Pirkss to saprata. Ne tikai Mēnesim, bet visai Saules sistēmai bija vajadzīgi piloti, navigatori un citi speciālisti — to aizvien vēl bija pārāk maz. Bet kas tas par gadījumu, ko minēja Šefs? Pirkss tālredzīgi klusēja.
— Stacija ir ļoti maza. Uzbūvēta muļķīgi: nevis krātera dibenā, bet ziemeļu virsotnes pakājē. Izvēloties vietu stacijas celšanai, norisa lieli strīdi, lai saglabātu prestižu, tika upurēti selenodēzisko pētījumu rezultāti. Bet ar visu to tu iepazīsies vēlāk. Pateikšu tikai, ka pagājušajā gadā nobruka daļa no kalna un aizbēra vienīgo ceļu. Tagad aizkļūt līdz turienei var tikai dienā un arī tad ar grūtībām. Sāka projektēt uzkarinātu ceļu, bet pēc tam darbus pārtrauca, jo pieņemts jau lēmums nākamgad pārvietot staciju lejā. Praktiski stacija naktī ir atgriezta no ārpasaules. Pārtrūkst radiosakari. Kādēļ?
— Piedodiet — kas?
— Kādēļ, es jautāju, pārtrūkst radiosakari?
Tāds viņš bija, šis Šefs. Augstsirdīgi piedāvāja misiju, ievadīja nevainīgu sarunu un pēkšņi pārvērta to visu eksāmenā. Pirkss sāka svīst.
— Tā kā uz Mēness nav ne atmosfēras, ne jonosfēras, radiosakari tiek uzturēti ar ultraīsviļņiem … Šai nolūkā tur uzceltas radioreleju līnijas, kas līdzīgas televīzijas līnijām …
Šefs, atspiedies ar elkoņiem uz rakstāmgalda, grozīja pirkstos pildspalvu, likdams saprast, ka būs pacietīgs un noklausīsies līdz galam. Pirkss tīšām plaši stāstīja par lietām, kas zināmas katram skolniekam, lai attālinātu to brīdi, kad vajadzēs skart nozari, kur viņa zināšanas nebija nemaz tik spožas.
— Šādas raidlīnijas atrodas kā šajā, tā arī «tajā pusē», — tad Pirkss uzņēma ātrumu kā kuģis, kas iepeld dzimtajos ūdeņos. — «Tajā pusē» ir astoņas. Tās savieno Galveno Lunu ar stacijām Centrālais Līcis, Miegainais Purvs, Lietus Jūra …
— To tu vari izlaist — Šefs augstsirdīgi atļāva. — Un hipotēzi par Mēness izcelšanos arī. Es klausos …
Pirkss sāka mirkšķināt acis.
— Traucējumi sakaros rodas tad, kad līnija nokļūst terminatora zonā. Kad daži retranslatori vēl atrodas ēnā, bet virs pārējiem jau aust Saule . . .
— Kas ir terminators, es zinu. Nevajag skaidrot, — Šefs sirsnīgi noteica.
Pirkss ilgi klepoja. Tad izšņauca degunu. Bet nevar taču stiept garumā līdz bezgalībai.
— Sakarā ar atmosfēras trūkumu Saules korpuskulārie izstarojumi, bombardēdami Mēness virsmu, raida .. . ē-ē-ē … traucējumus radiosakaros. Tieši šie šķēršļi rada šķēršļus …
— Šķēršļi rada šķēršļus — pilnīgi pareizi, — Šefs piebalsoja. — Bet kas tad ir šie šķēršļi?
— Tas ir otrreizēji izraisīts izstarojums. No… no …
— No? … — Šefs labvēlīgi atkārtoja.
— Novinska efekts! — Pirkss izkliedza. Tomēr atcerējās. Bet arī ar to vēl nepietika.
— Kā izpaužas šis efekts?
To Pirkss nezināja. Pareizāk sakot, agrāk zināja, bet bija aizmirsis. Kādreiz iekaltās zināšanas viņš bija aiznesis līdz eksaminācijas zāles slieksnim, kā žonglieris uz galvas nes veselu piramīdu visneiedomājamāko priekšmetu, bet tagad eksāmens palicis aiz muguras … Šefs līdzjūtīgi pašūpoja galvu, pārtraukdams bezjēdzīgos izdomājumus par elektroniem, piespiedu izstaro jumu un rezonanci.
— M-jā, — noteica šis nežēlīgais cilvēks, — bet profesors Merinnuss ielicis tev četrinieku .. . Vai tiešām viņš būtu kļūdījies?
Krēsls, uz kura Pirkss sēdēja, sāka atgādināt kaut ko līdzīgu koniskai vulkānā vir sotnei.
— Man negribētos viņu apbēdināt, — Šefs turpināja, — labāk, lai viņš neko nedabū zināt. ..
Pirkss atviegloti nopūtās.
— … Bet es palūgšu profesoru Lābu, lai izlaiduma eksāmenā …
Šefs daudznozīmīgi apklusa. Pirkss sastinga. Ne jau no šī drauda: Šefa roka lēnām atbīdīja dokumentus, kurus Pirksam vajadzēja saņemt reizē ar savu misiju.
— Kādēļ nenodibina sakarus ar kabeļa palīdzību? — Šefs jautāja, neskatīdamies uz viņu.
— Tādēļ, ka tas ir dārgi. Koaksiālais kabelis savieno pagaidām tikai Galveno Lunu ar Arhimēdu. Taču tuvākajos piecos gados paredzēts visu radioreleju tīklu pārveidot par kabeļu tīklu.
Joprojām raukdams pieri, Šefs atgriezās pie sākotnējā temata.
— Nu, labi. Praktiski katru nakti Mendeļejeva stacija uz Mēness ir nogriezta no visas pārējās pasaules divi simti stundu. Līdz šim darbs tur ritēja normāli. Pagājušajā mēnesī pēc parastā sakaru pārtraukuma stacija neatsaucās uz Ciolkovska signāliem. Rītausmā no Ciolkovska stacijas izsūtīja speciālu komandu. Atklājās, ka galvenā lūka ir atvērta, bet slūžu kamerā guļ cilvēks. Dežurēja kanādieši Šaljē un Sevidžs. Kamerā gulēja Sevidžs. Viņa ķiveres stikls bija ieplīsis. Viņš bija nosmacis. Šaljē izdevās atrast tikai pec divdesmit četrām stundām dziļā aizā zem Saules vārtiem. Nāves cēlonis — kritiens. Citādi stacijā viss bija pilnīgā kārtībā: aparatūra strādāja normāli, bija vēl neskarti pārtikas krājumi, un neizdevās konstatēt arī nekādas avārijas pazīmes. Vai esi lasījis par to?
— Lasīju. Bet avīzē bija rakstīts, ka noticis nelaimes gadījums. Psihoze … divkārša pašnāvība ārprāta lēkmē .. .
