Pārējais bija vienkārši. Tika noorganizēta Hairnēkas sagūstīšana, un Mierdaris paziņoja par to savam informācijas avotam. Un tagad atlika tikai gaidīt.
- Cst! Zēns palūkojās augšup. Džins māja viņam ar roku, sataisījis tādu sejas izteiksmi, no kuras varēja saprast, ka viņam sakāms kas ļoti svarīgs.
- Kas ir?
- Panāc šurp! Lai svešas ausis mūs nedzird. Viņš pamāja uz Hairnēku, kas krēslā šūpojās uz priekšu un atpakaļ.
Smagi nopūties, Netenjels piegāja pie džina. Kas ir?
Džins noliecās. Es te tā domāju, viņš čukstēja, kas notiks, kad par šo pasākumu uzzinās tava dārgā Vaitvelas jaunkundze? Jo viņa taču nezina, ka tu esi bērnu nolaupītājs, vai ne? Es nesaprotu, kas tā par spēlīti, ko tu te spēlē. Tu parasti esi tik paklausīgs un godīgs puika.
Tas izdevās. Netenjels nošņirkstināja zobus. Tas laiks ir pagājis, viņš norūca. Viņa neko neuzzinās, pirms es nebūšu dabūjis meiteni un zizli aiz atslēgas. Un tad viņai nekas cits neatliks kā aplaudēt kopā ar pārējiem. Es būšu Devro protežē, un tad neviens neatļausies neko citu kā sveikt mani.
Džins apsēdās, sakrustojis kājas kā ēģiptiešu rakstvedis. Tu nedari to viens pats, viņš secināja. Kāds tev palīdz. Kāds, kas zina, kur atrast meiteni un kā pateikt viņai, ka mēs esam šeit. Tu nezini, kur viņa ir, citādi jau pats būtu viņu notvēris.
- Man ir labi sakari.
- Cilvēki, kas zina daudz par Pretošanās kustību. Labāk piesargies, Net. Tas var atspēlēties. Tas matainais policijas priekšnieks darīs visu, lai sasaistītu tevi ar tiem nodevējiem. Ja viņš uzzinās, ka jums bijuši kopīgi darījumi…
- Mums nav nekādu darījumu!
- Tas nu gan bija kliedziens! Tu esi iekarsis!
- Neesmu vis. Es taču mēģinu to meiteni sagūstīt! Kā tad to var pārprast?
- Lai tā būtu, bet kas ir tavs paziņa? Kā viņš var tik daudz zināt par to meiteni? Tas tev būtu jāpavaicā pašam sev.
- Tas nav būtiski. Es vairs negribu par to runāt. Netenjels pagrieza muguru. Džinam bija taisnība apbrīnojami, cik viegli Mierdarim bija izdevies sameklēt Kitiju. Taču teātra ļuudīm visiem bija šaubīga profesija un Mierdaris biju Huislils ar dažādiem vienkāršajiem cilvēkiem -aktieriem, dejotajiem un rakstniekiem-, kas bija tikai kādu nieku labāki par nozied/, niekiem. Lai gan Netenjelu mulsināja šī pazīšanās, viņš lubprut, izmantoja visas priekšrocības, ko tā sniedza. Tomēr viņš izrādi sies ļoti sliktā situācijā, ja Divāls un Vaitvela uzzinās, ka Netenjels rīkojies viņiem aiz muguras. Tas bija pats bīstamākais. Abi šorīt bija vaicājuši, ko Netenjels jaunu uzzinājis ūn izdarījis, un viņš abiem bija samelojis. Tas lika justies neomulīgi.
Džeikobs Hairnēka pacēla roku. Atvainojiet, ser…
-Kas?
- Mandrāka kungs, man kļūst vēsi.
- Tad piecelies un pastaigā pa istabu. Tikai apliec ciešāk jaku, lai tās stulbās zeķes nerēgojas man acīs.
Cieši ietinies armijas jakā, Hairnēka sāka šļūkāt pa istabu, raibajām zeķēm laiku pa laikam parādoties zem garās jakas malas.
- Grūti ticēt, ka kāds būtu gatavs riskēt ar dzīvību, lai glābtu šo zeņķi, džins skaļi prātoja. Ja es būtu viņa māte, es novērstos ikreiz, kad viņu ieraudzītu.
- Tu nepazīsti Kitiju, Netenjels noskaldīja. Viņa atnāks.
- Neatnāks. Hairnēka tagad bija nostājies pie loga un dzirdējis pēdējo vārdu apmaiņu. Mēs bijām labi draugi, bet tas bija sen. Neesmu redzējis viņu vairākus gadus.
- Viņa tik un tā atnāks, Netenjels noskaldīja.
- Mēs neesam tikušies, kopš… mana seja tika neatgriezeniski sabojāta. Zēna balsī ieskanējās pašnožēla.
- Ak, izbeidz taču! Netenjels juta, kā uzkrājusies spriedze pārvēršas aizkaitinājumā. Tavai sejai nekas nekaiš! Tu taču vari runāt, vai ne? Redzēt un dzirdēt arī vari? Nu tad beidz sūkstīties! Esmu redzējis daudz briesmīgākus sejas vaibstus.
- Es teicu tieši to pašu, džins piecēlās un ar būkšķi nolēca no skapja. Viņš vienkārši ir sašūmējies par to visu. Paskaties uz Netenjelu arī viņš nav nekāds skaistulis, tomēr katru dienu iziet uz ielas. Nē, jūsu abu izskatu bojā ne jau seja, bet mati.
Esmu redzējis āpšus, kam pakaļpuse izskatās labāk. Ja jūs man ļautu nedaudz padarboties ar šķērēm…
Netenjels pārgrieza acis un mēģināja atkal iedibināt kārtību. Apsēdies atpakaļ krēslā, viņš uzšņāca gūsteknim. Un tu klausies! Mans sabiedrotais sacīja, ka meitene pirms pāris stundām saņēmusi šo adresi. Tagad viņa noteikti jau ir ceļā, katrā ziņā ar zizli rokā, jo tas ir viņas spēcīgākais ierocis. Kad viņa ienāks pirmajā stāvā, tiks iedarbināts aizsargtīkls un iezvanīsies trauksmes zvans. Tev viņa jāatbruņo, kad meitene nāks iekšā pa durvīm, jāpasniedz man zizlis un jānosargā viņa, lai neaizbēg. Skaidrs?
- Skaidrs kā diena! Tāpat kā pēdējās četras reizes, kad tu man to pastāstīji.
- Tikai neaizmirsti paņemt zizli. Tas ir pats svarīgākais.
- Vai tad es nezinu? Galu galā, tā dēļ krita Prāga.
Netenjels norūcās un atsāka staigāt. Un tad uz ielas atskanēja troksnis. Zēns pagriezās pret logu un palūkojās ārā. Kas tur ir?
- Kāda vīrieša balss.
- Vai tu dzirdēji… atkal!
Džins piesteidzās pie loga. Vai gribi, lai es paskatos?
- Tikai tā, lai tevi nepamana.
