Interesanti, kā tie abi strādās kopā — sūknis un sirds? Šai mākslīgās asinsrites aparāta modelī nav paredzēta sinhronizācija, bet tas var dot gandrīz konstantu asins strāvu. Tomēr tas tik un tā slikti ietekmē paša organisma sirdsdarbību. Regulēšana traucēta.
Vadims un Jura uzmanīgi pētī līknes uz papīra, kas lēnām slīd pa oscilogrāfa ekrānu.
— Mākslīgās asinsrites aparāta jauda — 1500 ml. Skābekļa patēriņš samazinājies apmēram līdz piecdesmit.
Tas nozīmē, ka paša sirds «slikti velk». Lai, visas cerības liktas uz mākslīgās asinsrites aparātu.
— Jura, kad sāks darboties temperatūras automātiskā regulēšana?
— Jā, tūlīt ieslēgsim.
Viņš pārslēdz kaut kādus tumblerus uz lielās pults. Tas ir viņa lepnums — visas sistēmas programmēta vadīšana.
Mašīna strādā atdzesēšanas režīmā — ar to tiek noteikts cirkulācijas ātrums.
— Sākusies sirds fibrilācija!
— Nu, tagad pārslēdziet sūkni uz pulsējošo strāvu.
Pēc mūsu domām, asins pulsācija ir svarīga organismam.
— Automāts vada labi. Paskatieties, kāda temperatūras līkne.
— Nesteidz lielīties: redzēs, kā būs tālāk?
— Es nemaz nelielos …
— Jā, jā, pazīstam jūs…
Tas, protams, ir Vadims.
Fiziologi droši vien apskauž Juru. Un uz mani ir mazliet greizsirdīgi. Viņi apvainojas, kad es inženierus minu kā paraugu.
Kulturāls eksperiments. Viss ir redzams. Vienīgi žēl, ka bioķīmija aizkavējas. Kad arī to pārvedīs uz elektroniku, tad gan būs vareni! Paskat, ienāk Igors. Par kaut ko uztraukts.
— Biedri, izmainiet oksigenācijas režīmu: asins pH 7,4. Jādod vairāk ogļskābes, lai hemoglobīns labāk atdotu skābekli.
Pilnīgi iespējams, ka zemās temperatūrās noārdās fermenti. Pagaidām tā ir pavisam tumša lieta. Un nepaspēsim noskaidrot!…
Jura pārslēdz citu režīmu automātu, kas regulē gāzu pieplūdi osigenatorā. Venozo asiņu temperatūra 16°. Tās ir sarkanas kā artērijās. Skābekļa patēriņš samazinājies pieckārt.
— Ivan Nikolajevič, laiks atšķaidīt asinis. Citādi eritrocīti draud salipt.
Jā, jā, tas ir ļoti svarīgi. Ceļas asins stīgrība, var aizsērēt smadzeņu kapilāri. Jāsteidzas.
— Jura, vai var apstādināt mākslīgās asinsrites aparātu?
Apstādināja, aizspieda vadus. No oksigenatora nolēja pusi asiņu un apmainīja tās ar plazmu.
Vadims:
— Laid vaļā! Asinis ielieciet ledusskapī. Gan vēl noderēs.
Apsēžos savā vietā. Kopš mēģinājuma sākuma pagājusi stunda. Esmu mazliet noguris. Vēroju.
Vistrokšņainākie ir fiziologi. Vadims. Poļa vienmēr strīdas ar viņu tīro nieku dēļ. Saprotams, viņi ir uz «tu».
— Poļa, paskaties: no caurules atloka tek.
— Tu taču pirmīt aizgriezi. Un vēl esot vīrietis! Nu, Ļoņa, pievelc.
Inženieri ir merigāki. Skaists gan milzīgais oscilogrāfs. Sešpadsmit kanālu nav joka lieta!… Kas tur atkal par aizķeršanos? Viņi pieaicina Juru.
— Elektrokardiogrāfa bloks apsstājies.
— Lai: tik un tā sākusies fibrilācija un nekas nav redzams. Izņem un atdod Aleksejam, lai salāpa, kamēr sāksim sasildīšanu
Tātad paredzēta arī remontgrupa. Tas ir labi.
Ko tur Igors tā pētī pret gaismu?
— Kas tur ir, Igor?
— Es skatos pēdējo porciju asinu. Tikko nocentrifugējām. Liekas, ka jau iestājusies hemolīze. Bet neliela. Tūlīt noteiks.
Pati klusākā grupa. It kā viņu nemaz nebūtu. Tiesa, šeit tikai ņem paraugus, bet analīzes izdara citi. Jau norakstījuši ar skaitļiem veselu palagu.
Hemolīze — tas nu ir ļoti slikti. Nekādi nevaram noregulēt mākslīgās asinsrites aparātu līdz vajadzīgajam līmenim. Ķīmija nesniedz cerēto: nav materiālu caurulēm. Bet drīz būs cita konstrukcija.
Nekas, tagad hemolīze nav vairs tik bīstama. Asinis atšķaidījām divkārt, pēc kādām divdesmit minūtēm pavisam aizstāsim ar plazmu. Un jaudu samazināsim. Jā, bet kā tad sildīsim? Tad taču mašīnai būs jāstrāda daudz ilgāk.
— Paklausies, Vadim. Cik jūs esat sagatavojuši donorasiņu?
— Trīs litrus. Bet kas tad ir?
— Būs par maz. Sasildīšanas gaitā nāksies mainīt asinis, tāpēc ka hemolīze pārsniegs pieļaujamo līmeni. Vai nevar vēl paņemt? Suņi ir?
— Suņi jau nu būtu, tikai nav pārbaudīti uz saderību.
— Vēl taču nav par vēlu. Dod rīkojumu. Klusē. Tā vietā, lai tūlīt izpildītu, viņš domā.
— Tūlīt aizstāsim asinis, un tad varēšu atbrīvot Polu.
Tātad pārliecināt nevajadzēs. Un vēl jo vairāk — pavēlēt. Tā arī neesmu iemācījies pavēlēt.
— Temperatūra jau deviņi grādi!
Jāpalūkojas, kādi ir visi rādītāji. Jāpieiet pie galda, pie Ļenas.
— Dodiet, paskatīsim kopā. Igor, pasniedziet savu lapu.
Sanāca pie galda. Kāpēc nav nevienas sievietes manu vecāko zinātnisko vidū? Nu ir vēlu par to domāt.
— Skatieties, Ivan Nikolajevič, rādītāji tādi, ka tīrais prieks: pH, skābekļa spriegums asinīs, audos. Tas taču ir galvenais.
— Kālija saturs zems. Vajadzēs papildināt. Bet skābekļa spriegums venozajās asinīs pārāk augsts.
— Tūlīt gāzu maisījumam pievienošu gaisu.
— Jura, gāzu vadīšana jāautomatizē. Obligāti.
Tas nav tik vienkārši. Vienlaikus jāmaina skābeklis, ogļskābe un gaisa piedeva. Bet pēc tam vēl nāks klāt spiediena regulēšana kamerā. Būs sarežģīti aprēķini.
— Nesaprotu. Skābekļa saturs jāregulē pēc tā sprieguma venozajās asinīs, ogļskābe — pēc pH un tās sprieguma. Divi patstāvīgi rādītāji.
