Kabīnē stāvēja cilvēki, kuri bija lidojuši gadiem ilgi, bet kaut ko tādu neviens no viņiem nebija dzirdējis. Tas, kura balss, sajaukdamās ar šņākoņu, skanēja no reproduktora, kā ar uguns sienu atdalīta, kliedza:
— Albatross — visiem — šķīdums — vadības kabīne — temperatūra — neiespējami — komanda līdz galam — palieciet sveiki — instalācija …
Balss aprāvās, un bija dzirdama tikai šņākoņa.
Reproduktors iečerkstējās. Bija grūti noturēties kājās, tomēr visi stāvēja, saliekušies un pret metāla sienām atbalstījušies.
— Ballistiskais astoņi izsauc Galveno Lunu, — atsaucās spēcīga balss. — Dodos pie Albatrosa-4. Atbrīvojiet man ceļu caur 67. sektoru, lidoju ar pilnu vilkmi, manevrēt apejot nevaru. Uztveru.
Klusums ilga vairākas minūtes.
— Galvenā Luna izsauc visus 66., 67., 68., 46., 47., 48. un 96. sektorā. Pasludinu sektorus par slēgtiem. Visiem kuģiem, kas neiet ar pilnu vilkmi pie Albatrosa-4, nekavējoties jānobremzē, jāieslēdz tukšgaita un jāiededz pozīcijas ugunis. Uzmanību, Brāzma! Uzmanību, Titāns Marss—Zeme! Uzmanību, Ballistiskais astoņi! Uzmanību, Kobolds septiņi nulle divi! Ar jums runā Galvenā Luna. Atbrīvoju jums ceļu pie Albatrosa-4. Jebkura kustība SOS punkta vadošā rādiusa sektoros tiek pārtraukta. Sāciet bremzēšanu miliparsekā no SOS punkta. Gādājiet, lai tiktu ieslēgtas bremzes Albatrosa optiskajā rādiusā, jo tā komanda, iespējams, jau pametusi klāju. Vēlu sekmes. Vēlu sekmes. Beidzu.
Tagad atsaucās «Brāzma» pēc Morzes. Pirkss ieklausījās signālu pīkstienos.
«Brāzma Marss—Zeme izsauc visus, kas dodas palīgā Albatrosam-4 punkts Esmu iegājis Albatrosa sektorā pēc 18 minūtēm būšu tam blakus punkts Man pārkarsis reaktors dzesināšanas iekārta bojāta punkts Pēc glābšanas darbiem man būs vajadzīga ārsta palīdzība punkts Sāku bremzēšanu ar pilnu atpakaļ vilkmi Beidzu.»
— Ārprātīgais, — kāds noteica, un visi, kas līdz šim bija stāvējuši kā statujas, sāka ar acīm meklēt to, kurš bija to teicis. Sākās neapmierināta murmināšana.
— «Brāzma» būs pirmā, — Mindels noteica un paskatījās uz komandoru.
— Tai pašai būs vajadzīga palīdzība. Pēc četrdesmit minūtēm ..,
Viņš apklusa. Reproduktors arvien vēl čerkstēja un čerkstēja, te pēkšņi cauri sprakšķiem varēja sadzirdēt:
— Brāzma Marss—Mēness izsauc visus, kas dodas palīgā Albatrosam-4. Atrodos Albatrosa optiskajā rādiusā. Albatross dreifē aptuveni pa elipsi T-348. Pakaļgals sakarsis līdz ķiršsarkanai kvēlei. Signāluguņu nav. Uz aicinājuma signāliem Albatross neatbild.
Bremzēju un saku glābšanas operācijas. Beidzu.
Otrā istabā atsaucās zumeri. Mindels un vēl viens vīrietis izgāja laukā. Pirksam aiz sasprindzinājuma visi muskuļi bija kā no koka. Ak dievs! Kā viņam gribētos būt tur! Mindels atgriezās.
— Kā tur ir? — komandors jautāja.
— Pasažieri jautā, kad viņi varēs dejot, — Mindels atbildēja. Pirkss pat nedzirdēja šos vārdus. Viņš skatījās uz reproduktoru.
— Tagad jau drīz, — komandors mierīgi atbildēja. — Ieslēdziet optiskos sakarus. Mēs tuvojamies. Pēc dažām minūtēm mums vajag viņus ieraudzīt. Kolēģi Mindel, brīdiniet otrreiz — mēs bremzēsim.
— Klausos, — Mindels atbildēja un izgāja.
Reproduktors iedūcās, un atskanēja balss:
— Galvenā Luna izsauc Titānu Marss — Zeme, Koboldu septiņi nulle divi! Uzmanību! Uzmanību! Uzmanību! Ballistiskais astoņi pamanījis 65. sektora centrā spīdumu ar gaismasspēju mīnus četri. Brāzma un Albatross neatbild uz aicinājumu signāliem. Iespējams reaktora sprādziens uz Albatrosa. Pasažieru drošības labad Titānam Marss — Zeme jānobremzē un nekavējoties jāatsaucas. Ballistiskais astoņi un Kobolds septiņi nulle divi rīkojas tālāk pēc pašu ieskatiem. Atkārtoju: Titānam Marss — Zeme …
Visi skatījās uz komandoru.
— Kolēģi Mindel, — viņš sacīja. — Bremzēsim miliparsekā?
Mindels skatījās uz sava rokas pulksteņa ciparnīcu.
— Nē, komandor. Mēs ieejam optiskajā zonā. Būtu vajadzīgi 6 g.
— Tad mainīsim kursu.
— Tik un tā būs vismaz trīs, — Mindels sacīja.
— Neko darīt.
Komandors piecēlās, piegāja pie mikrofona un ierunājās:
— Titāns Marss — Zeme izsauc Galveno Lunu. Nevaru nobremzēt, man ir pārāk liels ātrums. Mainu kursu, izdarot apiešanas manevru, dzinējiem strādājot ar pusjaudu, un no 65. sektora izeju kursā divsimt divi 66. sektorā. Lūdzu atbrīvot man ceļu. Uztveru.
— Saņemiet apstiprinājumu, — viņš uzrunāja vīrieti, kurš agrāk bija sēdējis viņam blakus. Mindels kliedza kaut ko interkomā. Nepārtraukti dūca zumeri. Uz sienas tablo iedegās uguntiņas. Pēkšņi kļuva it kā tumšāks — asinis atplūda no acīm. Pirkss plati iepleta kājas. Kuģis bremzēja, izdarot pagriezienu. «Titāns» tikko manāmi vibrēja, spalgi gaudoja dzinēji.
— Sēsties! — komandors iekliedzās. — Man šeit nav vajadzīgi varoņi! Tagad ir trīs!
Visi apsēdās uz grīdas, pareizāk sakot, nokrita uz tās. Grīda bija noklāta ar biezu putuplasta kārtu.
— Nu! Tagad tur viss ir salauzts un sadauzīts! — norūca cilvēks, kas sēdēja blakus Pirksam. Komandors to dzirdēja.
