- Jā, labi, Dana piekrita, taču baidījās, vai mielasts nesanāks pārāk dārgs.
- Nu tad divas porcijas saldējuma. Ar selvijām, Prizmo noteica, un viesmīlis, paņēmis ēdienkartes, aizgāja izpildīt pasūtinājumu.
Nepagāja ilgs laiks, kad visi ēdieni jau bija galdā un no šķīvjiem nāca kārdinoša smarža. Tikusi galā ar kotletēm, Dana saprata, kāpēc krogs ir tik pilns — ēdiens garšoja vienkārši fantastiski. Tādus kartupeļus ar kotletēm viņa vēl nekad nebija ēdusi pat mammas izpildījumā, un tas neapšaubāmi bija nopietns kompliments. Kādā brīdī Dana pat pieķēra sevi pie domas, kā dabūt šurp mammu, lai paskatās, kā te visu gatavo, taču tūliņ atcerējās, ka atrodas no vecākiem bezgala tālu.
Pēc sātīgās maltītes Dana ar Prizmo brīdi labsajūtā sēdēja, pļāpājot par šo un to. Pārsvarā saruna bija par ēdienu gatavošanu, jo, Danai par pārsteigumu, izrādījās, ka šajā lauciņā Prizmo arī pats ir īsts profesionālis.
Kad atnesa rēķinu, Prizmo Danu pārsteidza vēlreiz — par maltīti viņš norēķinājās ar saujiņu dārgakmeņu!
- Tu to nopietni!? Dana noelsās vien, kad ieraudzīja tādu bagātību, kas tiek atdota par vienu ēdienreizi.
- Šādu nieciņu te ir dikti daudz, tāpēc arī vērtība tiem nav nekāda lielā. Ari Augšzemē ir mantas, ko jūs nekādā vērtē neturat, bet te tās ir milzu dārgums, Prizmo paskaidroja, kamēr viesmīlis savāca maksu un netīros traukus.
- Piemēram, kas tas būtu? Dana painteresējās.
- Piemēram, medus. Šāds brīnums pie mums ir tikai no Augšzemes atvests. Vēl arī daži metāla sakausējumi un šādas tādas ķīmiskās vielas, ko cilvēki izgudrojuši. Vispār Augšzemes iemītniekiem ir daudz attīstītāka tehnika. Vienīgais, kāpēc mēs attīstībā no jums tik ļoti neatpaliekam, ir maģija. Ja gribi zināt, maģija ne ar ko daudz no zinātnes neatšķiras. Ari to pēta un attīsta, Prizmo stāstīja, kamēr abi, tikko izgājuši uz ielas, iegriezās krogam blakus esošajā grāmatu veikalā.
Grāmatu plauktos Danas uzmanību vispirms piesaistīja pāris smagu sējumu ar vēstures aprakstiem, taču, secinājusi, ka tur puse vārdu ir viņai nesaprotami, Dana pievērsās pasaku un piedzīvojumu grāmatām ar grezniem vākiem un lieliem attēliem.
Prizmo tikmēr kaut ko jau pirka. Kad Dana pienāca palūkoties, ko Prizmo iegādājies, viņš smago grāmatu pasniedza meitenei.
- Tā tev palīdzēs saprast, kas te notiek un kas ir kas. Nu, vismaz ieskatam.
Dana palūkojās uz grāmatas vāku — to sauca Pūķi un zvēri.
- Vai, paldies! Dana pateicās un paņēma rokās smago sējumu. Viņa ātri pāršķirstīja lapas un atrada, ka tur ir uzskaitītas visas iespējamās dzīvo radību sugas. Ilustrācijas bija lielas — kā jau plašam lokam domātās enciklopēdijās bez gariem zinātniskiem skaidrojumiem. Gar acīm sametās raibs, ieraugot, kādi tik zvēri te sastopami.
Iznākuši uz ielas un izspiedušies cauri Zelta ielas tirgus drūzmai, abi ceļinieki devās uz parku. Visi krūmi un koki tajā bija dekoratīvi apgriezti un veidoja dažādus tēlus. Dažviet starp zaļajām figūrām slējās arī akmens statujas. Dana īpaši ievēroja kādu baroka stila statuju, kas atveidoja (kā vēstīja apakšā esošais uzraksts) Džeromu Pīteru Ridliju — cilvēku —, pārējās statujas bija drūbļi. Bez pompozajiem dekoriem Ridlija statuja izcēlās vēl arī ar lielu, sarkanu akmeni, ko tas turēja rokā. Gluži kā sirds, Dana nodomāja.
Ērti iekārtojusies uz soliņa turpat netālu, meitene sāka šķirstīt savu jauno grāmatu. Zem katra dzīvnieka attēla bija dots apraksts ar raksturīgākajām īpašībām, dažādi fakti un pat leģendas. Bija arī barošanas noteikumi un brīdinājumi. Dažus dzīvniekus Dana jau bija redzējusi ēdiena bļodā vai drūbļu tirgū. Viņa uzzināja, ka pūķus, piemēram, iedala četrās grupās: zemes, uguns, ūdens un dūmu pūķi. Zemes pūķi līdzinās dinozauriem, tie ir ļoti lieli un bieži vien plēsīgi. Ūdens pūķi dzīvo ūdenī, un tos arī izmanto uzbrukšanai un aizsardzībai. Ugunspūķi, dabiski, spļauj uguni, bet dūmu — pūš virsū dūmus un indīgas gāzes. Bet visvairāk Danas uzmanību piesaistīja ūdens pūķis holīts, kas izrādījās Augšzemē labi zināmais Lohnesa briesmonis. Aprakstā bija teikts, ka Skotijas ezerā Lohnesā atrodas vieni no lielākajiem vārtiem starp pasaulēm, kas nekad neaizveras, atšķirībā no citiem, un tas izskaidro, kāpēc, regulāri pārmeklējot ezeru, neviens nekādu briesmoni nav atradis.
- Tas, ko tu šodien pasūtināji, Dana uzrunāja Prizmo, kurš tikmēr pūtināja kājas uz soliņa, "srafors kažokā"; vai tu zināji, ka tie krabji tumsā spīd un vēl — ar gaismas palīdzību tie var "izveidot" sev dubultnieku briesmu gadījumā?
- Jā, par spīdēšanu es zinu, viņš atbildēja. Srafori ir īpaši iecienīti gliemeņu meklētāju vidū, ar tiem apgaismo ūdens apakšu. Bet par to dubultnieka lietu, tas ir kas jauns, Prizmo piebilda un arī ielūkojās grāmatā.
- Tas esot nesen atklāts fakts, Dana nopriecājās, ka uzzinājusi kaut ko par šo pasauli pirms Prizmo.
Viņi turpināja pētīt grāmatu, līdz Danas pirmā sajūsma par jauno izziņas avotu nedaudz noplaka, un viņa ieinteresējās par Drūbļu ciema īpatnībām.
- Ielām nosaukumi ir piešķirti ar nodomu, kaut kam par godu, vai ne?
