-   Te mēs nepaliksim, nē, nē, neprasiet! Zahi pēk­šņi pagriezās pret opapu un Benu, kaut arī neviens nemēģināja protestēt. Te ir interesanti tikai garlai­cības mocītiem ekskursantiem, nevis dārgiem ciemi­ņiem, kādi esat jūs. Vai jaunais cilvēks nebaidās no dažu stundu gara ceļojuma cauri tuksnesim?

Pagaidījis, līdz Bens samulsis papurina galvu sak, nebaidos vis -, Zahi turpināja:

-    Mēs dosimies uz sevišķu, varētu teikt izcilu vietu. Ekskursantus tur neielaiž. Tur notiek arheo­loģiski izrakumi un, kā saka priekšā intuīcija, sagai­dāmi daudzi pārsteigumi un atklājumi. ..

Pēc brīža viņi tiešām devās ceļā. Nolietotais džips, omulīgi rūkdams, bija uzņēmis kursu uz attālu pira­mīdu, kuras smaili tikko varēja saredzēt žilbinošajos rīta saules staros.

Tēvs un Zahi turpināja sarunu. To, tāpat kā pašu braucienu, par mierīgu uzskatīt nu nekādi nevarēja. Mašīnu mētāja un svaidīja ceļa grambās, tēvs izteiks­mīgi žestikulēja, bet Zahi laiku pa laikam uzsita tēvam pa plecu, it kā gribēdams no tā izdzīt pēdējo puteklīti; tie aumaļām gāzās iekšā pa atvērto auto logu.

-  Ak, Zahi, faraonu drūmo kapeņu pavēlnieki Tēvs visai veiksmīgi atdarināja austrumnieciski krāšņo Zahi runas manieri. Ko tu teiktu par apgalvojumu, ka šīs piramīdas nemaz nav kapenes, bet ir pavisam kas cits? Galu galā neviena faraona mūmija nekad tur nav atrasta. Tukši sarkofāgi tie gan. Taču tas neliecina, ka faraoni piramīdas izvēlējušies par savu pēdējo pieturu šīs zemes dzīvē.

-  Ak, mans draugs, tālās Eiropas zinātnes spīdekli! Zahi nepalika zobgalīgu atbildi parādā. Vari neklāstīt savas fantastiskās teorijas. Zinu tās no galvas: piramī­das cēluši viesi no kosmosa un, lai pārvietotu smagos

akmens bluķus, iz­mantojuši antigravitāciju. Vēl tu iemi­nēsies, ka piramīdas cēluši faetonieši, kuri pirms savas mistiskās salas nogrimšanas šeit noglabājuši sakrāto gudrību sējumus.

Labi, labi, tēvs pārtrauca Zahi emocio­nālos runas plūdus. Lai nu kā, piramīdas Ēģiptē un citur pasaulē ir būvētas ar vienu mērķi: izmantot tās par kosmisko sakaru antenām…

Zahi Bena tēvu pārtrauca pusvārdā, skaļi izpūz­dams gaisu no savām apjomīgajām krūtīm un tā acīm­redzot izpauzdams sašutumu.

-    Un to saka pazīstams astrofiziķis, zinātņu dok­tors, profesors! Kosmisko sakaru antenas, cik man zināms, ir paraboliskas.

-    Šajā jomā, ak, vislieliskākais no lieliskākajiem arheologiem, tu zini ļoti maz. Pat ļoti gudrs cilvēks nevar zināt visu. Parabolisko antenu ēra beidzas, to vietā ieviestas daudz precīzākas piramidālas antenas. Piramīdas ir nekas cits kā ļoti precīzas un talantīgi iekārtotas šāda tipa antenas. Tās lieliski atrod kus­tīgus kosmiskus mērķus un pašus vajadzīgākos sig­nālus.

-    Pagaidi, pagaidi. Zahi bija nedaudz atjēdzies. Kā piramīda var fokusēties uz kādu debesu ķermeni, ja ta ir nekustīga, bet zvaigznes atrodas mūžīgā kus­tībā?

-   Tāpēc, ka Ēģiptes piramīdas uz mūsu mīļās zemī­tes nav vienīgās; tās vairs nespēj sekot kosmiskajam mērķim, to dara citas, piemēram, Vidusamerikā. Pēc tam dežūru, ja tā var teikt, pārņem piramīdas Havaju salās, Ķīnā un citviet. Mūsu planēta ir kustīga, pre­cīza kosmisko sakaru antena.

-    Nu labi, labi. Bet kā ar enerģiju? Nevienā pira­mīdā nav atklāta jaudīga elektrostacija, kas darbinātu šādu antenu.

Bens saspringa. Viņš visu laiku ar neatslābstošu interesi bija sekojis interesantajai diskusijai un, nepārprotami būdams tēva pusē, apjuka. Tiešām, no kurienes nāk enerģija?

-     Zahi! Mūsu planēta ir milzīgs elektromagnēts. Zemes magnētiskais lauks lūk, neizsmeļams enerģi­jas avots gan kosmiskajām antenām, gan daudz kam citam.

Bens atviegloti nopūtās un paskatījās uz tēvu nevil­totā priekā: cik gudrs un nepārspējams ir mans tētis!

Tikko izkāpušu no automašīnas, Zahi ielenca vie­tējie ļaudis, laikam arheoloģisko izrakumu strādnieki. Ar austrumniecisku dedzību tie žestikulēdami kaut ko satraukti stāstīja. Spriežot pēc Zahi sejas, jaunumi nebija tie labākie.

-   Sī neizglītotā tauta! Sī tumsonība! Zahi gaudās, atgriezies pie ekskursantiem. Anubiss viņiem vainīgs! Taisni jāsmejas. Anubiss!

-    Kas ir Anu… Bens klusiņām vaicāja opapam, bet Zahi bija sadzirdējis.

-    Anubiss, mans jaunais draugs, ir visai nepievil­cīga figūra lielajā senču dievu pulciņā pazemes un mirušo valdnieks, tātad nāves dievs. Bet viņam ar notiekošo nav nekāda sakara, jo pazudis kāds strād­nieks. Trešais pēc kārtas triju nedēļu laikā. Māņticīgie ļautiņi ir pārliecināti, ka viņus nolaupījis Anubiss un viņu vairs nav starp dzīvajiem. Atsakās strādāt! Es salīdzināju laiku, kad viņi pazuduši, ik reizi pēc tam, kad saņēmuši samaksu par nostrādāto nedēļu. Kāds te Anubiss! Tuksneša dēli, dabūjuši naudiņu, steidzas pie ģimenes, lai palielītos ar nopelnīto. Anubiss šiem vainīgs! Zahi nevarēja rimties.

Pēc brīža, atguvis ierasto optimismu, viņš ierosi­nāja:

Starp citu, nāves dievs šajā piramīdā ir lielā godā. Te papilnam viņa statuju: cilvēka figūru ar šakāļa galvu. Tas vedina domāt, ka šī piramīda kalpojusi faraonam par pēdējo atdusas vietu; šķiet, ka šoreiz nekļūdos. Ejam iekšā!

Перейти на страницу:

Похожие книги