. Man jau zināmu laiku ir bijušas pamatotas šaubas par šo zēnu, viņš iesāka. Kad es viņu pirmo reizi ieraudzīju, es pie sevis nodo­māju: "Šis Mandrāks ir talantīgs, tas tiesa, un arī ļoti centīgs, bet viņā ir kaut kas neizskaidrojams." Mēs zinām, kādas ir viņa ambīcijas, kā viņš prata ielavīties nabaga Džesikas mājās un sirdī, liekot viņai piešķirt viņam tik nozīmīgu amatu Iekšlietu ministrijā tik agrā jaunībā. Kāds bija viņa uzdevums? Sagūs­tīt Pretošanās kustību un padarīt Londonu par drošāku vietu mums visiem. Bet kas ir noticis pēdējo mēnešu laikā? Pretošanās kustība ir kļuvusi vēl stiprāka, un kā kronis visam bija impē­rijas dibinātāja kapa aplaupīšana un apgānīšana. Viņu nekau­nībai un pārgalvībai nebija robežu Britu muzejs, Pikadilī un Nacionālā galerija un nekad netika atrastas nekādas pēdas.

Netenjels nikni paspēra soli uz priekšu. Kā jau es vairāk­kārt esmu teicis, šiem notikumiem nav nekāda sakara ar Pre­tošanās kustību. Pēkšņi gaisā parādījās lokana, olīvzaļa saite, kas aptinās viņam ap galvu, aizspiežot muti. Mortensena kungs nolaida roku. Turpiniet, Divāl.

-   Paldies, policijas priekšnieks novilka. Tātad mēs ar Ferēras jaunkundzi sākumā domājām, ka neveiksmes Pretoša­nās kustības tvarstīšanā ir tikai Mandrāka neprasmīgās rīcības sekas. Un tad mēs sākām prātot ja nu tur ir kas vairāk? Vai šis talantīgais un ambiciozais jauneklis nav iesaistījies nopiet­nākā spēlē? Mēs sākām viņu novērot. Pēc grautiņa muzejā viņš pēkšņi devās uz Prāgu, kur lai gan tas nav droši pierādāms šis zēns tikās ar čehu burvjiem. Jā, Malbindi jaunkundz, te patiešām ir jānoelšas! Kas zina, ko šis zēns jau ir pastrādājis, kādus noslēpumus atklājis. Turklāt Mandrāka vizītes laikā Prāgā tika nogalināts viens no mūsu vīriem, izcils spiegs.

Tagad vairāki no ministriem sāka pusbalsī sačukstēties. Divāla kungs uzsita pa galdu. Mandrāks par šiem uzbruku­miem stāstīja neticamu pasaciņu, aizbildinoties, ka tos izraisījis golems jā, Malbindi jaunkundz, golems. Lai gan tas izklausās smieklīgi, tomēr šķiet, ka viņam izdevies apmuļķot nabaga Džesiku, kas piekrita Mandrāka vizītei Prāgā, lai it kā izpētītu šo versiju. Zēns atgriezās bez jebkādiem pierādījumiem un kopš atgriešanās pieķerts, satiekoties ar Pretošanās kustības dalīb­niekiem un pretojoties Nakts policijai. Ir skaidri redzams, ka viņš vēlas iegūt Gledstona zizli, var pat gadīties, ka tieši viņš ir palīdzējis nodevējiem nokļūt līdz Gledstona kapam. Ierosinu nogādāt Mandrāka kungu Tauerā turpmākai nopratināšanai. Es uzņemtos to izdarīt personiski.

Atskanēja piekrītoša murmināšana. Devro kungs nodrebinājās. Vaitvelas jaunkundze palika mierīga, viņas seja bija kā akmenī iecirsta. Ierunājās tuklais ārlietu ministrs Freja kungs: Lai notiek! Man šis zēns nekad nav paticis. Viņam ir pārāk gari mati un pārāk nekaunīga sejas izteiksme. Kādas nopratināšanas metodes jūs domājat izmantot, Divāl?

-  Varbūt iegremdēt viņu Nožēlas akā līdz pat degunam? Tas parasti liek nodevējiem runāt, ja vien zuši līdz tam nav nograu­zuši viņiem mēli.

Frejs pamāja. Zuši. Tas man atgādina, ka mēs vēl neesam vakariņojuši.

Mortensens noliecās uz priekšu. Kā būtu ar Grieztuvi? Tā vienmēr izrādījusies noderīga.

-   Manuprāt, Mokpilnā lode ir vislabākā un visvairāk pārbau­dītā metode.

-   Varbūt pāris stundu katrā?

-  Varbūt. Vai man aizvākt šo nelieti?

Перейти на страницу:

Похожие книги