Bet sieviete spējās dusmās viņu pārkliedza: - Re tur ir burvis, ja tev tādu vajag, - liels burvis, skolots zizli, vai redzi tur, pretī? Kādreiz viņš kuģoja kopā pašu Egri, stāstīja, ka esot apvārdojis vējus un noskatīji vispilnākās galeras, bet tie bija tīrie meli, un kapteinis Egre beidzot viņu atalgoja pēc nopelniem: nocirta viņam labo roku. Un tur nu viņš tagad sēž uzpūstu vēderu, pie-stūķējis muti ar heiziju. Māņi un zils gaiss! Māņi un zils gaiss! Tā ir visa tava maģija, kazu tirgoni!
- Būs jau labi, kundze, - Vanags ar stūrgalvīgu laip. nību atbildēja, - es tikai pajautāju. - Sieviete pagrieza viņiem savu plato muguru, gaisā uzzibsnīja žilbinošu vizuļu virpulis, un Vanags kopā ar Arrenu devās tālāk.
Tagad viņa gājienam bija noteikts mērķis. Drīz viņi atradās blakus norādītajam cilvēkam. Vīrietis sēdēja, atspiedis muguru pret sienu, un raudzījās tukšumā; varēja redzēt, ka tumšā, bārdainā seja kādreiz bijusi ļoti glīta. Krunkainais, nožēlojamais plaukstas locītavas stumbenis gulēja uz bruģa akmeņiem karstajā, spožajā saulē.
Tirgus būdās aiz muguras bija jaušama kaut kāda kņada, bet Arrens nespēja novērst acis no sēdošā vīra; drūmais skats viņu itin kā hipnotizēja. - Vai viņš tiešām ir bijis burvis? - puisis ļoti klusi vaicāja.
- Viņš varētu būt tas, ko sauca par Zaķi... bija tāds laikdaris pirātam Egrem. Tie bija pazīstami laupītāji. Ei, uzmanies, Arren! - Kāds vīrietis, skriedams pilnā ātrumā no tirgus būdu puses, gandrīz uzdrāzās viņiem virsu Garām streipuļoja otrs, stiepdams smagu paplāti ar tau-vām, virvēm un auklām. Viena no būdām ar troksni sa-bruka; tirgotāji steigšus vāca nost audekla sauljumus; tifr-gus laukumā izcēlās cīniņš, atskanēja saucieni un kliedzieni. Visam pāri skanēja vizuļu galvasrotas īpašnie-ces spalgie brēcieni. Arrens pamanīja, ka viņa paķer nūju
vai mietu un plašiem vēzieniem, gluži kā cīnīdamās ar zobenu, atvaira bariņu vīru. Kas zina, vai tā bija ķilda, kura izvērtusies plašā kautiņā, vai zagļu bandas uzbru- kums, vai varbūt cīņa starp divām tirgotāju - sāncenšu grupām. Cilvēki steidzās projām, sagrābuši pilnas rokas ar precēm; tas varēja būt laupījums vai ari viņu pašu man- tība, kas glābjama no laupītājiem. Pa visu laukumu vīri kāvās gan ar nažiem, gan ar dūrēm; skanēja negantas klaigas. - Iesim turp! - Arrens teica, pamādams uz kādu
sānieliņu, kas netālu nogriezās no laukuma. Viņš sāka iet uz tās pusi, jo šķita skaidrs: pēc iespējas drīzāk jātiek projām, bet ceļabiedrs satvēra viņu aiz elkoņa. Arrens paskatījās atpakaļ un ieraudzīja, ka par Zaķi nosauktais vīrietis mēģina uzslieties kājās. Piecēlies viņš bridi stāvēja un grīļojās, tad, apkārt neskatīdamies, gar lau- kuma malu devās projām, vilkdams vienīgo plaukstu gar māju sienām, it kā taustīdams ceļu vai meklēdams atbalstu. - Paturi viņu acīs! - Zvirbuļvanags teica, un abi sāka iet vīrietim pakaļ. Neviens neaiztika ne viņus, ne vīrieti, un drīz visi bija izkļuvuši no tirgus laukuma un pa šauru, līkumotu taciņu devās lejup no kalna.
Māju bēniņi virs galvas gandrīz vai saskārās, aizsegdami gaismu; akmeņi zem kājām bija slideni no ūdens un atkritumiem. Kaut gan Zaķis joprojām vilka roku gar sienu kā aklais, viņš gāja diezgan ātri. Sekotājiem vaja- dzēja turēties netālu, lai kādā šķērsielā viņu nepazaudētu.
Arrenu spēji pārņēma pēddziņa pacilātība; visi viņa ju- tekļi bija modri un saspringti kā briežu medībās Enladas mežos; viņš skaidri redzēja katru seju, kas paslīdēja garām, un ieelpoja pilsētas salkano dvaku: atkritumu, vī- raka, puvekļu un puķu smaržu un dvingu sajaukumu. Šķērsojot kādu platu, ļaužu pilnu ielu, Arrens izdzirda bungu troksni un īsu mirkli ieraudzīja virkni kailu vīriešu
un sieviešu, kuri bija saķēdēti cits pie cita aiz rokām, un vidukļiem; savēlusies mati aizsedza sejas; nākamajā brīdī tie bija pazuduši, un Arrens, sekodams Zaķim, nostei-dzās pa kāpnēm lejā nelielā laukumiņā, kurā pie
Tur Zvirbuļvanags paātrināja soli un, panācis
- Vai tevi sauc Zaķis? - jautāja Zvirbuļvanags, runādams savā agrākajā balsī, kuras tembrs bija skarbs,
- Es tev samaksāšu.
Sekoja lēna reakcija. - Ziloņkaulā vai zeltā?
-Zeltā.
-Cik?
- Burvis zina, cik vērta ir burvju māksla.
