—     Lieliski. Lūdzu, doktor, panāciet šurp … Es tikai īsumā pakavēšos pie pašreizējās situācijas: Petaurs atrodas kaut kur šeit, — Agaņans ar lineāla galu norādīja uz Klusuma Jūras «krastu», — tas ir, 30—80 kilometru no Celtniecības teritorijas. Tāpat kā visi Petauri, tas paredzēts darbiem kalnraktuvēs ļoti smagos apstākļos, augstā temperatūrā, rajonos, kurus sevišķi apdraud nobrukumi, tādēļ modelim ir masīvs korpuss un tas pār­klāts ar biezām bruņām … Bet par to sīkāk pastāstīs doktors Makorks. Kādi līdzekļi ir mūsu rīcībā, lai padarītu Petauru nekaitīgu? Visu Mēness bāzu vadītāji izsnieguši mums nedaudz sprāgstvielu — dinamītu un oksilikvintu [3] , kā arī tuvdarbības un kalnu lāzerus, pie tam nedz sprāgstvielām, nedz lāzeriem, protams, nav kaujas ieroču rakstura. Gru­pām, kas dosies iznīcināt Petauru, tiks pie­šķirtas tuva un vidēja darbības rādiusa bez­ceļa automašīnas, tai skaitā divas ar vieglām pretmeteorītu bruņām klātas automašīnas. Vienīgi šādas bruņas iztur lāzera stara trie­cienu no viena kilometra attāluma. Tiesa, šie dati attiecas uz Zemi, kur atmosfēra stipri absorbē starojuma enerģiju. Šeit atmosfēras nav, tātad šīs bezceļu automašīnas salīdzinā­jumā ar pārējām būs apdraudētas tikai ne­daudz mazāk. Mēs esam saņēmuši arī daudz skafandru un skābekļa; baidos, ka tas arī ir viss. Ap pusdienlaiku no padomju sektora atlidos «blusa» ar trīs cilvēku komandu; principā tā var uzņemt četrus cilvēkus, lai pārsviestu tos rajona dziļumā, kur atrodas Petaurs. Pagaidām ar to beigšu. Nododu jums papīra lapu, uz kuras, lūdzu, uzrakstiet sala­sāmi uzvārdus un norādiet specialitāti. Tik­mēr doktors Makorks varbūt pateiks dažus vārdus par Petauru. Galvenais, manuprāt, ir norādīt Ahileja papēdi.. .

Makorks stāvēja blakus Agaņanam. Viņš bija vēl vājāks, nekā Pirksam pirms brīža bija licies; atkārušās ausis, galvaskauss maz­liet atgādina trīsstūri, uzacu gandrīz nemaz nav, nenoteiktas krāsas mati — un tomēr Makorks lika sajust pret sevi simpātijas.

Vispirms viņš noņēma brilles metāla ietvarā, it kā tās traucētu, nolika sev priekšā uz galda malas un tikai pēc tam sāka runāt:

— Es melotu, apgalvojot, ka esam pare­dzējuši līdzīgus gadījumus. Taču bez formu­

lām kibernētiķim galvā jābūt kaut mazliet intuīcijas. ,Tieši tādēļ mēs līdz šim neesam izšķīrušies nodot savu modeli sērijveida ra­žošanā. Laboratorijas pētījumi demonstrēja, cik lielu pilnību sasniedzis Mefisto — tā sauc mūsu modeli. Petaurs atšķiras no tā ar la­bāku ierosmes un aiztures līdzsvaru. Tā vis­maz es domāju līdz šim, balstoties uz literā­riem avotiem, — tagad par to vairs neesmu tik drošs. Nosaukums mudina domāt par mitoloģiju, bet tas ir vienkārši saīsinājums no vārdiem Pašprogrammējošais elektrona trīsbloku automāts ar racemisku atmiņu, jo tā smadzeņu konstrukcijā izmantoti gan pa labi, gan pa kreisi rotējoši pseidokristāliskie monomeri. Pašreizējā momentā tam acīm­redzot nav nozīmes. Automāts apgādāts ar violetu lāzeru kalnrūpniecības darbiem, enerģiju gaismas impulsiem dod mikrokatls, kura darbība pamatojas uz aukstās ķēdes reakcijas principa, tādējādi Petaurs, cik at­ceros, var attīstīt impulsā 45 000 kilovatu jaudu.

—    Cik ilgi tas kalpo? — kāds pajautāja.

—    No mūsu viedokļa — mūžīgi, — neka­vējoties atbildēja kalsnais doktors. — Katrā ziņā ilgus gadus. Kas tad īsti varēja notikt ar šo Petauru? Vienkāršā valodā runājot, es domāju, viņš ir dabūjis triecienu pa galvu. Tas izrādījies neparasti spēcīgs trieciens, jo galu galā pat šeit, uz Mēness, grūstoša ēka var iedragāt hromniķeļa galvaskausu. Kas tad noticis? Līdzīgus eksperimentus mēs nekad neesam izdarījuši: tie mums izmaksātu pārāk dārgi, — Makorks negaidot pasmai­dīja, rādīdams vienādus, sīkus zobus, — taču visumā ir zināms, ka skaidri lokalizēts ne­lielu, tas ir, samērā vienkāršu, smadzeņu bo­jājums, citiem vārdiem sākot, parastas skait­ļojamās mašīnas bojājums rada pilnīgu funk­ciju sabrukumu. Turpretī, jo tuvāk mēs esam cilvēka smadzenēs notiekošo procesu imitā­cijai, jo vairāk šādas sarežģītas smadzenes, kā izrādās, spējīgas funkcionēt, pat ja tās daļēji bojātas. Dzīvnieku, piemēram, kaķa smadzenēm ir zināmi centri, kuru uzbudinā­jums izraisa reakciju, kas ārēji atgādina agresīva niknuma izvirdumu; Petaura sma­dzenes iekārtotas savādāk, bet tām ir kāda kopīga piedziņa, aktivitātes motors, kuru var novirzīt pa dažādiem kanāliem. Tad, lūk, šis aktivitātes centrs kaut kādā veidā pieslē­dzies tieši blokam ar noārdīšanas pro­grammu. Es izklāstu jautājumu, protams, maksimāli vienkārši.

—    Bet no kurienes radusies šī noārdīšanas programma? — jautāja tā pati balss, kas agrāk.

Перейти на страницу:

Похожие книги