Visu šo rūpju dēļ Pirkss gandrīz aizmirsa, kur atrodas, un nospieda durvju rokturi ar tādu spēku, ka palēcās līdz griestiem. Viņš jutās neveikli, atskatījās, bet tuvumā neviena nebija. Vispār Lunasitija šķita izmirusi. Tiesa, kādus divdesmit kilometrus uz ziemeļiem, starp Ipātiju un Toričelli, sākušies lielie būvdarbi. Inženieri un tehniķi, kuri pirms mēneša šeit visu izdarīja, jau bija izbraukuši uz Celtniecību. Lielais ANO projekts Luna II atvilināja no Zemes aizvien vairāk cilvēku. «Šoreiz vismaz nebūs jāraizējas par viesnīcu,» Pirkss nodomāja, laizdamies ar eskalatoru uz pazemes pilsētas apakšējo stāvu. Plafoni izstaroja saltu dienas gaismu. Dega katra otrā spuldze. Taupa! Atgrūdis stikla durvis, Pirkss iegāja nelielā hallē. Brīvas istabas bija. kā gan savādāk. Cik uziet. Atstājis savu čemodāniņu, kas vairāk atgādināja neseseru, pie portjē, Pirkss sāka uztraukties: vai tik Tindals izsekos, kā mehāniķi noslīpē centrālo dīzi? Tā jau uz Marsa bija spļāvusi uguni kā viduslaiku mitrajēze! Labāk būtu pats pieskatījis, tomēr saimnieka acs … Taču Pirksam negribējās atkal braukt augšā divpadsmitajā stāvā, jo vairāk tādēļ, ka visi būs jau izklīduši. Droši vien sēž kosmodroma tirdzniecības salonā un klausās jaunās plates. Pirkss gāja, pats nezinādams, uz kurieni; viesnīcas restorāns bija gluži tukšs, it kā nemaz nebūtu atvērts, tomēr aiz letes sēdēja sarkanmataina meitene un lasīja grāmatu. Bet varbūt viņa lasīdama bija aizmigusi? Viņas cigarete uz marmora plāksnes bija pārvērtusies garā pelnu stabiņā . ..
Pirkss apsēdās un nostādīja pulksteni pēc vietējā laika. Tūlīt kļuva vēls. desmit vakarā. Bet nupat pirms dažām minūtēm uz kuģa bija pusdienlaiks. Mūžīgais karuselis ar negaidītām laika maiņām bija tikpat mokošs kā sākumā, kad viņš tikko mācījās lidot. Pirkss apēda pusdienas, kas bija kļuvušas par vakariņām, un uzdzēra virsū minerālūdeni, kurš laikam bija siltāks par zupu. Viesmīlis, skumjš un miegains kā īsts lunātiķis, saskaitot rēķinu, kļūdījās, taču nevis savā labā, kas jau bija bīstams simptoms. Pirkss ieteica viņam pavadīt atvaļinājumu uz Zemes, klusām izgāja, cenzdamies nepamodināt bufetnieci, paņēma no portjē atslēgu un uzbrauca savā istabā. Tikai tagad viņš paskatījās uz žetonu, un viņu pārņēma kaut kāda dīvaina sajūta, ieraugot skaitli 1173: šinī numurā viņš jau bija reiz dzīvojis, kad pirmoreiz lidoja uz «to pusi». Atvēris durvis, Pirkss tomēr pārliecinājās, ka tā ir vai nu cita istaba, vai arī gluži savādāk pārkārtota. Nē, laikam viņš maldās — tā bija lielāka; viņš pagrieza visur slēdžus — tumsa viņam bija apnikusi — ieskatījās skapī, izvilka maza rakstāmgalda atvilktni, taču čemodānu nesāka izkravāt, vienīgi nometa pidžāmu uz gultas, bet pastas tūbiņu un zobu suku nolika uz mazgājamā trauka. Nomazgāja rokas — ūdens, kā jau varēja gaidīt, bija velnišķīgi auksts, brīnums, kā gan tas nebija sasalis. Pirkss pagrieza siltā ūdens krānu — nopilēja daži pilieni. Piegāja pie telefona, lai piezvanītu administratoram, bet atkal pārdomāja. Protams, tas ir skandalozs fakts. Pilsētu uz Mēness uzcēluši, bet nav panākuši, lai viesnīcā vienmēr būtu silts ūdens I Pirkss ieslēdza radio. Raidīja tieši Mēness vakara ziņas. Pirkss gandrīz neklausījās, pārdomādams, vai neaizsūtīt kuģa īpašniekam telegrammu. Protams, par savu naudu. Bet arī tas neko nedos. Romantiskie kosmonautikas laiki sen pagājuši, tagad tu esi parasts ormanis, kas atkarīgs no tiem, kuri iekrauj preces ratos. Maksa par vešanu, apdrošināšana, maksa par stāvēšanu… Radio kaut ko neskaidri murmināja. Pag, ko tas saka? … Pirkss pastiepa roku pāri gultai pie aparāta un pagrieza pogu: «… acīmredzot Leonīdu plūsmas paliekas,» maigs diktora baritons piepildīja istabu. «Tikai vienu apdzīvojamo sektoru skāris tiešs trāpījums, un tas zaudējis hermētiskumu. Laimīgas apstākļu sagadīšanās dēļ tur dzīvojošie cilvēki atradušies darbā. Pārējie meteorīti nav nodarījuši nopietnus bojājumus, izņemot vienu, kas pārsitis noliktavu pārsegumu. Kā ziņo mūsu korespondents, seši universāli automāti, kas bija domāti darbam Celtniecības teritorijā, pilnīgi iznīcināti. Bojāta arī augstsprieguma līnija un pārtraukti telefona sakari, kurus pēc trim stundām tomēr izdevās atjaunot. Atkārtojam svarīgākos ziņojumus. Šorīt atklāts Panāfrikas kongress» …
Pirkss izslēdza radio un apsēdās. Meteorīti? Kaut kāda plūsma? Protams, pašreiz ir Leonīdu laiks, bet prognozisti vienmēr piesauc nelaimi, uz mata tāpat kā sinoptiķi uz Zemes… Būvdarbi notiek, šķiet, uz ziemeļiem no pilsētas. Bet atmosfēra paliek atmosfēra: tās trūkums liek sevi manīt. Seši automāti … lūdzu! Labi vēl, ka cilvēki palikuši dzīvi. Tomēr muļķīgi — izgājis cauri pārsegumam! Šim projektētājam gan …
