Un tā ari bija. Kitija Butona kungam kļuva neaizstājama. Sākumā viņas uzdevumi bija saistīti ar pārvietošanos pa tumšo, nekārtīgo māju, lai atrastu attālās kaudzēs sakrautas grāmatas un atnestu tās burvim. To bija vieglāk pateikt nekā izdarīt. Viņa bieži vien atgriezās burvja darbistabā, grīļodamās zem grāmatu kaudzes un zirnekļu tīkliem klāta vai nobrāzusi ādu gar grāmatplauktiem, un tad izdzirdēja, ka ir atnesusi nepareizo sējumu vai izdevumu un tika sūtīta atpakaļ. Bet Kitija tika galā. Ar laiku viņa iemācījās atrast tieši to grāmatu, kas Butona kungam bija vajadzīga. Viņa sāka pazīt autoru vārdus, grāmatu virsrakstus un pat iesiešanas manieri dažādās valstīs un pilsētās dažādos laika posmos. Burvis bija ļoti apmierināts ar jauno palīdzi, kura ievērojami atviegloja viņam dzīvi. Pagāja vairāki mēneši.
Kitija sāka uzdot īsus jautājumus par grāmatām, kuras viņai lūdza atnest. Dažkārt Butona kungs sniedza kodolīgas atbildes, bet biežāk lika viņai pašai meklēt risinājumu. Ja grāmata bija angliski, Kitija to varēja izdarīt. Viņa aizņēmās pāris vienkāršāku grāmatu un vakaros lasīja. Pēc izlasīšanas viņai radās jauni jautājumi, un viņa vaicāja Butona kungam, kas atkal norādīja citus tekstus, ko lasīt. Un tā Kitija sāka mācīties.
Pēc gada Kitija sāka pildīt dažādus burvja uzticētus uzdevumus. Viņa devās uz pilsētas bibliotēkām, iegriezās pie zāļu pazinējiem un burvju priekšmetu tirgotājiem. Butona kungam nebija velnēnu, viņš nenodarbojās ar aktīvo maģiju. Veco kungu interesēja senās kultūras un dēmonu vēsture. Viņš dažkārt izsauca kādu zemāku garu, lai izjautātu par pagātni.
- Bet tas ir ļoti grūti, ja tev ir tikai viena kāja, viņš paskaidroja asistentei. Izsaukšana ir gana sarežģīta jau tad, ja droši stāvi uz abām kājām, bet ir ellīgi grūti mēģināt uzvilkt apli, ja spieķis visu laiku ļogās un krīts krīt zemē. Es labprāt vairs neriskētu.
- Varbūt es varētu jums palīdzēt, ser, Kitija ierosināja. -Jums tikai būtu jāiemāca man pamati.
- Tas nav iespējams. Pārāk bīstami mums abiem.
Butona kungs šajā jautājumā šķita nelokāms, un Kitijai bija vajadzīgi vairāki mēneši, lai viņu pierunātu. Beidzot galvenokārt, lai meitene liktu viņu mierā, burvis atļāva viņai piepildīt vīraka traukus, palīdzēt uzzīmēt apli un aizdedzināt sveces. Viņa stāvēja aiz Butona kunga muguras, kad viņš izsauca dēmonu, lai to izjautātu. Pēcāk palīdzēja nodzēst deguma pēdas pēc dēmona pazušanas. Meitenes mierīgā izturēšanās atstāja labu iespaidu, un drīz vien viņa jau aktīvi iesaistījās garu izsaukšanā. Kā jau ierasts, Kitija mācījās ātri. Viņa iegaumēja dažas vienkāršākās frāzes latīņu valodā, lai gan tās nesaprata. Butona kungs, kura veselība neļāva strauji strādāt un kurš bija arī diezgan slinks, sāka uzticēt asistentei arvien vairāk uzdevumu. Viņš palīdzēja aizpildīt robus meitenes zināšanās, lai gan atteicās viņai sniegt tiešus norādījumus.
- Patiesā māksla, viņš sacīja, ir pati vienkāršība, bet tai ir neskaitāmas variācijas. Mums vienmēr jāturas pie pamatiem jāizsauc kāds radījums, jātur tas paklausībā un jāsūta atkal prom. Man nav ne laika, ne vēlēšanās mācīt tev visus smalkumus.
- Labi, Kitija sacīja. Viņai nebija ne laika, ne vēlēšanās tos mācīties. Meitene gribēja uzzināt tikai dēmonu izsaukšanas pamatus.
Gadi gāja. Karš turpinājās. Butona kunga grāmatas tagad bija sakārtotas, sarakstītas katalogā un sašķirotas pēc autoru uzvārdiem. Asistente viņam bija kļuvusi neaizvietojama. Un tagad burvis ļāva Kitijai izsaukt foliotus vai zemākus džinus, tikmēr pats skatījās. Tā bija abpusēji izdevīga noruna.
Un par spīti senajām bailēm arī Kitijai tas arvien vairāk iepatikās.
Kad ūdens tējkannā beidzot bija uzvārījies, Kitija pagatavoja tēju un atgriezās pie burvja, kas joprojām sēdēja uz dīvāna, šķirstīdams grāmatu. Butona kungs atzinīgi norūcās.
- Trismegists raksta, viņš sacīja, ka sukubi ir neapdomīgi un bieži vien sliecas uz pašiznīcināšanos. Viņus var nomierināt, vīrakam pievienojot citrusaugļus vai spēlējot Pāna flautu. Hmm, patiešām jūtīgi radījumi. Viņš pakasīja kājas stumbeni. Ak jā, es atradu vēl kaut ko. Kā sauca to dēmonu, par kuru tu interesējies, Lizij?
- Bartimajs.
- Jā, te tas ir. Trismegists raksta par viņu, apkopojot Senās pasaules džinus. Atradīsi to kaut kur pielikumos.
- Patiešām, ser? Tas ir lieliski! Paldies jums.
- Viņš īsi apraksta Bartimaja izsaukšanas vēsturi. Nedomāju, ka tev tas šķitīs ļoti interesanti.
- Var jau būt, ser. Viņa pastiepa roku. Bet vai jūs neiebilstu, ja es tomēr mazliet ieskatītos?
Aleksandrija/
126. gads pirms mūsu ēras
