Vēl vienas durvis. Pirkss, slīpi karājoties gaisā, atvēra tās. Pelēkajā pustumsā viņam gar seju kā spokainā virtenē aizslīdēja kaut kādi papīri, grāmatas un nozuda ar klusu čaukstoņu. Viņš atkal atgrūdās. Šoreiz ar kājām un, sacēlis putekļus, kas nenosēdās, bet stiepās viņam nopakaļ kā rūsgans plīvurs, iznira pa atvērtajām durvīm gaitenī.
Naktsspuldžu ķēdīte dega nemirkšķinādama. Šķita, klājus pārplūdinājis zils ūdens. Pirkss piepeldēja pie troses, kas karājās pie griestiem. Cilpas, kad viņš izlaida tās no rokām, sāka lēnām locīties, it kā pieskāriens tās būtu atmodinājis.
Pirkss pacēla galvu. Kaut kur tuvumā klaudzināja. Kāds dauzīja ar āmuru pa metālu. Pirkss devās uz šīs skaņas pusi, klausoties, kā tā brīžiem pieņemas spēkā, brīžiem norimst, un beidzot ieraudzīja grīdā iemontētas sarūsējušas sliedes. Pa tām kādreiz nolaida galvenajās tilpnēs kravas platformas. Tagad Pirkss lidoja ātri, juzdams, kā gaiss noglauž seju. Skaņa kļuva aizvien spēcīgāka. Pēkšņi Pirkss pamanīja zem griestiem cauruli. Tā iznāca no šķērsgaiteņa. Vecs cauruļvada kanāls. Pirkss pieskārās tam. Caurule nodrebēja. Klaudzieni savienojās grupās, pa divi, pa trīs. Pēkšņi viņš saprata. Morzes alfabēts.
-Uzmanību …
Trīs klaudzieni.
— Uzmanību …
Trīs klaudzieni.
— E-s-m-u-a-i-z-š-ķ-ē-r-s-s-i-e-n-a-s, — dārdēja caurule.
Pirkss neviļus salika burtus, zilbi pa zilbei.
— L-e-d-u-s-v-i-s-u-r …
Ledus? Pirkss pirmajā brīdī nesaprata. Kāds ledus? Ko tas nozīmē? Kas …
— K-o-n-t-e-i-n-e-r-s-p-ā-r-p-l-ī-s-i-s, — caurule atsaucās. Pirkss bija uzlicis uz tās roku. Kas raida? No kurienes? Viņš mēģināja izdomāt, kur iet cauruļvads. Tas bija avārijas kanāls, tas nāca no pakaļgala, sazarojoties visos klājos. Kas tur vingrinās Morzē? Kas par iedomu! Pilots?
— P-r-a-t-a-t-s-a-u-c-i-e-s-p-r-a-t…
Pauze.
Pirksam aizrāvās elpa. Šis uzvārds pārsteidza viņu kā sitiens. Kādu mirkli viņš ar izplestām acīm skatījās kanālā un pēkšņi metās uz priekšu. «Tas ir otrais pilots,» viņš nodomāja, aizkļuva līdz pagriezienam, atgrūdās un, uzņemdams ātrumu, lidoja uz vadības kabīni, bet caurule virs viņa džinkstēja:
— V-a-i-n-t-e-s-i-m-o-n-s …
Skaņa attālinājās. Pirkss pazaudēja cauruli no redzesloka; pasitās sānis — tā nogriezās uz šķērsgaiteni. Pirkss strauji atgrūdās no
sienas un caur putekļu mākoni saskatīja saliektu caurules sprunguli, kam bija uzvāzta sarūsējusi slēgplāksne. Tas bija caurules gals. Uz vadības kabīni tā neiet? Tātad … tātad tā nāk no pakaļgala? Bet… tur … neviena nav …
— P-r-a-t-s-s-e-s-t-a-j-ā-p-ē-d-ē-j-ā,— šķindēja caurule. Pirkss kā sikspārnis karājās pie griestiem, ieķēries ar saliektiem pirkstiem caurulē. Deniņos pulsēja asinis. Pēc īsas pauzes atkal atskanēja klaudzieni:
— B-a-l-o-n-ā-p-a-l-i-c-i-s-t-r-ī-s-d-e-s-m-i-t1-ī-d-z-n-u-l-l-e-i…
Trīs klaudzieni.
— M-o-m-s-e-n-a-t-s-a-u-c-i-e-s-m-o-m-s-en…
Pauze.
Pirkss apskatījās visapkārt. Valdīja pilnīgs klusums, tikai ventilatora aizvars aiz pagrieziena plaukšķēja vēja brāzienos, un no turienes izpūstie gruži, lēni griezdamies, vijās augšup, metot uz griestiem virs spuldzēm ēnas, it kā tur veseliem bariem lidinātos lieli, neveikli naktstauriņi. Pēkšņi sāka birt strauji klaudzieni:
— P-r-a-t-p-r-a-t-p-r-a-t-m-o-m-s-e-n-s-n-e-a -t-b-i-l-d-s-e-p-t-ī-t-a-j-ā-i-r-s-k-ā-b-e-k-l-i-s-va-i-t-u-v-a-r-i-i-z-i-e-t-c-a-u-r-i— u-z-t-v-er-u …
Pauze. Spuldzes dega joprojām ar to pašu gaismu, gruži un putekli lēnām virpuļoja. Pirkss gribēja palaist vaļā cauruli, bet nevarēja. Gaidīja. Tā atsaucās:
— S-i-m-o-n-s-i-z-s-a-u-cm-o-m-s-e-n-u p-r-a-t-s-s-e-s-t-a-j-ā« a-i-zš-ķ-ē-r-s-s-i-e-n-a-s a-r-p-ē-d-ē-j-o-b-a-l-o-n-um-o-m-s-e-na-ts-a-u-c-i-e-s-m-o-m-s-e-n…
Pēdējais, smagais belziens. Caurule vēl ilgi vibrēja. Pauze. Pēc tam vairāki nesaprotami klaudzieni un ātra klaboņa:
— V-ā-j-i-d-z-i-r-d-u-v-ā-j-i-d-z-i-r-d-u …
Klusums.
— P-r-a-t-a-t-s-a-u-c-i-e-s-p-r-a-tu-z-t-v-e-r-u…
Klusums.
Caurule nodrebēja. Gluži kā no tālienes nāca aprauti sitieni. Trīs svītras. Trīs punkti. Trīs svītras. SOS. Katrs nākamais sitiens bija vājāks. Vēl divas svītras. Un vēl viena. Un gari stiepta izdziestoša skaņa, it kā kāds berztu vai skrāpētu cauruli — to varēja dzirdēt vienīgi šādā absolūtā klusumā.
