Tajā briesmīgajā rītā viņi abi bija aizbēguši uz Hairnēku spiestuvi. Džeikoba brālis bija ielaidis viņus tikai darbiniekiem pieejamā istabā un paslēpis aiz iespiedmašīnas. Šeit, troksnī, putekļos un ādas smaržas ieskauti, viņi bija atguvuši spēkus un pārsējuši Kitijas brūces. Pa to laiku Hairnēku ģimene gatavojās neizbēgamām represijām, meklēšanai un izjautāšanai. Pagāja viena diena, bet policija tā arī neieradās. Viņi uzzināja par golema parādīšanos Londonas ielās, par Divāla atmaskošanu un Mandrāka paaugstināšanu amatā. Bet par bēgļiem nebija ne vārda. Nekādas izmeklēšanas, nekādas atriebības. Katru rītu spiestuvē ieradās burvji ar pasūtījumiem. Tas bija savādi. Izskatījās, ka par Kitiju un Džeikobu visi aizmirsuši.
Otrās dienas beigās viņi visi sanāca uz apspriedi. Par spīti valdības šķietamajai neieinteresētībai viņu liktenī, ģimene uzskatīja, ka Kitijai un Džeikobam ir ļoti nedroši palikt Londonā. īpaši Džeikobam, kuru bija tik viegli pamanīt. Viņš nevarēja mūžīgi slēpties spiestuvē, jo agri vai vēlu Mandrāks, kāds viņa sabiedrotais vai dēmons zēnu atradīs. Tāpēc Džeikobam bija jādodas uz kādu drošāku vietu. Hairnēkas kundze uzstāja, ka tā tam jānotiek.
Noklausījies sievas emocionālo stāstījumu, piecēlās Hairnēkas kungs un, mierīgi kūpinot pīlādža pīpi, ieteica risinājumu.
Viņš uzsvēra, ka ģimene jau ir pierādījusi savas spējas drukāšanas darbos, tik meistarīgi izmainot lapas Tallova grāmatā un tādējādi atriebjoties burvim par Džeikobam nodarīto. Tāpēc tagad viņiem nebūtu pārāk sarežģīti viltot dokumentus, tādus kā dzimšanas apliecības un pases, un tas palīdzētu abiem bērniem pamest valsti. Viņi varētu doties uz kontinentu pie Hairnēku radiniekiem piemēram, uz Ostendi, Brigi vai Bāzeli kur ar prieku viņus uzņemtu.
Pārējie šo priekšlikumu dedzīgi atbalstīja, un arī Džeikobs uzreiz piekrita viņš nevēlējās vēl kādreiz nokļūt burvju nagos. Tikai Kitijai tas nebija īsti pa prātam. Nudien, ļoti laipni no jūsu puses, bija viss, ko viņa pateica.
Kamēr brāļi ķērās pie dokumentu viltošanas, Hairnēkas kundze un Džeikobs kravāja čemodānu, Kitija palika savā istabā, domās iegrimusi. Pēc divu dienu pārdomām viņa paziņoja, ka nekur nebrauks.
Baltā cepure strauji tuvojās. Tagad Džeikobs jau smaidīja, viņa soļi šķita vieglāki. Vai atdevi somu? Kitija vaicāja.
- Jā. Un tev bija taisnība viņi pat neieskatījās otrreiz!
Zēns palūkojās uz uzkāpšanas trapu un pēc tam pulkstenī.
Prāmis atiet pēc piecām minūtēm. Es nu tagad iešu.
- Jā. Nu tad uz tikšanos!
- Uz tikšanos! Bet zini, Kitij… -Jā?
- Nedomā, ka neesmu tev pateicīgs par to, ka mani izglābi, bet, godīgi sakot, es domāju, ka tu esi muļķe.
- Ak, paldies tev!
- Kāpēc tu paliec Londonā? Brigē pie varas ir vienkāršie cilvēki, un maģijas ietekme pilsētā gandrīz nemaz nav jūtama. Tu pat nespēj iedomāties, kāda tur valda brīvība. Brālēns stāstīja, ka tur ir viss bibliotēkas, debašu pulciņi, turklāt visiem pieejami! Iedomājies, nav komandantstundu! Impērijas vadoņi lielākoties turas pa gabalu. Tā ir laba vieta, lai uzsāktu biznesu. Un, ja tu vēlētos turpināt… zēns uzmanīgi palūkojās apkārt, nu, tu jau zini, ko, mans brālēns apgalvo, ka Brigē ir spēcīgas pretošanās kustības. Būtu daudz drošāk…
- Zinu, Kitija sabāza rokas kabatās un piepūta vaigus. Tev taisnība. Gandrīz pilnīga taisnība. Bet tur jau tas āķis. Šķiet, ka mana vieta ir šeit kur ir burvji, maģija un dēmoni.
- Bet kāpēc?
- Nepārproti mani, esmu pateicīga par jauno identitāti, meitene uzsita pa žaketes kabatu, kur slēpās jaunie dokumenti. Bet šis un tas, ko pastāstīja dēmons Bartimajs, lika man pārdomāt…
Zēns pašūpoja galvu. Nespēju aptvert, ka tu tici dēmonam! Tam pašam, kas nolaupīja mani un draudēja tev…
- Zinu, zinu. Taču viņš nebija tāds, kā es biju domājusi. Viņš runāja par to, ka pagātne atkārtojas, par burvju impēriju dibināšanu un krišanu daudzu gadsimtu gaitā. Tas notiek laiku pa laikam, Džeikob. Neviens nevar izlauzties no šī apļa ne vienkāršie ļaudis, ne dēmoni, ne burvji. Mēs visi esam iesprostoti šajā straujajā baiļu un naida ritenī…
- Tikai ne es, Džeikobs noskaldīja. Tieši tāpēc es dodos prom.
- Un tu domā, ka Brigē būsi drošībā? Izbeidz! "Impērijas vadoņi lielākoties turas pa gabalu." Bet, vai tu to gribi vai ne, tu joprojām esi tās daļa. Tieši tāpēc es vēlos palikt šeit, Londonā, kur ir pieejama informācija. Šeit ir izcilas bibliotēkas, kur burvji glabā vēstures grāmatas. Spalvaskāta kungs par tām stāstīja. Ja vien man izdotos tikt pie tām, varbūt dabūt tur darbu… tad es varētu šo to iemācīties, piemēram, par dēmoniem. Es zinu tik maz…
Zēns nošņācās. Protams! Tu taču neesi nekāda sasodīta burve!
- Bet Bartimajs teica, ka arī burvji par dēmoniem neko daudz nezina, ka viņi tos tikai izmanto. Tur jau tā lieta. Pretošanās kustība bija nonākusi strupceļā. Mēs bijām tikpat slikti kā burvji, mēs izmantojām maģiju bez jebkādas izpratnes. Man šķiet, ka es jau to nojautu, un Bartimajs tikai apstiprināja manas aizdomas. Tev vajadzēja dzirdēt, kā viņš runāja…
