- Labi, Netenjels noteica. Tieši to es vēlos. Ar katru brīdi viņa oma uzlabojās. Zēns juta, ka bailes un izmisums, kas viņu pēdējā laikā nomāca, pamazām atkāpjas. Tas, kā viņam šodien izdevies izbēgt no golema, Netenjelam joprojām nebija īsti skaidrs. Bet par to jau nu nebija jāuztraucas. Pēc pagājušās nakts, kad gandrīz visi spēcīgākie burvji bija nostājušies pret viņu un viņam draudēja ieslodzījums Tauerā, jaunais burvis beidzot zināja, ka atkal ir drošībā. Viņam bija zizlis Netenjels zināja, ka Devro tādēļ būs gatavs mesties viņa priekšā ceļos -, turklāt viņam bija arī golems. Neviens nebija ticējis viņa stāstam, un tagad viņi visi metīsies atvainoties Divāls, Mortensens un visi pārējie. Viņš beidzot tiks uzņemts pārējo vidū, bet tas, vai Vaitvelas jaunkundze viņam piedos vai ne, zēnam vairs nebija svarīgi. Tāpēc, ejot pa Sautvorkas ielām, Netenjels atļāvās plati pasmaidīt.
Kitijas Džonsas liktenis gan nedaudz mulsināja, bet arī š$jā ziņā viss bija beidzies labi. Par spīti loģiskajam saprātam, Netenjelam nebija bijis viegli lauzt vienošanos. Protams, tur viņš neko nevarēja darīt viņu taču novēroja ar Izlūklodēm, tā ka nevarēja meiteni gluži vienkārši palaist brīvībā -, tomēr tas bija nedaudz grauzis viņa sirdsapziņu. Bet tagad viņam nebija jāraizējas. Kitija bija gājusi bojā vai nu palīdzot viņam (Netenjels joprojām nespēja tam noticēt), vai drīzāk mēģinot aizbēgt, tāpēc viņam vairs par to nebija jādomā. Zināmā mērā tas bija zaudējums… Viņam šķita, ka meitenei bija piemitusi apbrīnojama enerģija, talants un gribasspēks; tas bija kaut kas nozīmīgāks nekā visi dižie burvji ar viņu pastāvīgajiem kašķiem un trūkumiem. Dīvaini, bet meitene Netenjelam bija nedaudz atgādinājusi viņu pašu, un bija žēl, ka viņa ir mirusi.
Džins soļoja viņam blakus klusējot, it kā dziļās domās iegrimis. Nešķita, ka viņš būtu noskaņots runāt. Netenjels paraustīja plecus. Kas zina, kādas savādas un nejaukas domas šī būtne domā? Labāk nemaz nemēģināt uzzināt…
Soļojot uz priekšu, viņi laiku pa laikam iekāpa slapjās māla pikās. Golems kusa arvien ātrāk viņa ķermenī bija redzami caurumi un locekļi vairs nebija vienāda garuma. Tas soļoja gana ātri, bet milža mugura bija salīkusi, it kā viņš būtu kļuvis vecs un vārgs.
Bartimaja brīdinājums, ka golema parādīšanās izraisīs vispārēju apjukumu, piepildījās arvien uzskatāmāk. Tagad viņi bija iznākuši uz Sautvorkas galvenās ielas, kur atradās tirgus paviljoni, drēbnieku darbnīcas un rūpnīcas. Viņiem ejot uz priekšu, vienkāršo ļaužu pulciņi izšķīda uz visām pusēm kā izbiedēts ganāmpulks, panikā bēgdami no milža. Cilvēki metās iekšā mājās un veikalos, salaužot durvis un izsitot logus, lai tikai ātrāk pazustu milzim no ceļa. Daži uzkāpa laternu stabos, un viens vai divi tievākie ielēca kanalizācijas lūkās. Netenjels pie sevis ķiķināja. Šis haoss nebija nekas briesmīgs. Tas noderēs, lai vienkāršie ļaudis pārāk nesasparotos un nedaudz noliektu galvas. Bija labi, ka viņi redz, no kādām briesmām valdība visus pasargā. Lai saprot, ka ļauna maģija apdraud viņus no visām pusēm. Tas turpmāk liks viņiem būt piesardzīgākiem pret tādiem kūdītājiem kā šī Pretošanās kustība.
Virs jumtiem parādījās liels skaits sarkano Izlūkložu, kas lidinājās virs ceļa, viņus vērojot. Netenjels piešķīra sejai nopietnu izteiksmi un palūkojās, kā pašam likās, ar dziļu līdzjūtību uz sagrautajām mājām un izbiedētajiem cilvēkiem.
- Tavi draugi mūs vēro, džins teica. Domā, ka viņi ir priecīgi?
- Drīzāk jau skaudīgi.
Kad viņi pagāja garām Lembetas dzelzceļa stacijai un devās uz rietumiem, golema ārējās aprises kļuva arvien neskaidrākas un tas arvien vairāk grīļojās. Liels māla gabals iespējams, viens no pirkstiem atrāvās no ķermeņa un nokrita zemē.
Tālāk viņi devās pāri Vestminsteras tiltam. Tagad vairs nebija nekādu šaubu, ka viņa ceļa mērķis ir Vaithola. Netenjels domāja par gaidāmo sadursmi. Tas bija viens no ministriem, tas pats, kas bija uzzinājis par viņa ceļojumu uz Prāgu un uzsūtījis viņam bārdaino algotni. Tomēr nebija iespējams uzminēt, kurš tas ir. Bet laiks rādīs.
Gledstona zizlis bija jaunajam burvim rokā, un viņš uz tā smagi atbalstījās, jo viens sāns joprojām smeldza. Ejot uz priekšu, viņš gandrīz ar mīlestību nolūkojās uz zizli. Tas Divālam un pārējiem būs kā dadzis acīs. Bet Mierdaris priecāsies, ka viss tik labi beidzies.
Zēns pēkšņi sastinga. Kur zizlis nonāks pēc tam? Visticamāk -valdības mantu glabātavā, līdz pienāks laiks to izmantot.
Bet kurš gan spēs to likt lietā, ja ne viņš pats? Izmantojot improvizētus buramvārdus, viņam jau pirmajā reizē gandrīz bi ja izdevies to iedarbināt! Ja viņam tiktu dota iespēja, viņš tiktu galā. Un tad…
Netenjels nopūtās. Žēl, ka viņš nedrīkstēs zizli paturēt.
Tomēr, kad viņš atkal būs Devro aizbilstamais, viss bija iespējams. Bija vajadzīga tikai pacietība. Atlika nogaidīt.
