- Jā. Luka pievilka krēslu pie tukšā galda un pagaidīja, līdz brālis Pēteris sagatavoja papīrus, melnu spalvu un tintnīcu; tad rakstvedis apsēdās galda galā un gaidoši paraudzījās uz Luku. Trīs jaunie vīrieši pieklusa. Luka, gaidāmā uzdevuma pārņemts, neizteiksmīgi paraudzījās uz abiem pārējiem jaunekļiem. Freize viņam plati uzsmaidīja un parādīja iedrošinošu kustību, kā pamājot ar karogu. Uz priekšu! viņš sacīja. Šeit viss ir tik ļauni, ka mēs nevaram situāciju padarīt vēl sliktāku.
Luka norija puicisku smiekliņu. Laikam jau tā ir, viņš piekrita, ieņemdams vietu, un pagriezās pret brāli Pēteri. Sāksim ar saimniecības māsu, viņš turpināja, cenzdamies runāt pārliecinoši. Mēs vismaz zinām viņas vārdu.
Freize pamāja ar galvu un piegāja pie durvīm. Atvediet saimniecības māsu, viņš sacīja māsai Annai.
Saimniecības māsa tūlīt ieradās un apsēdās iepretim Lūkam. Jauneklis centās neskatīties uz viņas sejas rāmo skaistumu, uz pelēkajām, saprotošajām acīm, kuras šķita viņam smaidām ar kādu tikai viņai vien zināmu gudrību.
Luka, rīkodamies pēc priekšrakstiem, atzīmēja sievietes vārdu, viņas vecumu divdesmit četri gadi vecāku vārdus un to, cik ilgi viņa uzturas abatijā. Saimniecības māsa jau divdesmit gadus bija atradusies aiz abatijas sienām kopš agras bērnības.
- Kā jūs domājat kas šeit notiek? Luka viņai jautāja. Jaunekli bija iedrošinājusi viņa izmeklētāja loma, savas nozīmības apziņa un veicamā darba papildinājumi: pie durvīm stāvošais Freize un brālis Pēteris ar savu melno rakstāmspalvu.
Sieviete palūkojās uz vienkāršo koka galdu. Es nezinu. Notiek dīvaini atgadījumi, un manas māsas ir ļoti noraizējušās.
- Kādi atgadījumi?
- Dažas no māsām ir sākušas redzēt vīzijas, un divas miegā ceļas augšā pieceļas no gultas un staigā, lai gan viņu acis joprojām ir aizvērtas. Viena nevar ieēst ēdienu, ko pasniedz refektorijā. Viņa cieš badu un nav pierunājama ēst. Un ir vēl ari cits kas. Citas izpausmes.
- Kad tas sākās? Luka vaicāja.
Sieviete gurdeni pamāja ar galvu, it kā būtu gaidījusi šādu jautājumu. Aptuveni pirms trim mēnešiem.
- Vai tas sākās ar jaunās abates ierašanos?
īsa nopūta. Jā. Taču esmu pārliecināta, ka viņai ar to nav nekāda sakara. Es negribētu sniegt izmeklēšanai liecību, kas tiktu vērsta pret viņu. Mūsu nelaimes sākās tieši tad, tomēr jums jāatceras, ka abatei, kura ir tik jauna, tik nepieredzējusi, turklāt paziņojusi, ka tas viss notiek pret viņas gribu, nav nekādas ietekmes uz mūķenēm. Klosterim nepieciešama stingra roka, spēcīga vadība sieviete, kas mīl šādu dzīvi. Jaunā abate, pirms ieradās pie mums, vadīja ļoti mierīgas dienas. Viņa bija dižena kunga mīļākais bērns, izlutināta meita no ietekmīga nama. Viņa nav pieradusi vadīt reliģisku namu. Abate netika uzaudzināta šeit. Nav nekas pārsteidzošs, ka viņa neprot pavēlēt.
- Vai mūķenēm varētu pavēlēt izbeigt redzēt vīzijas? Vai tas ir atkarīgs no viņu izvēles? Vai abate viņas ir pievīlusi, nespēdama pavēlēt?
Rakstvedis Pēteris pierakstīja jautājumus.
Saimniecības māsa pasmaidīja. Nē, ja tās ir patiesas vīzijas, ko sūta Dievs, viņa nešaubīdamās atteica. Ja tās ir īstas vīzijas, tās neapturēs nekas. Tomēr, ja tā ir maldīšanās un neprāts, ja šīs sievietes šausmina pašas sevi un ļauj pār sevi valdīt bailēm… Ja viņas sapņo un izdomā pasakas… Piedodiet manu skarbumu, brāli Luka, bet es esmu pavadījusi šajā kopienā divdesmit gadus un zinu, ka divi simti sieviešu, kuras dzīvo kopā, var sacelt vētru ūdens glāzē, ja viņām atļauj to darīt.
Luka pacēla uzacis. Viņas var radīt mēnessērdzību? Spēj izraisīt skriešanu ārā naktī un mēģinājumus tikt laukā pa vārtiem?
Viņa nopūtās. Jūs redzējāt?
- Pagājušajā naktī, jauneklis apstiprināja.
- Esmu pārliecināta, ka mums šeit ir pāris māsu, kuras patiešām ir mēnessērdzīgas. Zinu, ka viena vai, iespējams, divas no visas tiesas ir redzējušas vīzijas. Bet nu man ir dučiem jaunu sieviešu, kuras dzird eņģeļu balsis, redz zvaigžņu kustību, naktī trūkstas augšā un kliedz aiz sāpēm. Jums jāsaprot, brāli, ne visas mūsu novices atrodas šeit patiesa aicinājuma dēļ. Ļoti daudzas meitenes šurp ir atsūtījušas viņu ģimenes, kurās bija pārāk daudz bērnu, vai ari meitene bija pārāk gudra vai zaudējusi savu saderināto, vai ari nevarēja apprecēties kāda cita iemesla dēļ. Dažkārt mums tiek atsūtītas meitenes, kas bijušas nepaklausīgas. Protams, viņas atnes līdzi savas likstas. Ne visas izjūt aicinājumu, ne katra grib šeit atrasties. Un, ja reiz jauna sieviete pretēji noteikumiem naktī pamet savu celli un skrien apkārt pa krustejām, vienmēr atradīsies kāda, kas tai pievienosies. Viņa uz mirkli pieklusa. Un tad vēl viena, un vēl.
- Un kā ar stigmām? Ar krusta zīmi uz viņu delnām?
Luka ieraudzīja sievietes sejā milzīgu pārsteigumu.
- Kas jums to izstāstīja?
- Es pats pagājušajā naktī redzēju meiteni un pārējās sievietes, kuras skrēja viņai pakaļ.
Sieviete nolieca galvu un sažņaudza rokas. Lūkam uz mirkli šķita, ka viņa lūdzas pēc padoma, ko teikt tālāk.
