- Jo ātrāk, jo labāk. Savāc mantas, un tiekamies pie divcīņu laukuma. Vai tu varētu sarūpēt pārtiku, lai mums abiem pietiktu vienai nedēļai?
- Vienai nedēļai? Bet ar ko…
- Mēs lidosim ar Safiru.
Orins nobālēja. Eragon, rūķiem augstums diez ko neiet pie sirds. Pat vairāk galīgi neiet. Labāk būtu jāt ar zirgiem, tāpat kā mēs ieradāmies Elesmērā.
Eragons papurināja galvu. Tas aizņemtu pārāk daudz laika. Turklāt lidot Safiras mugurā ir ļoti viegli. Viņa tevi noķertu nagos,
ja tu izveltos no segliem. Oriks kaut ko norūca izskatījās, viņam nav labi ap dūšu un arī Eragona solījums viņu īsti nepārliecina. Izgājis no Tialdari nama, Eragons cauri meža pilsētai aizsteidzās pie Safiras, lai ar pūķi aizlidotu uz Telnēras krauju.
Nolaidušies klajumiņā, viņi ieraudzīja Oromisu, kurš sēdēja, pagriezis Glēdram muguru. Šķita, ka pūķa zvīņu atspīdumi ar tūkstoš zelta gaismas lāsumiņiem izgaismo ainavu. Nedz elfs, nedz Glēdrs pat nepakustējās. Noslīdējis no Safiras muguras, Eragons paklanījās. Skolotāj Glēdr. Skolotāj Oromis.
Ierunājās Glēdrs: Jūs esat nolēmuši atgriezties pie vārdeniem ?
Jā, esam, atbildēja Safira.
Sašutums par nodevību guva virsroku pār Eragona spēju savaldīties. Kāpēc gan jūs slēpāt no mums patiesību? Vai esat tik cieši apņēmušies aizkavēt mūs Elesmērā, ka jāķeras pie šādiem zemiskiem trikiem? Vārdeniem kuru katru mirkli uzbruks, bet jūs par to neesat bilduši ne pušplēsta vārdiņa!
Kā parasti nesatricināms, Oromiss pavaicāja: Vai vēlaties dzirdēt, kāpēc mēs tā rīkojāmies?
Vēlos turklāt loti, skolotāj, pirms Eragona paguva atbildēt Safira. Un, izmantojot viņu īpašo saikni, uzrūca savam Jātniekam: Esi pieklājīgāks!
- Mēs noklusējām ziņas par pēdējiem notikumiem divu iemeslu dēļ. Galvenais vēl pirms deviņām dienām paši nezinājām, ka vārdeniem draud uzbrukums. Turklāt arī trīs dienas pēc tam Impērijas karaspēka patiesais lielums, atrašanās vieta, kā arī pārvietošanās ātrums palika mums slēpti, jo tikai tad lordam Dātedram izdevās uzlauzt burvestības, ko izmantoja Galbatorikss, lai maldinātu mūsu pieredzējumus.
- Tas neizskaidro jūsu klusēšanu. Eragons kļuva pikts. Un man ir vēl viens jautājums kāpēc tad, kad jūs atklājāt, ka vārdeniem draud briesmas, Islanzadi nesauca elfus pie ieročiem? Vai tad mēs neesam sabiedrotie?
- Karaliene, Eragon, ir saukusi elfus pie ieročiem. Visā Duveldenvārdenā atbalsojas kalēju veseru duna, bruņuzābaku šķinda un šķiršanās vaimanas. Pirmo reizi pēdējā gadsimta laikā mūsu rase izies no Duveldenvārdenas, lai stātos pretī lielākajam ienaidniekam. Ir pienākusi stunda, kad elfi atkal iznāks Alagēzijas līdzenumos. Tad Oromiss klusi piebilda: Beidzamajā laikā tu, Eragon, biji izklaidīgāks nekā parasti, un es saprotu, kāpēc. Tagad tev ir jāapzinās, kas notiek tev apkārt. Pasaule prasa, lai tu pievērstu tai visu savu uzmanību.
Eragonu pārņēma kauns, un viņš spēja vien atvainoties: Piedod, skolotāj. Jauneklis atcerējās Blagdena vārdus un atļāvās rūgti pasmaidīt. Es esmu akls kā kurmis.
- Tā gluži nav, Eragon. Par spīti milzīgajiem pienākumiem, kurus esam uzkrāvuši tavos jaunajos plecos, tu esi turējies godam. Oromiss satraukts pavērās uz mācekli. Tuvākajās dienās mēs gaidām ziņu no Nasuadas, kurā viņa lūdz Islanzadi palīdzību un tavu atgriešanos pie vārdeniem. Es grasījos tev paziņot par vārdenu nelaimi brīdī, kad šis lūgums sasniegtu Elesmēru, jo tev būtu pietiekami daudz laika, lai tiktu līdz Surdai, pirms tiktu cilāti zobeni. Ja es būtu tev kaut ko pateicis agrāk, tad tavs uzticības zvērests liktu tev pamest mācības un steigties palīgā savai pavēlniecei. Šī iemesla dēļ es un Islanzadi turējām mēli aiz zobiem.
- Manām apmācībām nebūs nekādas jēgas, ja vārdenus iznīcinās.
- Taisnība. Taču tu vari izrādīties vienīgais cilvēks, kurš spēs pasargāt viņus no iznīcības, jo pastāv iespēja ne pārāk liela, tomēr tāpēc ne mazāk briesmīga -, ka kaujas laukā atradīsies arī Galbatorikss. Mūsu karavīri nepagūs ierasties palīgā vārdeniem ir krietni par vēlu, bet tas nozīmē: ja Galbatorikss patiešām ir devies karā, tev nāksies stāties viņam pretī vienatnē, bez mūsu burvju aizsardzības. Šajos apstākļos likās svarīgi, lai tava apmācība turpinātos pēc iespējas ilgāk.
Vienā acumirklī Eragona dusmas pagaisa, un to vietā nāca auksta, skarba un brutāli lietišķa apjēgsme par to, kāpēc Oromisam bija jāklusē. Tik draudīgās situācijās kā šī personiskajām jūtām nebija nekādas nozīmes. Mierīgā balsī jauneklis atzina: Tev ir taisnība. Mans uzticības zvērests liktu man rūpēties par
Nasuadas un vārdenu drošību. Tiesa, es neesmu gatavs stāties pretī Galbatoriksam. Vēl neesmu.
- Es ieteiktu rīkoties šādi, Oromiss sacīja, ja Galbatorikss parādīsies kaujas laukā, dari visu iespējamo, lai novērstu viņa uzmanību no vārdeniem, līdz izšķirsies cīņas liktenis, un izvairies no tiešas divcīņas ar karali. Pirms jūs dodaties ceļā, es gribu, lai apsolāt kādu lietu: proti, ka jūs ar Safiru, kad notikumi to ļaus, atgriezīsieties šeit, lai pabeigtu apmācības, jo jums vēl jāapgūst ļoti daudz.
