Reiz Lamankruā stingri, bet taisnīgi sodīja Donfiļjo par izlēcienu, kas varēja kaitēt visai ekspedīcijas gaitai. Tad Donfiļjo sāka domāt par atriebību. Viņš nolēma izrēķināties ar abiem saviem pretiniekiem. Ja piespiestu Františeku un Kensiju klusēt, noziegumu varētu noslēpt. Tad Donfiļjo kā Lamankruā palīgs un vērtīgu atklājumu atvedējs, varēja cerēt uz institūta prezidenta vietu.
Sākās atpakaļceļš, un Donfiļjo sāka rīkoties. Drīz vien Lamankruā pēkšņi sasirga un ātri nomira. Kensija kā ārste konstatēja, ka viņš miris indes iedarbībā. Šo vielu ekspedīcija lietoja dažās ķīmiskās analīzēs, bet cilvēka organismu jau tās niecīgs daudzums spēja nāvīgi saindēt.
Kensija šo savu atklājumu pateica vienīgi Onariosam. Tas rūpīgi izmērīja indes daudzumus, kas raķetes laboratorijā bija ekspedīcijas sākumā, ko iztērēja tās laikā, un pārliecinājās, ka no laboratorijas patiešām nozuduši daži grami indīgās vielas. Vēl vairāk, viņš pārliecinājās, ka slepkava nav iztērējis visu pie viņa esošo indi, un tāpēc sāka uzmanīties.
Tūlīt pēc profesora nāves Donfiļjo gribēja izšaut Lamankruā līķi kosmosā, taču Onarioss neļāva, gribēdams aizvest to līdz pašām mājām, lai tur izdarītu izmeklēšanu. Donfiļjo uzstāja, uzskatot sevi par tagadējo ekspedīcijas priekšnieku. Onarioss to neatzina, negribēdams pieļaut, ka cilvēks, uz kuru krīt vislielākās aizdomas par slepkavību, iegūst tiesības vadīt ekspedīciju. Ar apmelošanu, draudiem un iebiedēšanu Donfiļjo pārvilka savā pusē Františeku.
Sarīkoja balsošanu, taču vienošanos nepanāca – nobalsoja 2 : 2. Donfiļjo sāka rīkoties patvaļīgi un gribēja izšaut profesora līķi ar varu. Tad arī Onarioss sāka lietot spēku un guva uzvaru. Donfiļjo piekāpās. Taču jau pirmajā naktī vai, pareizāk sakot, gulēšanas laikā, viņš patvaļīgi ievietoja nelaimīgā profesora līķi «astronautu zārkā» un izšāva kosmosā.
Tagad ekspedīcija galīgi sašķēlās. Onarioss un Kensija sāka ēst atsevišķi, baidoties no indes. Šāds stāvoklis neturpinājās ilgi; drīz notika sprādziens viņu attiecībās.
Reiz Kensija, iegājusi noliktavā, pārsteigusi tur Donfiļjo, kurš, atvēris ieroču kasti, pašreiz piesavinājies divus automātiskos revolverus. Kensija uztraukta neļāvusi to darīt. Kad Donfiļjo nenolicis ieročus atpakaļ, Kensija gribējusi iet pie Onariosa visu pavēstīt. Donfiļjo neļāvis. Kensija arī paķērusi ieroci, lai nestu to Onariosam, bet Donfiļjo izsitis to viņai no rokām. Tad Kensija iesitusi Donfiļjo. Tas sagrābis dusmās Kensiju aiz rokas, nezinādams, ko darīt, un vēl vilcinādamies.
Kensija mēģinājusi izrauties un, nevarēdama to izdarīt, sākusi kliegt. Donfiļjo mēģinājis to apklusināt, bet Kensija kliegusi vēl skaļāk un situsi Donfiļjo, saukdama Onariosu. Tad viss Donfiļjo niknums par to, ka Kensija tik kategoriski stāv Onariosa pusē, pēkšņi izlējies. Viņš trīs reizes pēc kārtas iešāvis Kensijai krūtīs.
Tad izskrējis laukā no noliktavas un ieraudzījis Onariosu savas istabas durvīs. Tūlīt sācis šaut, bet netrāpījis. Onarioss atlēcis atpakaļ savā istabā, aizcirtis durvju lūku un iebultējies.
Donfiļjo apjautis, ka nogalinājis to, kuru gribēja dabūt sev par sievu, tāpēc vēl lielākā niknumā metās virsū Onariosam vai, pareizāk sakot, viņa istabas durvīm. Viņš ilgi plosījies gar tām, visādiem līdzekļiem pūlēdamies tās atdarīt, taču durvis nepadevušās, un viņš aprimis.
Donfiļjo un pārbiedētais Františeks izmēģinājušies visādus līdzekļus, lai atvērtu durvis, taču nesekmīgi. Šo mēģinājumu laikā Onarioss stāvējis aiz durvīm ar smagu dzelzs stieni rokās, gatavs visbriesmīgākajai cīņai. Uzbrucējiem atlicis tikai uzspridzināt durvis, taču to viņi nevarēja atļauties visas raķetes drošības dēļ.
Abi nelieši izšāva kosmosā Kensijas līķi – Onarioss, sēžot savā istabiņā, dzirdēja izšaušanas aparāta troksni. Donfiļjo un Františeks nolēmuši nomērdēt Onariosu viņa istabā badā un slāpēs. Viņu plāns bija izšaut visus trīs līķus kosmosā, piecos lidojuma mēnešos, kas bija vēl priekšā, noslēpt visas nozieguma pēdas, un mājās apgalvot, ka Lamankruā, Onarioss un Kensija gājuši bojā uz planētām A-sigma astoņi un deviņi. Tas patiešām varēja gadīties itin viegli, sevišķi uz planētas A-sigma-9.
Onarioss sēdējis savā istabā divas diennaktis, ciešot badu un slāpes. Viņš izdzēris visu ūdeni, kas bijis uz galda karafē un arī puķu vāzē. Donfiļjo un Františeks pārmaiņus sargājuši durvis. Beidzot, nevarēdams vairs ciest bada un slāpju mokas un zinādams, ka citas izejas vienalga nav, Onarioss nolēmis iziet no savas istabas un sākt briesmīgo cīņu, kaut arī tas maksātu dzīvību.
