Visu šo runāšanu pavadīja tikpat žirgta rosīšanās.
"Jūs taču iedzersiet ar mani tēju?"
"Tāpēc jau atnācām!"
"Vaimandieniņ! Cik jauki!" Sapnītis sasita plaukstas. "Tik svarīgā dienā jūs būsiet kopā ar mani!" Vecais vīrs slepus notrauca asaru un, vēl vairāk samulsis, sāka bērt cepumus no tūtas traukā. "Te būs cepumiņi! Kā zinādams nopirku!"
Draugi atviegloti nopūtās un saskatījās. Ēst sakaltušos, pēc piparmētru konfektēm un ceļgalu smērējamām zālēm smaržojošos cepumus bija smags pārbaudījums.
"Nu re, te vēl četri kēksiņi, katram viens. Nu, mīlīši, ķerieties tik klāt! Sviesta mīklas cepumiņi, paši kūst uz mēles! Izabella, meitiņ, ņem, ņem droši! Jā, tā tik ir dieniņa!" Sapnītis turpināja izbaudīt triumfa mirkli. "Redz! Redz, redz, bez manis nekur!"
"Vai tu jau esi noguris vai vari vēl kādu sapni iztulkot?" piesardzīgi skrubinādams cepuma maliņu, bilda Roberts.
"Es, piekusis? Fui! Nemūžam! Es tagad esmu tādā stāvoklī — vislabākajā! Tagad tikai tulkot un tulkot!"
Bērni pēc kārtas izstāstīja, ko sapņojuši. Sapnīša vaigs apmācās.
"Viss jau būtu labi, ja vien ne tie sapņi… viens un tas pats, viens un tas pats. Grūti laiki mūs sagaida. Ļoti sliktas zīmes — olas, bedres, pūces. Hmmm… Hmmm…" Sapnītis glaudīja zodu, šķita, viņš grib kaut ko noklusēt.
'Tas ir viss, ko tu vari iztulkot?! Zini, tavas spējas ir stipri pārspīlētas!"
"Labi, labi, nāciet tuvāk!"
Viņi visi četri sabāza galvas kopā. Uzvirmoja spēcīga piparmētru konfekšu smarža.
"Jūsu sapņi ne ar ko neatšķiras no citiem."
"To jau tu teici!"
"Jā. Visiem viens un tas pats tulkojums. Nu, ņemsim, Robert, tavu sapni! Ja tu būtu redzējis vienu pūci, tad es teiktu, ka tevi gaida tikšanās ar cilvēku, kurš pārvalda melno maģiju, taču šie neskaitāmie pūču pulki… Tuvojas laiki, kad Zemzemē valdīs tumšie spēki. Jā, jā, tas mums visiem nesīs milzum daudz sāpju. Par bīstamiem un baisiem notikumiem brīdina arī tava asiņainā saule, mana mīļā Izabella. Izskatās, Zemzeme ies bojā."
"Un Virszeme?" Jānis iztrūcies jautāja.
"Ja nebūs Zemzemes, arī Virszemei nepastāvēt. Jūs, Virszemes ļautiņi, esat tik kusli! Ja mēs jūs nesargātu, tad, būdami tik neapdomīgi un neprātīgi, jūs paši sevi iznīcinātu pat bez tumšo spēku iejaukšanās. Tieši tik daudz izdomas un spēka, muļķīgas lielummānijas un patmīlības jums būtu!" Uldriķis iesmējās savus urdzošos smieklus. "Žēl gan, ka tu saplēsi to olu!"
"Kādu olu?! Ak, to! Tas jau tikai sapni," Jancis taisnojās.
"Pagaidiet! Tātad visa Zemzeme reizē nosapņoja, ka tuvojas tumšie spēki. Pareizi?" Roberts vaicāja.
"Jā, jā. Tā ir."
"Nu, tad vajag stāties pretī! Cīnīties!"
"Ar ko? Ne tos tumšos spēkus kāds ir redzējis, ne dzirdējis, ne sajutis!"
"Nu, bet vajag taču ar kaut ko sākt!"
"Neko tur nevar darīt. Pareģojums ir skaidrāks par skaidru. Pēc kāda laika Zemzemē valdīs tumšie spēki."
"Pagaidi!" Izabella pārtrauca Sapnīti. "Ja mums ir paredzēts tik bēdīgs gals, tad kamdēļ gan visai Zemzemei vienā naktī noredzēt pravietiskus sapņus? Es domāju, sapnis ir jāuztver kā brīdinājums tam, kas var notikt, ja mēs neko nedarīsim." Izabella īpaši uzsvēra vārdu "var".
"Hmm, hmmm…" Sapņu tulks dziļdomīgi ieturēja pauzi. "Kāda iespēja mums ir. Varbūt varam pamēģināt."
'Turpini, turpini! Ko tu gribēji teikt? Kāda iespēja?" bērni klaigāja.
"Jums vajadzētu apgūt apzināto sapņu sapņošanu!"
"Ko, ko?"
"Ar to palīdzību var izdoties mainīt notikumu gaitu. Varbūt pat mainīt likteni."
"Stāsti! Kā to dara?"
"Redziet, tas notiek tā, ņemsim atkal par piemēru Roberta sapni. Viņa sapnī parādījās pūces un uzbruka. Robertu pārņēma bailes un dusmas. Pievērsiet uzmanību tam, ka šīs sajūtas bija reālas, to redzēja Jancis, skatoties tavā sejā. Bet pats notikums bija pilnīgi nereāls, un nekādas īstas briesmas tev nedraudēja. Ja tu to būtu apzinājies sapņa laikā un atradis veidu, kā tikt ar putniem galā, tad zinātu, kā pārvarēt draudošās briesmas ne tikai prātā, bet arī reālajā dzīvē. Saproti?"
Bērni klusēja.
"Nu, pamēģināsim! Tagad jums vajag likties gultā un vēlreiz nosapņot jau redzēto sapni, mainot tā notikuma gaitu. Nu, tā, lai laimīgas beigas!"
"Bet ja nu mums neizdodas vēlreiz to pašu nosapņot?"
"Izdosies, izdosies! Tikai jau pirms aizmigšanas iztēlojieties, kas būs jūsu palīgi. Kā tieši jūs veidosiet notikumus."
