-   Es zinu. Kāpēc lai viņa tevi glābtu? Tas nav izskaidrojams, Net, bet viņa patiešām tevi izglāba. Un, ja tu vēl tam netici, tad palūkojies šurp. Un džins pastiepa pret Netenjelu roku ar pergamentu. To viņa izrāva golemam no mutes. Netenjels uzreiz pazina papīru tas bija līdzīgs tam, ko viņš bija redzē­jis Prāgā, bet šoreiz sarullēts un aizzīmogots ar vasku. Viņš to paņēma rokā, palūkojās uz golema atvērto muti un atkal uz pergamentu.

-   Meitene… viņš nespēja sakopot domas. Es taču gribēju vest viņu uz Taueru, es viņu medīju jau ilgu laiku. Viņa drīzāk nogalinātu nekā glābtu mani. Es tev neticu, džin. Tu melo. Mei­tene ir dzīva un aizbēgusi.

Bartimajs paraustīja plecus. Domā, kā vēlies. Tikai padomā: kāpēc tad viņa pameta zizli, kad tu biji bezsamaņā un viņa to vienkārši varēja paņemt?

-  Ak… Tad re, kā! Netenjels sarauca pieri. Zizlis bija Pre­tošanās kustības lielākais ieguvums. Meitene nekad no tā neat­teiktos labprātīgi. Var jau būt, ka viņa tiešām bija pagalam.

Zēns atkal palūkojās uz manuskriptu, un viņam ienāca prātā jauna doma.

-   Pēc Kafkas teiktā, uz pergamenta jābūt uzrakstītam mana ienaidnieka vārdam, viņš bilda. Palūkosimies! Tad mēs uzzi­nāsim, kas kontrolē golemu.

-   Šaubos, vai tev pietiks laika, džins sacīja. Palūk, kas ar to notiek!

Ar skumju švirkstu no pergamenta pacēlās dzeltenas lies­mas. Netenjels iekliedzās un nometa to zemē, kur manuskripts uzliesmoja un sadega.

-   Izņemts no golema mutes, burvestības piesātinātais per­gaments ir tik spēcīgs, ka sadeg, — Bartimajs paskaidroja. Bet neraizējies. Tu taču zini, kas notiks tālāk?

-   Golems tiks iznīcināts?

-  Jā, bet ne tikai. Pirms tam viņš atgriezīsies pie sava saim­nieka. Netenjelam pēkšņi atausa gaisma. Bartimajs pacēla vienu uzaci. Vai tev nešķiet, ka tas būtu interesanti?

-   Ļoti interesanti, Netenjels atvieglots noteica. Vai tu par to esi pārliecināts?

-   Es redzēju, kā tas notiek Prāgā.

-   Tādā gadījumā… zēns pārkāpa pār gruzdošo manuskriptu un piekliboja pie golema, sāpēs saviebjoties. Ai, man nudien sāp vēders. It kā kāds būtu uz tā uzkritis.

-   Nūūū…

-   Bet tas ir sīkums, Netenjels noliecās, lai paceltu zizli, un pēc tam atkal nostājās blakus golemam. Un tagad paskatīsi­mies, kas notiks.

Liesmas ap pergamenta atliekām bija noplakušas, un nu manuskripts bija tikai pelnu kaudzīte vējā. Gaisā dvesmoja dīvaina, smaga dvaka.

-   Kafkas asinis, Bartimajs paskaidroja. Netenjels saviebās.

Tiklīdz pēdējā pergamenta plēksne bija pagaisusi, golema

ķermenis nodrebēja rokas sakustējās, galva pieliecās, krū­tis pacēlās un noplaka. Bija dzirdama attāla nopūta, gluži kā pēdējais elpas vilciens. Klusuma brīdis, kamēr akmens milzis palika nekustīgs. Un tad ar krakšķi, it kā lūztu vētras izlauzts simtgadīgs koks, saliektā mugura iztaisnojās, rokas noslīdēja gar sāniem un golems izslējās. Tas pielieca galvu, it kā domās iegrimis. Bet trešā acs pierē palika akla tur vairs nemirdzēja saprāts. Tomēr briesmoņa ķermenis kustējās.

Netenjels un džins pakāpās sānis, kad milzis pagriezās un nedrošiem soļiem devās ārā no pagalma, nepievērsdams tiem abiem nekādu uzmanību. Tas gāja tikpat smagiem soļiem kā agrāk un izstaroja tādu pašu enerģiju, bet tā ķermenis jau sāka pārvērsties šur tur parādījās pirmās plaisas. Tās sākās no torsa, kur iepriekš akmens bija gluds un stiprs, un aizstiepās uz visiem locekļiem. No ķermeņa atdalījās mazi māla gabaliņi un krita zemē.

Netenjels un džins devās golemam pa pēdām. Zēns gandrīz vai uz katra soļa saviebās un brīžiem izmantoja Gledstona zizli kā kruķi.

Golems izgāja pa vārtiem un devās prom no staļļiem. Tas pagriezās ielā pa kreisi un, ignorēdams satiksmi, turpināja soļot pa ielas vidu. Pirmais, kas pagadījās viņam ceļā, bija plik­paurains tirgonis ar tetovētām rokām, kas vadīja dārzeņiem piekrautu kravas mašīnu. Viņš pārbiedēts izdvesa sēcienu un nogriezās sānieliņā. Golems nepievērsa viņam nekādu uzma­nību, tāpat arī Bartimajs un Netenjels. Nelielā procesija turpi­nāja gaitu.

-   Spriežot, ka golema saimnieks ir viens no ministriem, Bartimajs sacīja, tikai pieņemot, ka tā ir, mēs tagad varētu doties uz Vestminsteru. Tas ir pilsētas centrā, un šāda ierašanās izraisīs pamatīgu paniku.

Перейти на страницу:

Похожие книги