Arī pats Sīmanis piesaistīja skatienus. Viņš bija kā sava veikaliņa staigājošā reklāma. Visa krekla apakšmala bija nošūta ar zvārgulīšiem, kuri atbaidīja ļaunos garus. Kreklu apjoza josta ar varenu sprādzi, kas, rotāta ar maģiskām zīmēm, sargāja vienu no cilvēka galvenajiem enerģētiskajiem riteņiem jeb čakrām. Plaukstas locītavas rotāja rokassprādzes, pirkstus — gredzeni ar dārgakmeņiem un pusdārgakmeņiem. Saktas, brošas un kuloni. Pat ap galvu bija aplikta izrakstīta stīpa.
Uzmanību piesaistīja vairāki maisiņi, iekārti sarkanās auklās un ar saspraudēm piestiprināti Sīmanim pie jostas. Tie bija burvju maisiņi ar aizsargpriekšmetiem un aizsargvārdojumu. Izabella lūdza Sīmanim tādu pagatavot arī Jānim, kamēr viņš iemācīsies aizsardzības uzlikšanu. Sīmanis sameklēja materiālus, mazu lina auduma gabaliņu, priežu sveķus un aizsargaugus. Tad viņš teica, lai draugi atnāk trīs dienas pēc pilnmēness, amulets būs gatavs.
Izabella ņēmās kaulēties, ka aizsargpriekšmets vajadzīgs tūliņ un, ja Sīmanis to nevar pagatavot, vēl jau ir ari citas darbnīcas, kur iegriezties. Sīmanis piekāpās, bet atteicās dot izstrādājumam garantiju, jo tas netiks gatavots trīs dienas pilnmēnesī. Kad bija vienojušies, Sīmanis ar Izabellu nozuda veikaliņa dibentelpā. Roberts un Jānis sekoja. Sīmanis aizdedza divas sveces. Starp tām noklāja lina lupatiņu, uzbēra sasmalcinātos augus un uzlika priedes sveķu gabaliņus. Tad viņš sāka tā kā dziedāt, tā kā dūkt, vienlaikus ar labo roku izdarot apļveida kustības pulksteņrādītāja virzienā. Dūkšana turpinājās ilgi, jo Jānis galīgi samiegojās. Šķiet, vienā brīdī pat iemiga. Beidzot Sīmanis sasmalcinātās zālītes ietina auduma gabalā un nosēja ar aukliņu.
"Lai sargā pret tiem, kas nāves dvašu pūš!" Viņš iespieda sainīti Jānim plaukstā. "Kar kaklā vai nēsā līdzi kabatā!"
Izejot uz ielas, Jānis sajutās tik liels un varens, ka aicināja draugus iegriezties melnās maģijas darbnīcā, kuru vadīja Artūra vecmāmiņa un kurai līdz šai dienai viņš bija metis līkumu. Tomēr Izabella un Roberts nemaz tā nerāvās uz melnās maģijas darbnīcu. Pat paskatīties ne, kā paskaidroja Robis.
"Bez nopietnas vajadzības neviens tur savu kaju nesper, un vispār — Burvju Goda kodeksā melnā maģija ir aizliegta, izņemot ļoti retus gadījumus, par kuriem labāk nezināt." Izabella vēl arvien bija pārņemta ar Jāņa aizsardzības nodrošināšanu un tāpēc vedināja atpakaļ uz Babes namu, lai iemācītu pāris stiprus vārdus.
"Varbūt tomēr iegriežamies pie Artūra vecmāmiņas uz īsu brīdi?"
Burvju maisiņš tiešām darīja Jāni pārgalvīgu. Viņam gribējās beidzot redzēt raganu, kura arī izskatās pēc raganas, jo pagaidām visi citi Zemzemes ļaudis viņam šķita jocīgi, dīvaini īpatņi, kuros neko raganisku viņš nejuta.
"Liecies mierā! Kad tu viņu ieraudzīsi, tev nelīdzēs nekādi burvju maisiņi. Tici man, tu nemaz negribi viņu satikt!" Roberts bija nepielūdzams.
"Ja ir tā, kā jūs sakāt, tad nav brīnums, ka Artūrs ir tik neciešams. Kāpēc viņš nedzīvo kopā ar savu tēti un māmiņu?"
"Garš stāsts. Bet īsumā — viņi vienā dienā aizlidoja, solot Artūru drīz aicināt pie sevis."
"Aizlidoja ar slotām?" brīnījās Jancis.
"Zini, tas burvju maisiņš sašķiebis tev prātiņu! Nē, ar lidmašīnu."
"Kamdēļ gan kaut kur jābrauc, ja ir tāda melnās maģijas darbnīca?"
"Artūra tēvs bija nonācis šaurā bezizejā, īstās sprukās. Viņš apprecēja meiteni no Virszemes, kura kategoriski bija pret buršanos, tamdēļ viņai bija nesamierināmas domstarpības ar vīramāti. Artūra tēvs beidzot piekāpās sievai, pameta ģimenes rūpalu Zemzemē un devās pasaulē labākas dzīves un laimes meklējumos."
"Skarbi. Man pat paliek Artūra žēl."
Uz mirkli Jānis iedomājās, ka viņa vecāki tagad arī neliekas par viņu ne zinis. Taču, par laimi, viņi nebija nekur aizbraukuši, un, tikko viņš pārrastos ar sliktām atzīmēm, sāpošu kaklu vai pārdauzītu degunu, atkal sāktos lielā aptekāšana un ierobežošana.
"Tu zini, viņš nav nekāds žēlojams nabadziņš! Atceries, ko Rasa stāstīja, ka viņš ir vienīgais, kam tik agrā vecumā piedāvāts nākošgad studēt Augsto Zinšu skolā."
"Vai tad tur nezina, ka viņš nāk no melno burvju ģimenes?"
"Protams, ka zina, taču galvenais ir talants, izvēle un nolūks. Augstie Viedie uzskata, ka visu nosaka mūsu izvēle un tai sekojošā ricība."
"Kāda izvēle?"
"Ak, Jāni! Izvēle, ko tu izdari ik dienas. Nu, iedomājies visvienkāršāko piemēru: diviem zēniem ir vienādas spējas un talants programmēšanā. Viens kļūst par hakeri, otrs sastāda īpašas programmas datu drošībai. Viss atkarīgs no vides, apstākļiem un paša izvēlēm."
"Un kur gan viņi ir saskatījuši kādu pozitīvu izvēli Artūra rīcībā?"
"Viņam esot izcilas ekstrasensa spējas un spēcīga griba. Tomēr es nelaistu viņu tuvumā slepenām zināšanām."
