- Es domāju, ko teikšu, satiekot sevi. Tas nav izslēgts, vai ne?
- Diemžēl tas nav izslēgts, tāpēc ieteicams neatslābināties tādās atklātās vietās, kā šī kafejnīca. Es norunāju tikšanos ar savu kolēģi, viņš mēģinās palīdzēt, bet paies vēl pāris dienas ... - Ignats nepabeidza.
Garām ejošais jaunais vīrietis, šortos un T-kreklā, sprogains, garu degunu, ar brillēm - vienā rokā turot alus krūzi un otrā - mugursomu - pēkšņi apstājās un nedroši ierunājās:
- Ruslans?
Kostrovs pārsteigts atskatījās.
- Ko jūs teicāt?
- Nepazini, vai? - puisis ar brillēm izbrīnījās.
- Atvainojiet, nepazīstu, - Ruslans pieklājīgi papurināja galvu.
- Nu , es taču esmu Gariks Svetlovs! Un tu esi Ruslans Kostrovs, es tevi atpazinu!
- Jūs kļūdāties, -, noorientējies sacīja Romašins. - Viņu sauc Igors. Ko, vai tad tiešām tik līdzīgs?
- Nu jā! - Apdullinātais briļļainais vīrietis pamāja ar galvu. - Es mācījos ar viņu vienā klasē.
- Diemžēl tas nav viņš.
- Gadās, - Ruslans izspieda smaidu. - Bet es tiešām jūs nepazīstu.
- Joko?
- Nē.
Puisis šortos trokšņaini izelpoja, noskatīja Ruslanu no galvas līdz kājām, pakratīja galvu.
- Vajag taču, kāda līdzība! Es nekad tam nebūtu ticējis ... tomēr, jūsu frizūra ... jums ir cita un kaut kādas acis ... ne tādas ... piedodiet.
Viņš aizgāja malā, apsēdās pie blakus galdiņa, neatraujot acis no Ruslana.
- Ko es teicu? - Romašins klusi teica, saglabājot mierīgu izskatu. - Pasaule ir maza.
- Bet atlidot no cita Visuma un satikt klasesbiedru Maskavā ... tā jau ir superneveiksme!
- Vai jūs tiešām mācījāties vienā klasē ar viņu?
- Tur jau tā lieta, ka nē. Es viņu neatceros. Mūsu klasē Garika Svetlova vispār nebija. Paralēlajā klasē mācījās Koļa Svetlovs, labs puisis, bet ne Gariks.
- Skaidrs. Nu, tas mums būs par mācību. Pabeidzam alu un dodamies prom.
- Kurp?
- Pēc stundas tiekamies ar Fēliksu un iekārtojamies viesnīcā.
- Kas ir šis Fēlikss?
- Viņš ir pulkvedis, strādā Jūras spēku ģenerālštāba ekonomikas nodaļā, bet viņam ir piekļuve slepenajām laboratorijām - viņš piegādā tām nepieciešamos materiālus. Turklāt viņš ir Spēlētāja emisārs šajā Zarā.
Ruslans izbrīnīts paskatījās uz sarunu biedru.
- Vai jūs nopietni?!
- Pilnīgi. Spēlētāju emisāri ir atrodami katrā Zarā, un šis nav izņēmums. Fēlikss strādā pie otrā Spēlētāja - Lēnprāša, tāpēc viņš darīs visu, kas ir viņa spēkos, mūsu labā. Bet es esmu pārliecināts, ka arī Bendem šeit ir arī savi aģenti. Tāpēc šķietami nejaušas tikšanās mums ir kaitīgas un var būt pat liktenīgas. Es domāju, ka Bendes aģents jau saņēmis informāciju par mūsu izeju un mūs meklēs.
- No kā viņš varēja iegūt šādu informāciju? Mūs neviens neredzēja.
- Spēlētāju Novērotājiem ir atbilstoša aparatūra Stumbra novērošanai, viņi mūs noteikti pamanīja.
- Kāpēc mūs neaizturēja iepriekš, kad meklējām "Kiju"?
- Vienkārši nepaspēja. Šeit nav izslēgti visdažādākie nepatīkamie pārsteigumi, kā šī nejaušā satikšanās, kāpēc mums ir jāuzvedas pēc iespējas neuzkrītošāk. Vēl pa vienai?
- Nē, esmu jau līdz kaklam.
- Tad ejam uz satikšanās vietu.
Viņi piecēlās, Ruslans sastapa puiša acis ar brillēm, papleta rokas, kā saka, vainīgi-pārskatījušies, un "hronodesantnieki" lēnām devās pāri ielai uz pazemes eju un nolaišanos uz metro. Viņiem vēl bija laiks, bet viņiem bija jānokļūst Oktobra parkā, kas atrodas galvaspilsētas ziemeļrietumu administratīvajā rajonā, un tas prasīja ne vairāk kā četrdesmit piecas minūtes.
Tikšanās ar Fēliksu notika noteiktajā laikā oktobra stadionā, kur bija vasaras ēdienu telts. Paņēma pa alus krūzei, šoreiz vietējo - "Mališevska", un apsēdāmies ēnā zem lietussarga, starp tādiem pašiem tēviem, mātēm ar bērniem un bez tiem un dažāda vecuma jauniešiem, kuri kūstot no karstuma, atgriezās no pludmales - tā bija rokas attālumā Maskavas upes krastā.
Felikss bija kluss un šķietami neuzkrītošs vīrietis ar bālganām uzacīm. Bija grūti noticēt, ka viņš bija varenā Spēlētāja emisārs, kurš ietekmēja daudzu miljonu pasauļu likteni. Viņš runāja maz, vairāk klausījās, domāja un Ruslanam tas patika.
Vienojās par tikšanos nākamajā dienā tajā pašā vietā, atcerējāmies vecos laikus, Romašins stāstīja par savu kvanku problēmām citos Zaros, no kuriem ar kādiem piecdesmit viņš bija ticies personīgi, un Ruslans nespēja atturēties no jautājuma: kā komisārs zina par jaunākajiem ieroču izstrādes variantiem dažādu valstu Zemēs un Zaros?
- Tas ir ļoti vienkārši, - Ignats atbildēja. - Es biju viens no pēdējās Spēles tiesnešiem, un tiesnešiem tika sniegts ļoti plašs informācijas daudzums par situāciju konfliktējošajos Zaros. Dabiski, ka esmu daudz ko aizmirsis, bet tomēr kaut ko atceros.
- Ko nozīmē - konfliktējošie Zari?
- Metaversi, kuros sadūrās Spēlētāju intereses.
- Vai ir arī tādi Zari, kuros Spēlētāju intereses nesaskārās?
- Cik tik vajag - sākot no Matricas Zara un Koka Saknēm līdz kontroles un statistiski neatkarīgiem Zariem.
Ruslans samiedza acis, iemalkoja vairākus malciņus dzintaraini burbuļojošā dzēriena, skatoties uz komisāra seju. Dažreiz viņam šķita, ka Romašins it kā apzināti sniedz slepenu informāciju, bet tad attapās.
- Kas ir kontroles Zars?
