No maģistriem un senajām zinību grāmatām Geds uzzināja visu iespējamo par tādām parādībām kā viņa atbrīvotā ēna, taču tas bija ļoti maz. Šādi radījumi nekur nebija aprakstīti vai pieminēti tiešā veidā. Labākajā gadījumā šur tur senajās grāmatās varēja atrast pa retam mājienam uz kaut ko līdzīgu redzētajam ēnas briesmonim. Tas nebija ne spoks, ne cilvēks; tā nebija arī Seno Zemes spēku būtne, tomēr šķita, ka tieši ar tiem tai varētu būt kāds sakars. Grāmatā "Par pūķu cilti", ko Geds izlasīja ļoti uzmanīgi, bija stāsts par kādu senu pūķu valdnieku, kuru sev pakļāvis viens no Senajiem spēkiem - runājošs akmens, kas atradās kādā tālā ziemeļu zemē.
- Es nezinu. - Saucējs bija daudzkart nācis pie Geda viņa
slimības laikā. Viņš bija tikpat drūms un nopietns kā vienmēr, bet Geds tagad bija iepazinis viņa līdzcietību un iemīlējis viņu. - Es nezinu. Zinu tikai to: tādu radījumu varēja izsaukt vienīgi izcils spēks, varbūt pat tikai viens spēks un viena balss - tavējā. Bet, ko savukārt nozīmē tas, es nevaru pateikt. Tu to atklāsi. Tev tas jāatklāj vai arī jāmirst - un vēl ļaunāk nekā jāmirst... - Viņš runāja klusi, un viņa acis raudzījās Gedā ar drūmu nopietnību. - Zēns būdams, tu domāji, ka mags ir tas, kas spēj jebko. Arī es kādreiz tā domāju. Mēs visi tā domājām. Bet patiesība ir tāda, ka, augot cilvēka īstenajam spēkam un paplašinoties viņa zināšanām, arvien šaurāks kļūst ceļš, pa ko viņš var iet, līdz beidzot viņš neko vairs neizvēlas, bet dara tikai un vienīgi to, kas viņam
Pēc Geda astoņpadsmitās dzimšanas dienas arhimags aizsūtīja viņu mācīties pie Veidotāja. Par to, kādas mākslas tiek apgūtas Mūžīgajā birzī, neviens daudz nemēdz runāt. Stāsta, ka tur netiekot veiktas nekādas burvības, un tomēr visa šī vieta ir burvību pilna. Reizēm šīs Birzs koki ir redzami, reizēm neredzami, un tie neatrodas vienmēr vienā un tai pašā Roukas salas vietā. Stāsta, ka Birzs koki paši esot visgudru ziņu pilni. Stāsta, ka Veidotājs mācoties savu augstāko maģiju tieši tur, Birzī, un, ja ietu bojā koki, ietu bojā ari viņa gudrība; tādā dienā celtos ūdens un nogremdētu Jūrzemes salas, kuras Segojs pacēla no dzīlēm pirmsmītu laikos, - visas zemes, kurās mājo cilvēki un pūķi.
Taču tās ir tikai valodas, un burvji par to nerunā.
Mēneši ritēja, un beidzot kādā pavasara dienā Geds atgriezās Lielajā namā, nezinādams un nenojauzdams, ko viņam liks darīt turpmāk. Durvīs, aiz kurām sākas taka pāri laukiem uz Roukas pakalnu, viņu gaidīja kāds vecs vīrs. Pirmajā brīdī Geds viņu nepazina, bet tad, sasprindzinājis atmiņu, atcerējās, ka šis cilvēks tika ielaidis viņu Burvju skolā pirmajā ierašanās dienā pirms pieciem gadiem.
Vecais vīrs pasmaidīja, sveicinādams uzrunāja viņu vārdā un jautāja: - Vai tu zini, kas es esmu?
Geds daudzkārt bija domājis, kā tas nākas, ka vienmēr tiek minēti Roukas Deviņi maģistri, jo viņš zināja tikai astoņus: Vēju maģistru, Veiklības maģistru, Zāļu maģistru, Dziesminieku, Pārvērtību maģistru, Saucēju, Vārdu maģistru un Veidotāju. Šķita, ka par devīto cilvēki uzskata arhimagu. Taču tad, kad tika izraudzīts jauns arhimags, viņu izvēlējās deviņi maģistri.
— Es domāju, ka tu esi Durvju maģistrs, - Geds teica.
- Tā ir. Ged, tu varēji iekļūt Roukā, nosaukdams savu vārdu. Tagad tu vari atgūt brīvību, nosaukdams manējo, -vecais vīrs smaidīdams teica un gaidīja. Geds stāvēja, nespēdams attapties.
Protams, viņš zināja tūkstošiem veidu, prasmju un paņēmienu, kā atklāt lietu un cilvēku vārdus; šāda prasme bija neatņemama daļa no visa, ko viņš Roukā mācījies, jo bez tās nebūtu iespējama īsta, noderīga maģija. Taču atklāt maga un maģistra vārdu bija pavisam kas cits. Maga vārds slēpjas dziļāk nekā zivs jūrā, tas ir labāk apsargāts nekā pūķa midzenis. Meklēšanas burvība sastopas ar spēcīgāku burvību, vissmalkākie paņēmieni cieš neveiksmi, aplinku taujājumi tiek aplinkus atvairīti, un spēks postoši vēršas pret sevi pašu.
-Tavas durvis ir šauras, skolotāj, — Geds beidzot teica.
- Man laikam vajadzēs pakavēties tepat laukos un gavēt, līdz pietiekami izdilšu un varēšu izslīdēt tām cauri.
- Cik ilgi vien vēlies, - Durvju maģistrs smaidīdams atbildēja.
