Pirkss sāka citu pēc citas izvilkt rakstāmgalda atvilktnes un beidzot atrada kuģa žurnālu — lielu, līdz spīdumam noberztā ādas iesējumā ar apsūbējušiem metāla kalumiem. Pirkss aizvien vēl stāvēja, it kā nevarēdams izšķirties — apsēsties šai milzīgajā izsēdētajā krēslā vai ne. Viņš atvēra žurnālu. Pirmajā lappusē bija izmēģinājuma reisa datums un kuģu būvētavas tehniskā akta fotogramma. Pirkss pamirkšķināja acis; toreiz viņa vēl nebija pasaulē. Viņš uzmeklēja pēdējo ierakstu — pašreiz tas bija vissvarīgākais. Viss saskanēja ar aģenta sniegtajām ziņām: kuģī veselu nedēļu iekrautas mašīnas un visādi sīkumi Marsam. Starts, kas bija paredzēts divdesmit astotajā, atlikts, jau trīs dienas tiek aprēķināta soda nauda par dīkstāvi.
Luk, kāpēc viņi ta steidzas — uzrēķini Zemes ostā var izputināt pat miljonāru…
Pirkss lēnām šķīra lapas, nemaz nelasīdams izbalējušos ierakstus, uztvēra tikai atsevišķus stereotipus izteicienus, kursa datus, aprēķinu rezultātus — ne pie kā nepakavējās, it kā meklētu žurnālā pavisam ko citu. Starp daudzajām lappusēm acīs iekrita tikai viens ieraksts, pašā augšā:
«Kuģis nosūtīts uz Ampersharta kuģu būvētavām I kategorijas remontam.»
Datums, bija ierakstīts pirms trim gadiem.
«Interesanti, ko gan viņi uzlabojuši?» Pirksam nepiemita pārmērīga ziņkārība, tomēr viņš pārskatīja visu darbu aprakstus un brīnījās arvien vairāk: nomainītas priekšgala bruņas, sešpadsmit klāju sekcijas, reaktora špantu nostiprinājumi, hermētiskās starpsienas …
Jaunas starpsienas un španti?
Tiesa, aģents kaut ko stāstīja par kādu senu avāriju. Bet tā nebija parasta avārija — drīzāk katastrofa.
Pirkss pašķīra dažas lapas atpakaļ, lai kaut ko uzzinātu no ierakstiem pirms remonta. Vispirms viņš atrada norīkojuma ostu. Marss. Krava — sīkas preces. Komanda: pirmais virsnieks — inženieris Prāts, otrais — Vains, piloti Poters un Nolans, mehāniķis Simons …
Bet komandieris?
Vēl lappuse — un Pirkss nodrebēja.
Kuģa pieņemšanas datums — pirms deviņpadsmit gadiem. Un paraksts:
«Pirmais navigators — Momsens.»
Momsens!
Pirksam kļuva karsti.
Vai tiešām Momsens? Tas taču nav tas Momsens! Tas … taču … taču… tas bija cits kuģis!
Bet datumi saskanēja: kopš tā laika pagājuši deviņpadsmit gadi. Acumirkli. Tikai lēnām. Lēnām.
Pirkss atkal paņēma kuģa žurnālu. Plašs, noteikts rokraksts. Izdzisusi tinte. Pirmā lidojuma diena. Otrā, trešā. Neliela reaktora sūce: 6,4 rentgeni stundā. Uzliktas plombas. Kursa aprēķini. Orientēšanās pēc zvaigznēm.
Tālāk, tālāk!
Pirkss nelasīja — viņa skatiens ātri skrēja pa rindām.
Atradu!
Datums, ko viņš, vēl puika būdams, bija ielāgojis skolā, un zem tā:
«Pulksten 16.40 pēc kuģa laika saņemts Deimosa brīdinājums par meteorītu briesmām, par Leonīdu mākoni, kas tuvojas no Jupitera perturbācijas un virzās pretī kuģim ar 40 kilometru ātrumu sekundē caur mūsu sektoru. Meteorītbrīdinājuma saņemšana ir apstiprināta. Izziņota trauksme. Pastāvot nepārtrauktai reaktora sūcei 0,42 rentgeni stundā, sākts apiešanas manevrs ar pilnu vilkmi un iziešanu uz Oriona deltu.»
Zemāk, bet jaunā rindā:
«Pulksten 16.51 pēc kuģa laika pa …»
Vairāk lappusē nekā nebija.
Nekādu zīmju, ķeburu, traipu, nekā, izņemot nevajadzīgi uz leju pagarinātu, pēc kaligrāfijas likumiem nenoapalotu pēdējā burta «a» vertikālo līniju. Tās mazliet drebelīgajā, dažus milimetrus garajā turpinājumā, ar ko aprāvās kārtējais ieraksts, noslīdot no rindas uz lapas balto līdzenumu, bija viss: trāpījumu grāvieni, gaudojoša gaisa noplūde, cilvēku kliedzieni, kad sprāgst pušu acu āboli un rīkles …
Bet to kuģi taču sauca savādāk. Savādāk! Kā? .
Tas bija gluži kā sapnī: Pirkss nekādi nevarēja atcerēties šo nosaukumu, tikpat pazīstamu kā Kolumba kuģa nosaukums!
Ak dievs, kā gan sauca šo kuģi, pēdējo Momsena kuģi?!
Pirkss metās uz bibliotēku. Biezais Loida reģistra sējums gadījās tieši pie rokas. Nosaukums, šķiet, sākās ar «K». «Kosmonauts»? Nē. «Kondors»? Nē. Kaut kas garāks — kaut kāda drāma, varonis vai bruņinieks …
Viņš nosvieda sējumu uz rakstāmgalda un, piemiedzis acis, sāka uzmanīgi pētīt sienas. Starp bibliotēku un skapi ar kartēm uz paneļa karājās aparāti: higrometrs, izstarojuma indikators, aparāts ogļskābās gāzes daudzuma noteikšanai…
Pirkss pēc kārtas apgrieza aparātus. Nekādu uzrakstu. Starp citu, tie izskatījās jauni.
Tur, kaktā!
Pieskrūvēts pie ozola plāksnes, spīdēja radiogrāfa tablo. Tādus vairs neražo: disku ietvēra jocīgi, no misiņa izlieti rotājumi. .. Pirkss ātri izgrieza skrūves, uzmanīgi izvilka tās ar pirkstu galiem, parāva ietvaru — tas palika viņam rokā — un apgrieza metāla kārbiņu otrādi. Otrā pusē, uz zeltainā misiņa, bija iegravēts tikai viens vārds: «K o r i o 1 a n s».
Tas bija tas pats kuģis.
Pirkss pārskatīja kabīni. Tātad šeit, šajā krēslā, toreiz, tai pēdējā mirklī, bija sēdējis Momsens?
