Es apskaužu. Jauni, spējīgi. Uz pareiza ceļa: fizioloģija apvienojumā ar tehniku un matemātiku sola spīdošu zinātni. Un karjeru arī. Zinātniskos grādus, nosaukumus, meiteņu apbrīnas pilnos skatienus. Kongresus Parīzē, Tokijā, Riodežaneiro.
Dzīve kā kūsājošs kauss.
Un pavisam nedomāt — kam gan līdz domāšana?
Bet vai tu pats sen sāki domāt par zinātnieka pienākumu un vispār par pienākumu? Sen. Esmu pārdzīvojis karu.
Bet mani zēni — vai viņi domā par to?
Strādā viņi spēcīgi, karjerisma tieksmes netiku manījis. Viņi vienkārši nemīl frāzes. Tās viņiem apnikušas līdz kaklam.
Sēdieties, biedri!
Pauze. Skatienos ziņkāre.
— Man jums jāpaziņo jaunums… (Re kāds atradies, sameklējis vārdu: «jaunums»!) Vārdu sakot, man konstatēta leikoze. Daudz leikocītu. Palielināta liesa.
Es pavēros viņos. Sejās izbailes. Visiem. Pēc tam nodūra acis. Iesmeldzās žēlums.
Saturēties. Uzlikt nepieejamības masku. Paslēpties aiz sausiem vārdiem.
— Es nesapulcināju jūs tādēļ, lai saņemtu līdzjūtību vai atteiktos no saviem pienākumiem. Manā rīcībā apmēram gads vai mazliet vairāk. Esmu nodomājis izmantot šo laiku pēc iespējas efektīvāk.
Atkal pilnīgi valdu pār sevi. Pat spēju iedomāties, kāda ir mana seja: cieta, puni izspiedušies. (Bet varbūt tā nepavisam nav tāda: «puisēniņš cenšas saturēt asaras».)
— Tas nozīmē, ka es gribu redzēt mūsu mašīnas maketu un pārliecināties, ka tā darbosies.
Tik tikko neizteicu: «ka palīdzēs mediķiem ārstēt slimniekus». Bet saturējos.
Esmu pārdomājis plānu, kā intensificēt darbus, un mums tas tagad jāapspriež.
Vēroju. Otra reakcija: Semjons droši vien domā, ka būs nodaļas vadītājs. Igors uztraucas par disertāciju. Jura apjucis skatās uz biedriem. Viņš laikam maz ko zina par leikozēm. Vadims sēž galīgi satriekts un acīmredzot neklausās. Diez vai viņi ir spējīgi pašreiz apspriest plānus. Bet es turpināšu vien.
— Pirmkārt, orgānu raksturojumu iegūšana. Protams, mēs nevarēsim paveikt visus nepieciešamos eksperimentālos darbus. Tāpēc es iesaku plašāk izmantot klīnikas pieredzi.
Neapstāties. Runāt un runāt. Ar vārdiem nosegt sarūgtinājumu un žēlumu. Pat ja viņi mani neklausās.
— Otrkārt: paātrināt darbus orgānu raksturojumu matemātiskās izteiksmes iegūšanai. Nevajag aizrauties ar pārmērīgi sarežģītām atkarībām: tik un tā mums nāksies vienkāršot, jo daudz faktoru paliks neievēroti. Jāiegūst diferenciālie un algebriskie vienādojumi, kas izteiktu orgāna darbības atkarību no kairinātāju intensitātes vienkāršotos apstākļos. Direktors sola štatu vienības matemātiķiem, bet fiziologu un ārstu loma nebūs mazāka. Viņiem jau laikus būs jāuzzīmē aptuvenas atkarību līknes.
Lai to paveiktu, biologam jabūt ar lielisku galvu. Kurš no viņiem? Varbūt Vadims. Un tomēr viņš zina maz. Jāpiesaista no ārpuses.
— Treškārt: uz ESM jāizškaitļo to orgānu mijiedarbība, kuriem jau izstrādāti raksturojumi. Piemēram, asinsvadu sistēmas hidrodinamika vai ūdens līdzsvars. Šie darbi nepieciešami, pirms sākam veidot sistēmu elektroniskos modeļus.
Kāpēc es to visu saku? Viņi veras manī neredzošām acīm, un es jūtu, kā gaist mana ticība panākumiem
Sāpes paribē. Kalst mute. Varbūt aiziet un atgulties. Izņemt slimības lapu: «Tomātus… sarkanos … tad baudiet… bez manis!»
— Labi. (To es saku sev.) Ceturtkārt: projektēt un montēt orgānu blokus. Plašāk jāizmanto jau esošo analogmašīnu elementi , par cik daudzu orgānu raksturojumi bus vienkāršoti. Tas pagaidām ir viss. Ko darīt pēc tam, es pastāstīšu citreiz. Vēlāk. Lūdzu jūs padomāt un izteikties.
Visi klusē. Ko teiksi? Iedomājies sevi viņu vietā. Klusums. Ieilgst. Semjons nopūtās, noskatīja pārējos un stingrā balsī iesaka.
— Ivan Nikolajevič, bet vispirms jāpadomā par ārstēšanos…
Ak tu viens, viņš nevar sagaidīt, kad varēs ieņemt manu vietu. Bet kāpēc; tu tā spried? Vai ir pierādījumi? Nē. Un tāpēc — mieru.
— Saprotams, ka es ārstēšos. Bet nepametot darbu. Un vispār, šo jautājumu neapspriedīsim.
Vadims pielec kājās.
— Atļaujiet, kā tā — neapspriedīsim? Kas jūs mums esat — svešs cilvēks, vai? Jeb vai mēs esam marionetes, automāti: ieslēdzām programmu — un rīkojies? Galu galā nedomājiet, ka jūsu lēmumi allaž ir tie labākie. Mums ļoti labi zināma jūsu pedantiskā smalkjūtība, un rīkosimies paši.
Kā viņš kliedz… Vienmēr tik nesavaldīgs, rupjš. Bet šodien man tas ir patīkami. Ir patīkami, ja tevi mīl un par tevi rūpējas. Šai ziņā es neesmu lutināts kopš bērnības. Patiesi, cik maz cilvēciska siltuma bijis manā dzīvē…
