— Sveicināti, es esmu Agaņans, Pirmās Lunas un Otrās Lunas apvienotā vadība pilnvarojusi mani pagaidām vadīt operācijas, lai padarītu nekaitīgu Petauru.
Klātesošie sakustējās, bet Pirkss joprojām neko nesaprata, nezināja pat, kas tas Petaurs tāds ir.
— Tie, kas klausījušies radio, zina, ka šeit, — Agaņans norādīja ar lineālu uz Ipātijas un Alfraganusa krāteru apkaimi, — vakar nokritis meteorītu spiets. Pašreiz mūs neinteresē meteorītu nodarītie zaudējumi, lai gan viens no tiem, laikam vislielākais, pārsitis noliktavu 137 un R7 pārsegumus, pie tam otrajā atradusies Petauru partija, kas atgādāta no Zemes tikai pirms četrām dienām. Radio ziņoja, ka tie visi iznīcināti, taču tas neatbilst patiesībai.
Pirksam blakus sēdošais kursants klausījās ar tumši piesarkušām ausīm, pat muti bija pavēris, kā baidīdamies palaist garām kaut vienu vārdu. Agaņans turpināja:
— Nogruvusī velve saspieda piecus robotus. Sestais palika neskarts. Precīzāk izsakoties, tika bojāts — mēs tā domājam, jo tas izkļuva laukā no drupām un no tā brīža sāka uzvesties kā, kā … — Agaņans neatrada atbilstoša vārda un turpināja, nepabeidzis frāzi: — Noliktavas atrodas pie šaursliežu dzelzceļa sānu nozarojuma, piecas jūdzes no pagaidu nosēšanās laukuma. Tūlīt pēc katastrofas sāka glābšanas darbus un vispirms izsauca visus pēc uzvārdiem, lai noskaidrotu, vai kāds nav apbedīts zem drupām. Šī operācija ilga apmēram stundu; pa to laiku kļuva zināms, ka būvdarbu centrālās vadības sektors no satricinājuma zaudējis hermētiskumu, un operācija ievilkās līdz pusnaktij. Ap vieniem nakti noskaidrojās, ka avāriju augstsprieguma līnijā, kas apgādāja ar strāvu visu Celtniecības teritoriju, kā arī telefona sakaru traucējumus nav izraisījuši meteorīti — kabelis pārgriezts … ar lāzera staru.
Pirkss piemiedza acis. Viņam visu laiku šķita, ka viņš piedalās kādā izrādē, masku ballē, jo kaut kas tāds īstenībā nevarēja notikt. Violetais lāzers. Vai tiešām?! Varbūt to ievedis marsiešu spiegs? Taču inženierkapteinis neizskatījās pēc cilvēka, kurš no rīta sapulcina viesnīcas iemītniekus, lai izspēlētu ar tiem muļķīgu joku.
— Telefona sakarus atjaunoja vispirms,— Agaņans stāstīja, — bet tikmēr mazā avārijas dienesta bezceļa automašīna, aizkļuvusi līdz vietai, kur bija pārgriezts kabelis, zaudēja radiotelegrāfa sakarus ar Lunasitijas pārvaldi; pulksten trijos no rīta kļuva zināms, ka bezceļa automašīna apšaudīta no lāzera un pēc vairākiem trāpījumiem aizdegusies. Šoferis un tā palīgs gājuši bojā, bet divi komandas locekļi, kuri par laimi jau bija uzvilkuši skafandrus, jo gatavojušies labot līniju, paguvuši izlēkt un paslēpties tuksnesī, tas ir, Mare Tranquilitalis, aptuveni šeit. — Agaņans norādīja ar lineālu uz Klusuma Jūras rajonu, kas atradās kādus četrsimt kilometrus no nelielā Arago krātera.
— Neviens no viņiem, cik man zināms, uzbrucēju nav redzējis. Kādā brīdī viņi sajutuši ļoti stipru termisko triecienu un bezceļa automašīna aizdegusies. Viņi izlēkuši, pirms uzsprāguši šķidrās gāzes baloni, viņus paglābis atmosfēras trūkums, jo sprāgusi tikai tā degvielas daļa, kas varēja savienoties ar skābekli automašīnas iekšpusē. Viens no šiem cilvēkiem gājis bojā — pagaidām nenoskaidrotos apstākļos, bet otram izdevies atgriezties Celtniecības teritorijā. Viņš noskrējis skafandrā ap septiņdesmit kilometru un izlietojis visu gaisa krājumu; sākusies anoksija — skābekļa bads; par laimi, viņu uzgājuši, un tagad viņš atrodas slimnīcā. Ziņas par to, kas ar viņu noticis, iegūtas no viņa paša stāsta, un tām vajadzīgs apstiprinājums.
Pēkšņajā nāves klusumā Pirkss sāka aptvert, ko tas viss nozīmē, taču vēl neticēja, negribēja ticēt…
— Jūs, protams, nojaušat, — mierīgā balsī turpināja tumšmatainais cilvēks, kurš kā ogļmelns siluets iezīmējās uz dzīvsudraba krāsā kvēlojošās Mēness ainavas fona, — ka tas, kas pārgriezis telefona kabeli un augstsprieguma līniju, kā arī uzbrucis bezceļa automašīnai, ir neskartais Petaurs. Tas ir pagaidām vēl maz izpētīts modelis, jo sērijveida ražošanā to nodeva tikai pagājušajā mēnesī. Kopā ar mani šeit vajadzēja ierasties inženierim Klarneram, vienam no Petaura konstruktoriem, lai sīki izskaidrotu jums gan šī modeļa iespējas, gan arī līdzekļus, kurus tagad vajadzētu likt lietā, lai padarītu to nekaitīgu vai iznīcinātu .. .
Pirksam blakus sēdošais kursants klusi iekaucās. Šis kauciens izteica vislielāko sajūsmu, kas pat nemēģināja ietērpties šausmu maskā. Jauneklis nepamanīja navigatora skatienu. Starp citu, neviens tagad neievēroja un nedzirdēja neko citu kā vienīgi inženierkapteiņa balsi.
— Es neesmu intelektroniķis un nevaru pastāstīt par Petauru. Bet klātesošo vidū jābūt doktoram Makorkam. Vai viņš ir šeit?
Rindā, kas atradās Pirksam priekšā, piecēlās vājš, liela auguma cilvēks ar brillēm uz acīm.
— Esmu šeit. Es nepiedalījos Petauru projektēšanā, pazīstu tikai mūsu angļu modeli, kas ļoti līdzīgs amerikāņu modelim, bet nav identisks tam. Tomēr atšķirības nav lielas. Varu būt noderīgs …
