Visām trim sievietēm, kuras nesa gulošo meiteni, sejā bija redzama tā pati rāmā, aizgrābtā izteiksme. Kad viņas šļūcošā gaitā devās uz priekšu, nesdamas savu ļengano, asiņojošo nastu, visas trīs viegli smaidīja staroja, it kā viņas apmirdzētu iekšējs, slepens prieks.
Un viņu acis bija aizvērtas tāpat kā meitenei.
Luka nogaidīja, līdz sievietes, noteiktas kā zārka nesēji, mēnessērdzīgā gaitā paiet viņam garām, un tad devās atpakaļ uz viesu namiņa istabu, kur pie gultas malas noslīga ceļos, dedzīgi lūdzoties pēc padoma, lai, par spīti savām šaubām, kaut kādā veidā rastu gudrību, kā atklāt, kas šajā svētajā vietā nogājis tik ļoti greizi, un vērst to par labu.
Kad tieši pirms rītausmas Freize ar blīkšķi atvēra durvis, nesdams karsta ūdens krūku, Luka joprojām bija noslīdzis uz ceļiem lūgšanā. Nodomāju, ka gribēsiet doties uz rīta dievkalpojumu.
- Jā. Luka stīvi piecēlās, pārkrustījās un noskūpstīja krustu, kas vienmēr karājās viņam kaklā. Tā bija dāvana no mātes viņa četrpadsmitajā dzimšanas dienā pēdējoreiz, kad Luka tika viņu redzējis.
- Te notiek nelāgas lietas, Freize nelaimi vēstošā balsī noteica, ielejot ūdeni bļodā un noliekot tai blakus tīru audekla strēmeli.
Luka aplaistīja seju un delnas ar ūdeni. Es to zinu. Dievs zina, ka esmu šo to redzējis. Ko tu esi dzirdējis?
- Mēnessērdzības gadījumi, mūķenes, kas gavē svētku dienās, no bada kapelā paģībstot. Dažas debesīs saskata gaismas kā zvaigzni, ko ieraudzīja Austrumu gudrie, un pēc tam vairākas gribēja doties uz Betlēmi un viņas nācās ieslodzīt. Ciema ļaudis un pils kalpotāji runā, ka viņas visas kļūstot trakas. Cilvēki saka: visu abatiju esot skāris ārprāts, un sievietes zaudējot prātu.
Luka pašūpoja galvu. Tikai svētie vien zina, kas šeit notiek. Vai tu naktī dzirdēji kliedzienus?
- Lai Dievs pasarg', nē. Es gulēju virtuvē, un viss, ko dzirdēju, bija krākšana. Taču virējas runā, ka pāvestam būtu jāsūta šurp bīskaps, lai tas izmeklētu šo lietu. Viņas domā, ka šeit staigā sātans. Pāvestam būtu jāsarīko izmeklēšana.
- Viņš to jau ir izdarījis! Es esmu klāt, Luka atcirta. Es vadīšu izmeklēšanu. Es būšu tiesnesis.
- Protams, jūs to darīsiet, Freize viņu atbalstīja.
- Nav nozīmes, cik vecs esat.
- Tam, cik vecs es esmu, patiešām nav nozīmes. Svarīgi ir tas, ka esmu iecelts veikt izmeklēšanu.
- Tādā gadījumā jums vajadzētu sākt ar jauno abati.
- Kādēļ?
- Tādēļ, ka tas viss iesākās tad, kad šeit ieradās viņa.
- Es neklausīšos virtuves tenkās, Luka augstprātīgi paziņoja, berzēdams seju. Viņš pameta drānu Freizem.
- Vadīšu pienācīgu izmeklēšanu, iztaujājot aculieciniekus un cilvēkus, kas ar zvērestu sniegs liecības. Tādēļ ka es esmu izmeklētājs, ko iecēlis pāvests, un būtu labi, ja visi to atcerētos. īpaši tie ļaudis, kuri man kalpo un kuriem būtu jāatbalsta mana labā slava.
- Protams, es to daru! Protams, jūs tas esat! Protams, jūs tā rīkosieties! Jūs esat lords, un es to nekad neaizmirstu, lai gan joprojām esat tikai jauns zēns. Freize izpurināja Lūkas linu kreklu un pasniedza jauneklim viņa noviča tērpu, kuru tas nēsāja augstu sajoztu, lai tērps nekavētu viņa garos soļus. Luka piestiprināja savu īso zobenu pie jostas un aplika to ap vidukli, ierocim pāri pārmetot apmetni, lai to apslēptu.
- Tu runā ar mani tā, it kā es būtu bērns, Luka aizkaitināti sacīja. Bet ari tu pats nemaz neesi īpaši vecs.
- Tā ir pieķeršanās, Freize noteikti atbildēja. Tā es izrādu pieķeršanos. Un cieņu. Man jūs vienmēr būsiet Zvirbulēns, kalsnais novicis.
- Zoslēns, virtuves puika, Luka ar platu smaidu attrauca.
- Dunci paņēmāt? Freize gribēja pārliecināties.
Luka uzplīkšķināja pa zābaka atloku, kur makstī drošībā gulēja duncis.
- Visi runā, ka jaunā abate neizjūta aicinājumu un netika audzināta šai dzīvei, Freize brīvi trieca tālāk, neievērodams Lūkas aizliegumu tenkot. Abati šurp nosūtīja pēc viņas tēva gribas, un viņa deva zvērestus un nekad netiks no šejienes ārā. Tas ir vienīgais mantojums, ko tēvs viņai atstāja; viss pārējais nonāca brāļa rokās. Tas ir tikpat ļauni kā būt iemūrētai dzīvai. Un, kopš viņa ieradās, mūķenes sāka redzēt vīzijas un vaimanāt. Puse ciema runā, ka kopā ar jauno abati ieradies sātans. Tāpēc ka viņa ienāca klosteri pret savu gribu.
- Un ko runā par viņas brāli kāds ir viņš? Luka vaicāja kārdinājumā patrīt mēli par spīti savai apņēmībai to nedarīt.
