stāvēja ciešā lokā -, līdz sasniedza to, pie kura bija piesieta "Tālredze". Visu laiku laiva bija peldējusi līdzi plostiem garajā, lēnajā braucienā uz dienvidiem, tukša šūpodāmās viļņos, bet tagad Atklātās jūras bērni piepildīja tukšo mucu ar lietusūdeni un ielika laivā pārtikas krājumus, tā vēlēdamies parādīt godu saviem viesiem, jo daudzi bija pārliecināti, ka Zvirbuļvanags ir viens no Lielajiem, kurš savu vaļa izskatu uz laiku mainījis pret cilvēka izskatu. Kad Arrens viņam piebiedrojās, bura jau
Laiva pagriezās un strauji aiztraucas uz ziemeļiem. pūķa pēdās kā viegla, vēja nesta lapa.
Kad Arrens atskatījās, plostu pilsētiņa šķita kā sīks ūdenī izbārstītu sprunguļu un koka gabalu klajums, augšup slējās nojumes un lāpu stobri. Drīz arī tie pazuda jūras agrā saullēkta žilbinošajā gaismā. "Tālredze" traucās uz priekšu. Priekšgalam šķeļot viļņus, gaisā šļacās sīkas kristāla lāsītes, un pretvējš svieda atpakaļ Arrea matus un lika viņam piemiegt acis.
Ne ar kādu pasaules vēju šī mazā laiva nebūtu varēja traukties tik ātri - vienīgi tad, ja to nestu vētra, kas drīz apraktu to varenajos viļņos. Nevis pasaules vējš, bet maga vārds un spēks raidīja laivu uz priekšu tādā ātrumā.
Zvirbuļvanags ilgi stāvēja pie masta, vērīgi lūkodamies tālumā. Beidzot viņš apsēdās savā vecajā vietā pie stūres grozekļa, uzlika uz tā roku un paraudzījās uz Arrenu.
- Tas bija Orms Embars, - viņš teica, — Selidoras pūķis, radinieks lielajam Ormam, kurš nogalināja Erretu-Akbi un pats mira no viņa rokas.
- Vai tas dzinās kādam pakaļ, valdniek? - Arrens jautāja, nebūdams skaidrībā, vai mags ar pūķi sarunājies draudzīgi vai draudīgi.
- Jā, man. Ko pūķis meklē, to viņš atrod. Viņš atlidoja lūgt manu palīdzību. - Mags īsi iesmējās. - Un tam nu
es nespētu ticēt, ja man to stāstītu kāds cits: pūķis griezās pēc palīdzības pie cilvēka! Turklāt tieši šis pūķis! Viņš nav pats vecākais, kaut gan ir ļoti vecs, toties ir pats varenākais savā ciltī. Viņš neslēpj savu vārdu, kā tas jādara pūķiem un cilvēkiem. Viņš nebaidās, ka cits varētu gūt varu pār viņu. Turklāt viņš nekrāpj, kā mēdz darīt
- Ko viņš vēlas?
-Parādīt man ceļu, kuru es meklēju, - mags, vēl vairāk sadrūmis, atbildēja. Pēc brīža viņš piebilda: - Orms teica: "Rietumos dzīvo vēl kāds Pūķu valdnieks; viņš dara mums postu, un viņa spēks ir lielāks nekā mūsējais." Es jautāju: "Vēl lielāks nekā tavējais, Orm Embar?" - un viņš atbildēja: "Vēl lielāks nekā manējais. Tu esi man vajadzīgs: steidzies man sekot!" Un es paklausīju viņa lūgumam.
- Vairāk neko tu nezini?
- Es uzzināšu.
Arrens satina pietauvošanās virvi, noglabāja to, padarīja vēl šo to laivas iekšienē, bet visu laiku viņā kā nostiepta stīga vibrēja satraukuma spriegums, kas ieskanējās arī balsī, kad puisis beidzot ierunājās. - Tas ir drošāks ceļrādis nekā iepriekšējie! - viņš teica.
Zvirbuļvanags paskatījās uz viņu un iesmējās. - Jā, -viņš piekrita. - Šķiet, ka šoreiz mēs nenomaldīsimies.
Tā viņi divatā sāka savu garo braucienu pār jūru. Vairāk nekā tūkstoš jūdzes šķīra kartē neatzīmētās plosta cilvēku jūras no Selidoras salas, kas atrodas tālāk riebos par visām Jūrzemes salām. Dienu pēc dienas no apvāršņa pacēlās dzidrs spožums, kas pārtapa sarkanā rietugunī, un zem saules zelta loka un zvaigžņu sudraba zvirgzdiem vientuļā laiva jūras plašumā tikai traucās tālāk un tālāk uz ziemeļiem.
Reizēm tālumā samilza vasaras negaisa padebeši, ēzdami pār apvārsni violetas ēnas; tad Arrens noraudās, kā mags pieceļas kājās un ar balsi un rokas kustību atsauc šos mākoņus šurp, likdams tiem atbrīvoties virs laivas no lietus smaguma.
Starp mākoņiem zibens Šautras, un gaisā dārdēja pērkons. Mags joprojām stāvēja ar paceltu roku, līdz pār viņu un Arrenu sāka gāzties lietus, piepildīdams noliktos traukus, izmērcēdams laivu un ar savu sparu pieplacinādams jūras viļņus. Tādos brīžos viņi abi priekā smaidīja, jo ēdamais,kau gan taupīgi lietojams, bija pietiekamā daudzumā, ūdens bija loti vajadzīgs. Un vētras negantais krāšņums kas pakļāvās maga vārdam, sajūsmināja viņus abus Arrens brīnījās par šo spēku, ko ceļabiedrs tagad izmantoja tik dāsni, un reiz teica viņam: - Kad mēs sākk šo ceļojumu, tu ar burvībām vispār nenodarbojies.
- Roukas pirmā un pēdējā mācība skan šādi:
- Tātad pārējās mācības acīmredzot liek apgūt to, ka ir nepieciešamais.
- Jā. Ir jāievēro Līdzsvars. Bet, kad Līdzsvars zudt jāievēro citas lietas. Pats galvenais - steiga.
