Kitija palūkojās apkārt. Visapkārt istabai no senā paklāja gluži kā stalagmīti pacēlās grāmatu kalni. Vairāki no grāmatu krāvumiem bija tikpat gari, cik Kitija, citi bija pa pusei sabrukuši un balstījās pret pārējiem, veidojot putekļainas arkas. Grāmatas bija sakrautas uz galda un pat skapja atvilktnēs, tās varēja saskatīt caur pavērtajām blakusistabas durvīm. Tukšas bija palikušas tikai pāris ejas, kas savienoja logu ar diviem dīvāniem, kuri bija iespiesti starp kamīnu un izeju uz priekšnamu.
- Varu gan, Kitija noteica. Bet te ir kaut kas tāds, kas tikai saasinās jūsu problēmas. Sūtījums no Hairnēkas kunga. Viņa pacēla gaisā paciņu.
Vecā vīra acis uzdzirkstīja. Lieliski
Pēc pusotras stundas Kitija jau bija sapratusi trīs lietas: ka vecais kungs ir ļoti laipns un pļāpīgs, ka viņam ir ļoti garšīga tēja un kūkas un ka viņam steidzami nepieciešama asistente.
- Mans pēdējais asistents pameta šo māju pirms divām nedēļām, viņš sacīja, smagi nopūties. Devās karot. Es mēģināju atrunāt, bet viņš jau bija izlēmis iet. Nabags ticēja visam, ko burvji teica, slavai, ienākumiem un paaugstinājumam. Bet nepaies ilgs laiks, līdz viņš būs miris. Apēd šo kūkas gabaliņu, mīļā. Tev vajadzētu uzbaroties. Var būt, ka viņam nudien bija labāk doties karot, bet mans darbs no tā stipri cieš.
- Kāds ir jūsu darbs, ser? Kitija vaicāja.
- Pētniecība. Maģijas vēsture un tamlīdzīgi. Aizraujoša studiju nozare, lai gan pamesta novārtā. Tas ir kauns un negods, ka tiek slēgtas tik daudzas bibliotēkas valdība šādi rīkojas, baiļu mākta. Es gan esmu izglābis vairākas nozīmīgas grāmatas un vēlos tās visas sarakstīt katalogā un indeksēt. Mans mērķis ir sagatavot visu dzīvo džinu sarakstu pašreizējie saraksti ir tik pretrunīgi un neskaidri… Bet, kā jau tu redzēji, es pat netieku galā pats ar savu kolekciju, un tas viss, pateicoties šim šķērslim… Un viņš pakratīja ar dūri pret neesošo kāju.
- Kā tas gadījās, ser? Kitija uzdrošinājās pavaicāt. Ja drīkst vaicāt…
- Kāja? Vecais kungs sarauca uzacis, palūkojās pa labi, pa kreisi un pēc tam uz Kitiju. Viņš nikni nočukstēja: Mārids.
- Mārids? Vai tad tas nav pats varenākais…?
- Varenākais no izsaucamajiem dēmoniem. Pareizi. Butona kungs sāji pasmaidīja. Es neesmu nekāds lempis, mīļā. Ko gan nevarētu teikt par maniem kolēģiem, viņš indīgi novilka. Es gribētu redzēt, kā Ruperts Devro vai Karls Mortensens būtu tikuši ar to galā. Viņš nošņaukājās un atgāzās dīvānā. Smieklīgākais bija tas, ka es māridam vēlējos uzdot tikai dažus jautājumus. Nemaz negrasījos padarīt viņu par vergu. Es aizmirsu pievienot Trešās važas mārids izrāvās un, pirms iedarbojās automātiskā Atbrīvošanas komanda, norāva man kāju. Viņš pašūpoja galvu. Tāds ir sods par ziņkārību, mīļā. Nu, bet es tikšu galā. Atradīšu citu asistentu, ja vien amerikāņi jau nav nogalinājuši visus mūsu jaunos vīriešus.
Viņš nokoda gabaliņu kūkas. Kitija jau bija izlēmusi. Es jums labprāt palīdzētu, ser.
Vecais burvis samirkšķināja acis. Tu?
- Jā, ser. Es varētu strādāt par jūsu asistenti?
- Bet, mīļā, man likās, ka tu jau strādā pie Hairnēkas.
- Jā, ser, bet tikai uz laiku. Es meklēju citu darbu. Man ļoti interesē grāmatas un maģija. Patiešām! Man vienmēr gribējies kaut ko vairāk par to uzzināt.
- Ak tā. Vai tu runā ebrejiski?
- Nē, ser.
- Čehiski? Franciski? Arābu valodā?
- Nē, nevienā no tām.
- Ak tā… Uz mirkli Butona kunga seja kļuva mazāk draudzīga un laipna. Viņš nopētīja meiteni ar pievērtām acīm. Un tikai tāpēc, ka tu esi vienkāršo ļaužu meitene…
Kitija sparīgi pamāja. Jā, ser. Bet es vienmēr esmu uzskatījusi, ka tas nedrīkstētu stāties ceļā talantam. Esmu enerģiska, izdarīga un apķērīga. Viņa pamāja ar roku uz nekārtīgo istabu. Es jums varēšu pasniegt jebkuru grāmatu tik ātri, cik vien jūs vēlēsieties. No apakšējā līdz augstākajam plauktam. Meitene pasmaidīja un iedzēra tēju.
Vecais vīrs berzēja zodu ar tuklo pirkstu un murmināja pie sevis. Vienkāršo ļaužu bērns… neapmācīts… ārkārtīgi neparasti… laikam jau varas iestādes to aizliedz. Bet kas par to? viņš ieķiķinājās. Kāpēc ne? Viņi taču visus šos gadus nepievērsa man nekādu uzmanību. Tas būtu interesants eksperiments. Turklāt viņi nekad neuzzinātu. Viņš atkal nopētīja Kitiju. Tu zini, ka es nevarēšu tev maksāt.
- Tas nekas, ser. Mani interesē zināšanas zināšanu pēc. Es sameklēšu citu darbu. Es jums varētu palīdzēt, kad vien jums tas būtu nepieciešams.
Ļoti labi, Butona kungs pastiepa plaukstu. Paskatīsimies, kā tev izdosies. Ceru, tu saproti, ka mūs nevieno līgums un katrs no mums var šīs darba attiecības jebkurā brīdī pārtraukt. Atceries ja būsi slinka vai negodīga, es izsaukšu horlu, lai tevi aprij. Bet, ak debestiņ, kur palikušas manas labās manieres? Es pat nepavaicāju tavu vārdu!
Kitija ātri izlēma. Lizija Tempļa.
-Ļoti priecājos iepazīties, Lizij! Domāju, ka mēs sapratīsimies.
