Turklāt Mandrāks viņas klātbūtnē mulsa vēl kāda iemesla dēļ. Džeina bija ļoti skaista viņas mati bija gari, tumši un mirdzoši, acis zem'garajām skropstām zaļas un noslēpumainas. Jaunās sievietes skatiens bija mulsinošs. Džonam bija jāsakopo viss nobriedušās personības spēks, lai sarunā ar viņu paliktu mierīgs.
Jaunais burvis nevērīgi atlaidās krēslā. Arī man ir kas sakāms. Kurš pirmais?
- Ak, runā. Tikai pēc tevis.
- Labi. Mums jāpanāk, ka premjerministrs kaut ko uzsāk attiecībā uz tiem bērniem, kam piemīt spējas redzēt dēmonus. Vakar tika pamanīts vēl viens no maniem džiniem. Un tie atkal bija bērni. Man nav jāstāsta, kādas problēmas tas var radīt.
Ferēras jaunkundze sarauca uzacis. Nav gan. Šorīt mēs saņēmām ziņu par strādnieku un mašīnistu streiku dokos. Notiek pastāvīgas demonstrācijas. Ne tikai Londonā, bet arī provincē. Un tās organizē vīrieši un sievietes ar šīm spējām. Mums būs viņi jāarestē.
- Bet, lai arestētu cilvēkus, vajadzīgs kāds iemesls.
- Atradīsim iemeslu, kad viņi jau būs droši ieslodzīti Tauerā. Mums tagad visos krogos ir spiegi, kas ievāc informāciju. Gan jau izdosies. Kas vēl?
- Mums jāpārrunā jaunākais uzbrukums Kentā, bet tas var pagaidīt līdz Padomes sapulcei.
Ferēras jaunkundze atvēra somu un izņēma no tās mazu, gaiši zilu kristāla lodi un paliktni. Viņa to nolika galda centrā. Tagad mana kārta.
Burvis apsēdās taisnāk. Viens no jūsu spiegiem?
-Jā. Un tagad pievērs uzmanību, Džon, tas ir svarīgi. Tu zini, ka Devro kungs man lūdza pieskatīt mūsu burvjus, ja nu kāds atkal vēlētos iet Siržulauzēja vai Divāla pēdās.
Mandrāks pamāja. Vairāk nekā no amerikāņu dumpiniekiem, ienaidniekiem Eiropā, naidīgi noskaņotajiem vienkāršajiem ļaudīm, kas izgāja demonstrācijās, premjerministrs baidījās no saviem ministriem, vīriešiem un sievietēm, kas sēdēja pie viņa galda un dzēra viņa vīnu. Šīs bailes bija pamatotas kolēģi bija visai ambiciozi. Tomēr tas aizņēma pārāk daudz viņa uzmanības. Ko tu esi atradusi? Džons vaicāja.
- Kaut ko. Viņa pārlaida roku pār lodi, noliecoties uz priekšu tā, ka tumšie mati krita sejā. Mandrāks norija siekalas un arī pieliecās tuvāk, izbaudot viņas smaržu, viņas tuvumu. Lai gan jaunā sieviete bija bīstama un viltīga, viņas klātbūtne burvi valdzināja.
Džeina pateica pāris vārdu zilie kristāli bumbā uzvirpuļoja un nolaidās apakšā, atstājot virsmu skaidri caurskatāmu. Tur parādījās kāds tēls, seja. Tā uzzibēja, pakustējās, bet neparādījās tuvāk.
Ferēras jaunkundze pacēla skatienu. Tas ir Jole, viņa sacīja. Viņš novēro kādu burvi, kas izraisījis manī aizdomas. Palmers ir otrā līmeņa burvis no Iekšlietu ministrijas, viņam vairākas reizes atteikts paaugstinājums, un tas šo vīru pamatīgi satriecis. Vakar Palmers ziņoja, ka esot slims, un neieradās darbā, bet devās uz kādu krodziņu netālu no Vaitčepelas. Palmeram mugurā bija strādnieka apģērbs. Jole viņam sekoja un tagad ir gatavs sniegt ziņojumu. Domāju, ka tas tevi varētu interesēt.
Mandrāks pamāja. Turpini.
Džeina Ferēra uzsita knipi un uzrunāja kristāla lodi. Parādi man krodziņu un atskaņo skaņu.
Noslēpumainā seja atkāpās un pazuda. Lodē parādījās attēls jumta spāres, noplukušas sienas, raupjš koka galds zem elektriskās spuldzītes. Pret sīkrūtotajiem logiem sitās cigarešu dūmi. Skatpunkts bija ļoti zems likās, ka novērotājs guļ uz grīdas. Pāri staigāja nevīžīgi ģērbušās sievietes un vīrieši noplukušos uzvalkos. Kā no liela tāluma atskanēja smiekli, klepošana un glāžu šķindoņa.
Pie galda sēdēja drukns pusmūža vīrietis ar sarkanu seju un sirmām šķipsnām matos. Viņam mugurā bija novalkāts mētelis un galvā cepure. Vīra acis šaudījās uz priekšu un atpakaļ, nopētot visus krodziņa apmeklētājus.
Mandrāks pieliecās tuvāk un dziļi ievilka elpu. Šodien Ferēras smaržas bija ļoti spēcīgas. Iespējams, granātāboli. Tas ir Palmers, vai ne? viņš vaicāja. Tikai pavisam dīvainā leņķī. Pārāk zemu.
Viņa pamāja. Jole bija pārvērties par peli. Viņš gribēja būt neuzkrītošs, bet šī kļūda viņam dārgi maksās, vai ne, Jole? Burve iesita pa lodes virsmu.
No lodes atskanēja klusa, pīkstoša balstiņa. Jā, pavēlniec.
- Jā, tas ir Palmers. Parasti gluži neievērojams puisis. Tagad skaties tas ir svarīgi. Viņam rokā ir alus glāze.
- Pavisam dīvaini, Mandrāks nomurmināja. Krogs un viss pārējais… Noteikti granātāboli. Un nedaudz citrona…
- Viņš kādu meklē.
Mandrāks uzmanīgi nopētīja attēlu lodē. Kā jau daudzi burvji, atrodoties vienkāršo ļaužu vidū, arī Palmera kungs izskatījās nemierīgs. Viņa acis šaudījās pa istabu, uz kakla un pieres bija redzamas sviedru lāses. Burvis divreiz pacēla glāzi, izlikdamies, ka dzer, bet nolika to atpakaļ neskartu.
- Nervozē, Mandrāks konstatēja.
- Jā. Nabaga Palmers.
Džeinas balss bija maiga, bet tajā jautās naža asums. Mandrāks atkal dziļi ieelpoja. Jā, citronu svaigums lieliski izcēla smaržu saldo apakšnoti.
Ferēras jaunkundze noklepojās. Vai kaut kas noticis ar tavu krēslu, Mandrāk? Vēl mazliet, un tu sēdēsi man klēpī.
