īsāk sakot, Ptolemajs interesējās par mums. Džiniem. Saviem vergiem. Par mūsu patieso būtību, nevis par parasto, muļķīgo ārējo izskatu. Visbriesmīgākās ārējās formas, ko es pieņēmu, lai viņu biedētu, zēnam izsauca žāvas, bet manas pūles pazoboties par viņa jaunību un meitenīgo izskatu lika tikai iesmieties. Viņš sēdēja pentakla vidū, rokās turēja rakstāmo irbuli un uzmanīgi klausījās, aizrādot man, kad sāku pūst pīlītes, un ik pa laikam pārtraucot, lai noskaidrotu, vai sapratis pareizi. Zēns neizmantoja ne punkciju, ne dūrienus, lai mani pamudinātu runāt. Izsaukšana parasti nebija ilgāka par pāris stundām. Tādam pieredzējušam džinam kā es, kam jau bija izveidojies stingrs priekšstats par cilvēku ļauno dabu, tas šķita ļoti dīvaini. ,
Es biju tikai viens no to džinu un zemāku garu pulka, ko Ptolemajs regulāri izsauca. Viņa darba ritms nekad nemainījās Izsaukšana, saruna, pierakstīšana, Atbrīvošana.
Ar laiku es kļuvu ziņkārīgs. Kāpēc tu to dari? es vaicāju. Kāpēc visi šie jautājumi un pieraksti?
- Es esmu izlasījis lielāko daļu Lielās bibliotēkas rakstu, zēns atbildēja. Tur bija daudz kas par Izsaukšanu, sodiem un burvju praksi, bet gandrīz nekā par pašiem gariem. Par jūsu personībām, jūsu vēlmēm. Man šķita, ka tas būtu pats galvenais. Es vēlos uzrakstīt par to pamatīgu pētniecības darbu, grāmatu, ko lasītu'un apbrīnotu nākamās paaudzes. Un, lai to izdarītu, man jāuzdod daudz jautājumu. Vai mans nodoms tevi pārsteidz?
- Patiesību sakot, jā. Kopš kura laika burvjiem rūp mūsu ciešanas? Nav taču nekāda iemesla, lai viņi par mums tik daudz domātu. Tas nav jūsu interesēs!
- Ir gan. Ja mēs paliksim tikpat nezinoši un turpināsim jūs paverdzināt, tad nepatikšanas agrāk vai vēlāk nāks pār mūsu galvu. Vismaz man ir tāda sajūta.
- Šai paverdzināšanai nav citas alternatīvas. Jebkura Izsaukšana ieslēdz mūs ķēdēs.
- Tu esi pārāk pesimistisks, džin. Tirgotāji man ir pastāstījuši par ziemeļu zemju šamaņiem, kas pamet savus ķermeņus, lai sazinātos ar gariem citā dimensijā. Manuprāt, tas ir daudz pieklājīgāk. Varbūt mums arī vajadzētu apgūt šo tehniku.
Es skaļi iesmējos. Tas nekad nenotiks. Tas ceļš resnvēderainajiem ēģiptiešu priesteriem ir pārāk bīstams. Pietaupi pūles, puika. Un aizmirsti par saviem jautājumiem. Atbrīvo mani, un lieta darīta.
Par spīti manam skepticismam, zēnu nevarēja pārliecināt. Tā pagāja gads. Mani melu krājumi izsīka, es sāku stāstīt patiesību. Un viņš par atbildi pastāstīja mazliet par sevi.
Ptolemajs bija karaļa brāļadēls. Toreiz, pirms divpadsmit gadiem, kad viņš piedzima, zēns bija trausls un sīks, klepoja un ņaudēja kā kaķēns. Viņa sliktā veselība meta ēnu uz vārda došanas ceremoniju viesi ātri devās prom, varas pārstāvji klusējot pārmija bažīgus skatienus. Pusnaktī viņa aukle pasauca Hatoras [21]
Šis notikums nepalika neievērots, un zēns drīz vien tika uzticēts saules dievam Ra. Ar gadiem viņš pieņēmās spēkā. Apķērīgs un gudrs, viņš tomēr nekad nekļuva par tādu stiprinieku kā brālēns, karaļa dēls [22] [1] Arī viņu sauca Ptolemajs, tāpat kā visus Ēģiptes valdniekus 200 gadu garumā, līdz Kleopatra visu izjauca. Oriģinalitāte nebija šīs ģimenes stiprā puse. Tāpēc arī viegli saprast, kāpēc manam Ptolemajam vārds nozīmēja tik maz. Viņš to izstāstīja uzreiz, tiklīdz es vaicāju.
, kas bija astoņus gadus vecāks un daudz straujāks. Viņš tā arī palika nenozīmīga figūra galmā, labāk jūtoties kopā ar priesteriem un sievietēm nekā ar saules nobrūninātajiem, spēcīgajiem karaļa pagalma puikām.
Tolaik karalis bieži devās karagājienos, cenšoties pasargāt valsti no beduīnu iebrukumiem. Ēģiptē tad valdīja padomnieki, kas kļuva bagāti, iekasējot nodokļus no ostām un ņemot kukuļus, un arvien vairāk ieklausoties svešzemnieku vilinošajos vārdos. īpaši to svešzemnieku vārdos, kuri sāka iegūt varu otrpus ūdeņiem Romā. Dzīvodams greznībā marmora pilī, karaļa dēls iegrima bezdarbībā. Viņš kļuva par smieklīgu jaunekli ar gaļīgām lūpām un alusvēderu, viņa acīs spīdēja pastāvīgas bailes no sazvērestības. Vēlēdamies pēc iespējas ātrāk iegūt varu, viņš savu radinieku vidū meklēja sāncenšus uz troni un gaidīja tēva nāvi.
Ptolemajs savukārt bija izglītots, slaids un pievilcīgs un izskatījās vairāk pēc grieķa nekā ēģiptieša. [23] [1] Manuprāt, viņa mātes radinieki bija grieķi. Viņa bija vienkārša meitene, viena no karaļa konkublnēm. Es nekad viņu netiku redzējis. Abi Ptolemaja vecāki gāja bojā mēra laikā.
