Jaunais burvis strauji pacēla galvu, gandrīz atsizdams savu pieri pret viņējo. Atvaino, Ferēra, viņš nočukstēja. Tad nokle­pojās un ierunājās zemākā balsī: Nespēju atrauties no lodes. Nez ko šis Palmers iecerējis? Ļoti aizdomīgs tips. Viņš nevērīgi atpogāja krekla apkaklīti.

Ferēras jaunkundze viņu brīdi uzmanīgi vēroja, tad atkal pie­vērsās lodei. To mēs redzēsim.

Lodes skatpunktā ienāca kāds jaunpienācējs, nesot rokā alus glāzi. Viņam galvā nebija cepures, rudie mati atķemmēti atpa­kaļ, zem garā lietusmēteļa varēja saskatīt netīrus zābakus un platas bikses. Viņš nešaubīdamies devās pie Palmera kunga, kas bija pabīdījies malā, lai dotu vīrietim vietu uz sola sev blakus.

Jaunpienācējs apsēdās. Viņš nolika glāzi uz galda un pastūma augstāk brilles uz deguna.

Mandrāks lūkojās attēlā kā piekalts. Pagaidi! Es viņu pazīstu!

-  Jole, Ferēras jaunkundze pavēlēja. Parādi vēlreiz šo ainu.

Abi vīrieši atkal sasveicinājās un pēc burves pavēles sastinga.

-   Tu viņu pazīsti? Džeina jautāja. Tas ir labi.

-Jā. Tas ir Klaivs Dženkinss. Strādāja Iekšlietu ministrijā kopā ar mani. Liekas, ka vēl joprojām strādā turpat. Sekretārs bez jebkādām karjeras iespējām. Nu, interesanti…

-   Pagaidi, Džeina uzsita knipi. Mandrāks ievēroja, ka mei­tenes nagu laka bija maigi rozā tāpat kā pirkstu āda. Attēls lodē atkal sakustējās, abi vīrieši pamāja un aizgriezās. Klaivs Džen­kinss iedzēra malku alus. Viņa lūpas kustējās pēc brīža atska­nēja arī viņa balss, klusa un grūti sadzirdama.

-  Tātad tā, Palmer. Viss attīstās ļoti strauji, un ir laiks pie­ņemt lēmumu. Mums jāzina, vai jūs piedalāties vai ne.

Palmers iedzēra alu. Viņa seja bija nosvīdusi, acis šaudīgas. Vīrietis drīzāk murmināja nekā runāja. Man vajag vairāk informācijas.

Dženkinss iesmējās un sakārtoja brilles. Nomierinieties, Palmer, es jums nekodīšu. Jūs saņemsiet informāciju, bet pirms tam jums jāapliecina savi labie nodomi.

Otrs vīrietis dīvaini sašķobīja lūpas. Kad es jums esmu devis iemeslu šaubīties par mani?

-   Neesat. Bet neesat devis arī iemeslu jums uzticēties. Mums vajadzīgs pierādījums.

-   Kāds pārbaudījums?

-   Apmēram. Hopkinsa kungs vēlas redzēt kādu jūsu ieguldī­jumu. Mēs nezinām, vai jūs neesat spiegs. Varbūt jūs strādājat pie Devro vai tās maitas Ferēras. Viņš iedzēra vēl vienu malku alus. Mums jābūt piesardzīgiem.

Džons Mandrāks ārpus lodes, pilnīgi citā laikā un vietā palūkojās uz Džeinu Ferēru. Viņa pasmaidīja, atklājot asos zobi­ņus.

-   Hopkinss… jaunais burvis iesāka. Tu domā, ka tas pats…

-   Zinātnieks, kas parādīja Divālam, kā vadīt golemu, Ferēra pabeidza. Trūkstošais ķēdes posms. Jā, es domāju, ka tas ir viņš. Bet klausieties…

Palmera kungs aizstāvējās ar putām uz lūpām. Klaivs Džen­kinss klusēja. Beidzot Palmers aprāvās, saplakdams kā caurs balons. Ko jūs gribat, lai es daru? viņš vaicāja. Es brīdinu, Dženkins, ja jūs gatavojaties mani iegāzt…

Palmers pacēla glāzi. Dženkinsa elkonis tobrīd paslīdēja un pieskārās otra vīrieša rokai. Alus glāze sašūpojās, un dzēriens izlija uz galda. Palmers sašutumā norūcās. Jūs, muļķi…

Dženkinss atvainojās. Ja jūs darīsiet to, kas tiek prasīts, saņemsiet atalgojumu kopā ar mani un pārējiem, viņš sacīja. Jums viņš jāsatiek šeit.

-   Kad?

-   Tad. Tas arī viss. Es aizeju.

Vairs nesakot ne vārda, slaidais, sarkanmatainais vīrietis piecēlās no galda un pazuda skatienam. Pāris minūtes Palmera kungs sēdēja pie galda ar neizteiksmīgu seju. Tad arī viņš devās prom.

Ferēras jaunkundze atkal uzsita knipi. Attēls pazuda, parādī­jās noslēpumainā seja. Ferēra apsēdās krēslā taisni. Nav vērts pieminēt, ka Jole mūs pievīla, meitene sacīja. No peles skatpunkta viņš nevarēja redzēt galda virsmu. Viņš neiedomājās, ka Dženkinss tīšām izlēja alu, lai izlietajā dzērienā ar pirkstu uzvilktu tikšanās laiku. Dēmons sekoja Palmeram visu atlikušo dienu, bet tā arī neko neuzzināja. Tonakt viņš atgriezās pie manis. Tobrīd Palmers pameta savu dzīvokli un kopš tā laika vairs nav redzēts. Acīmredzot viņš devās uz tikšanos ar noslē­pumaino Hopkinsa kungu.

Džons Mandrāks bungoja ar pirkstiem pa galdu. Būs jāno­pratina Palmers, tiklīdz viņš atgriezīsies.

-   Tur jau tā problēma. Šorīt vīri, kas laboja Rozerhizas notekūdeņu sistēmu, atrada pazemē kaut ko tādu, ko sākumā noturēja par lupatu kaudzi.

Mandrāks novaidējās. Ne taču…

-Jā, diemžēl tas bija Palmera kunga ķermenis. Viņš bija nonāvēts ar dūrienu sirdī.

-   Ak tā, tas bija viss, ko jaunais burvis noteica. Un tad pie­bilda: Tomēr dīvaini…

-  Jā gan. Bet noderīgi izmeklēšanai. Ferēra pārlaida plauk­stu lodei tā atkal satumsa, kļuva auksta un tumši zila. Tas nozīmē, ka jūsu Klaivs Dženkinss un Hopkinss plāno kaut ko lielu. Pietiekami lielu, lai slepkavība šajā gadījumā būtu tīrais sīkums. Un mēs esam viņiem uz pēdām. Viņas acis sajūsmā mirdzēja. Garie, melnie mati bija nedaudz sajaukti, viena šķipsna krita uz pieres. Meitene bija piesarkusi un strauji elpoja.

Mandrāks atkal ķērās pie krekla apkaklītes. Kāpēc tu to stāsti man ārpus sapulces?

Перейти на страницу:

Похожие книги