Pirkss, protams, zināja, ka 19 000 tonnu nav patruļas čaumala, kurā ir tieši tik daudz vietas, lai plati pasmaidītu, kuģis nav blusa, pats nepalēksies, ir jādod vilkme, — bet neko tamlīdzīgu viņš nebija gaidījis. Uz ciparnīcas jau puse jaudas, viss korpuss trīc, it kā taisītos sašķīst gabalos, bet slodzes indikators rāda, ka viņi vēl nav atrāvušies no betona. Pirksam jau iešāvās prātā, ka «Zvaigzne» varbūt aizķērusies aiz kaut kā, — stāsta, šādas lietas gadoties reizi simt gados, — bet šai brīdī rādītājs sakustējās. Uguns stabs pacēla «Zvaigzni», tā trīcēja, gravimetra rādītājs kā neprātīgs lēkāja pa skalu; Pirkss nopūties atlaidās spilvenos, atslābināja muskuļus — tagad viņš, pat ja gribētu, neko nevarētu izdarīt. Raķete cēlās augšup. Tūlīt viņus pa radio brīdināja, ka startē ar pilnu jaudu — tas palielinot radioaktīvo inficēšanos. Kompānijai tiks uzlikts papildu naudas sods. Kompānijai? Ļoti labi, lai maksā, velns to rāvis! Pirkss tikai saviebās, viņš pat necentās runāt pretī komandpunktam, pierādīt tam, ka startējis ar pusvilkmi. Vai tad viņam tagad būtu jānosēžas, jāizsauc komisija un jāpieprasa ieprotokolēt uranogrāfu ierakstus?
Starp citu, Pirksu tagad nodarbināja pavisam kas cits — izlaušanās cauri atmosfērai. Savu mūžu viņš vēl nebija lidojis ar kuģi, kas tā kratītos. Tā laikam varētu justies cilvēki viduslaiku tarānā, kas laužas cauri mūriem. Visapkārt viss lēkāja, viņus tā mētāja siksnās, ka sirds kāpa laukā pa muti, gravimetrs nekādi nevarēja izšķirties: brīžiem rādīja 3,8, brīžiem 4,9, nekaunīgi tuvojās ciparam pieci un tūdaļ kā nobijies noskrēja uz 3. Bija tāds iespaids, it kā izplūdes dīzes būtu piedzītas ar klimpām. Viņi cēlās augšā jau ar pilnu jaudu, Pirkss ar abām rokām spieda ķiveri pie galvas, citādi nevarēja dzirdēt pilota balsi radioaustiņās — tik neganti rēca «Zvaigzne»! Tā nebija uzvarošā ballistiskā dārdoņa. Raķetes cīņa ar zemes pievilkšanas spēku līdzinājās izmisuma pilnai agonijai. Kādas pāris minūtes šķita, ka viņi nevis startē no Zemes, bet nekustīgi karājas, ar visu atsitiena spēku atgrūzdami no sevis planētu, tik izjūtama bija «Zvaigznes» mokpilnā piepūle! Visas kontūras vibrācijas dēļ it kā izplūda, un Pirksam likās, ka viņš dzird plīstam šuves, bet tās jau bija tīrās muļķības: šādā elles troksnī viņš nevarētu sadzirdēt pat tauru skaņas, kas sauc uz pastaro tiesu.
Priekšgala apvalka temperatūra — tas bija vienīgais indikators, kas nesvārstījās, neatkāpās, nelēkāja un neaizkavējās, bet mierīgi kāpa uz augšu, it kā uz skalas vēl būtu vismaz metrs vietas, nevis paši pēdējie, sarkanie cipari — bija 2500, 2800. Kad Pirkss paskatījās uz skalu, bija atlikušas vairs tikai dažas svītriņas. Bet «Zvaigzne» nebija sasniegusi pat orbitālo ātrumu; viss, ko viņi bija panākuši lidojuma četrpadsmitajā minūtē, bija 6,6 kilometri sekundē! Pirksam pēkšņi iešāvās prātā drausmīga doma, kā murgos, kas dažreiz nomoka pilotus, ka «Zvaigzne» vispār nav atrāvusies no zemes, bet uz ekrāniem zibošie mākoņi nav nekas cits kā no pārplīsušām dzesināšanas caurulēm plūstošie tvaiki. Patiesībā nebija nemaz tik ļauni: viņi lidoja. Feldšeris gulēja bāls kā krīts un mocījās. Pirkss nodomāja, ka no medicīniskās palīdzības, kas viņam jāsniedz komandai, sevišķas jēgas nebūs. Inženieri turējās labi, bet Bomans nebija pat nosvīdis — gulēja ar pievērtām acīm, sirms, mierīgs, vājš kā zēns. Zem krēsliem no amortizatoriem uz grīdas sūcās hidrauliskais šķidrums, ļoti jauki — virzuļi bija aizgājuši gandrīz līdz atturei. Pirksu interesēja vienīgi tas, kas notiks, ja virzuļi to patiešām sasniegs.
Pirkss bija pieradis pie gluži cita, moderna ciparnīcu izvietojuma, tādēļ viņa galva visu laiku griezās uz nepareizo pusi, kad viņš gribēja pārbaudīt vilkmi, dzesināšanu, ātrumu, apvalka stāvokli un vispirms, protams, vai viņi iegājuši sinerģiskajā.
Pilots, ar kuru viņi sazinājās sakliedzoties pa interkomu, šķiet, bija nedaudz apjucis: viņi te iegāja kursā, te novirzījās no tā; svārstības, protams, bija nelielas, sīkas, bet, laužoties cauri atmosfērai, ar to pietiek, lai viens raķetes sāns sakarstu vairāk par otru, — tad bruņās rodas kolosāli termiskie spriegumi, un sekas var būt liktenīgas. Pirkss mierināja sevi vienīgi ar cerību, ka šī skrandainā čaumala, kas izturējusi simtiem startu, izturēs arī šo.
